Kā jūtas bērns, kuram ir māsa vai brālis ar autiska spektra traucējumiem

Bērniem ar autismu ir palielināta jūtība, kas mijas ar pazeminātu jūtību uz redzes, dzirdes, garšas, smaržas vai taustes kairinājumiem. Katrs bērns ar autismu ir citādāks - atšķiras to sensorais jūtīgums, arī intelekta līmenis katram ir ļoti atšķirīgs, sākot ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem, līdz pat intelektam virs normai un pat ģenialitātei kādā konkrētā jomā. Ģimenēs, kurās aug bērns ar autismu, parasti liels atbalsts vecākiem ir  bērnu ar autismu brāļi vai māsas.

Brāļi un māsas stimulē bērna ar autismu komunikāciju, mēģina viņu iesaistīt rotaļās. Tā kā bērnu ar autismu iztēle ir ierobežotāka, šie bērni nespēlējas tā, kā to dara vienaudži. Spēlēšanās vairāk saistās ar mantu likšanu rindiņā, mantu griešanu pa apli, bet ne spēlēšanos veikalos, pārdevējos un citās spēlēs, kas prasa iztēli. Bērnu ar autismu māsām un brāļiem ir ļoti nepieciešama informācija par to, kāpēc brālis vai māsa nespēlējas tāpat, kā viņi, kāpēc ir vērojamas uzvedības īpatnības, kāpēc brālis vai māsa nerunā, kā arī kāpēc brālis vai māsa dažkārt ir tik atšķirīgs.

Dažkārt brālis vai māsa sāk domāt, ka viņš ir vainīgs pie tā, ka brālis vai māsa ir atšķirīgs no citiem bērniem.

Ja brāļiem un māsām informācijas nav, vai tā ir ļoti maz, tad viņu emocionālā pasaule ir pilna pārdzīvojumiem. Dažkārt brālis vai māsa sāk domāt, ka viņš ir vainīgs pie tā, ka brālis vai māsa ir atšķirīgs no citiem bērniem. Viņš sāk patstāvīgi mācīt un mēģināt koriģēt brāļa vai māsas ar autismu uzvedību, bet tas īsti nevainagojas panākumiem. Vainas sajūta un bēdas bieži vien iet kopā ar dusmām, tāpēc ir ļoti svarīgi, lai vecāki ar saviem bērniem runātu un dalītos informācijā par autismu.
Brāļi un māsas bieži vien jūtas neērti situācijās, kad publiskā vietā brālis vai māsa ar autismu uzvedas citādāk nekā ir pieņemts. Ir svarīgi runāt un skaidrot, ka šādos mirkļos brālis vai māsa nedrīkst uzņemties atbildību par brāļa vai māsas izturēšanos, un ir jāskaidro, ka ne vienmēr arī pieaugušais var palīdzēt, piemēram, mirkļos, kad bērns ar autismu skaļi raud vai kož sev rokā. Iespējams, ka brāļi un māsas jūt greizsirdību par to, ka pret bērnu, kuram ir autisms, vecāki izturas citādāk. Ģimenē ir ļoti svarīgi runāt un skaidrot to, ka brālim vai māsai ir nepieciešamas speciālistu konsultācijas, dienas plāns bildēs, kā arī ar viņu jārunā īsākiem un konkrētiem teikumiem. Ir svarīgi iepazīstināt brāļus un māsas ar speciālistiem, ko apmeklē bērns ar autismu, jo tas arī var būt liels atbalsts.

Brāļi un māsas bieži vien jūtas neērti situācijās, kad publiskā vietā brālis vai māsa ar autismu uzvedas citādāk nekā ir pieņemts.

Ļoti svarīgi ir neizolēt bērnu ar autismu no kontaktēšanās ar citiem bērniem un dažādu pasākumu apmeklēšanas, jo tikai šādā veidā bērns gūst pieredzi un ar katru reizi publisku pasākumu apmeklēšana kļūst vieglāka. Ir svarīgi, lai pieaugušais skaidro informāciju arī bērna ar autismu brāļu un māsu draugiem, lai neizveidojas situācija, ka brāļi un māsas informācijas trūkuma dēļ kaunas par savu brāli vai māsu ar autismu, neaicina draugus pie sevis ciemos, izvairās no pasākumu apmeklēšanas kopā ar savu brāli vai māsu ar autismu. Ja jūtat, ka bērna ar autismu brālim vai māsai ir ļoti stipras emocijas, ar ko viņš/viņa netiek galā, tad būtu vēlama psihologa konsultācija.

Atbalstu ģimenēm, kurās aug bērns ar autismu, var saņemt Autisma biedrībā, Rīgā, Torņa ielā 4 – 3B, 301, tālr. 29716155.

Plašāku informāciju par biedrību un tās īstenotajiem projektiem varat atrast biedrības mājaslapā: www.autisms.lv