Šogad māmiņas par ārstiem sūdzējušās krietni vairāk

Visbiežāk sūdzas par ārstu attieksmes un saskarsmes problēmām 

Statistikas dati par 2012.gadā risinātajām sūdzībām un sniegtajām konsultācijām būs pieejama 2013.gada februārī, taču jau tagad iezīmējas būtiskākās problēmas šajā gadā. D.Līkanse atzīst, ka visbiežākās ir attieksmes un saskarsmes problēmas. Bērnu vecāki ziņo par to, ka medicīniskais personāls nav izrādījis iejūtību pret bērnu, kurš jau tā, ierodoties pie ārsta, ir satraukts, bieži vien raudulīgs. Bērni, kad tiek veiktas manipulācijas vai izmeklējumi, bieži vien izrāda bailes, ir nemierīgi, sāk raudāt.

Vairākos gadījumos vecākiem ir nācies pieredzēt situācijas, kurās medicīniskais personāls nevis cenšas ar savu attieksmi un uzvedību nomierināt bērnu un arī vecākus (kas ir ne mazāk svarīgi), bet nelaipnā tonī pārmet vecākiem par to, ka viņi nemierina savus bērnus pareizi vai bērns neklausa.

Šāda medicīniskā personāla attieksme neveicina miera un drošības sajūtu mazajiem pacientiem, kā arī vecākiem rada papildus satraukumu, norāda Pacientu ombuda biroja vadītāja.Vairākās situācijās nācies novērot, ka jāstrādā pie medicīniskā personāla empātijas attīstīšanas. Jo personāls ikdienas darba rutīnā mēdz aizmirst vai neaizdomājas, ka katram bērnam un viņa vecākiem atrašanās ārstniecības iestādē, iespējams, ir pilnīgi neizprotams process, kas satrauc un varbūt rada lielākos pārdzīvojumus, kādi jebkad bijuši. Tāpat jāmācās pieņemt, ka īpaši jaunajiem vecākiem nav vēl pilnīgas zināšanas un prasmes, kas varbūt pieredzējušiem speciālistiem vai arī pieredzējušiem vecākiem liekas

pašsaprotamas.

Sūdzas arī par medicīinisko kvalitāti

Šogad sūdzības saņemtas arī par medicīnisko kvalitāti, kā rezultātā bērna veselība ir pasliktinājusies vai ārstēšanās ieilgusi. Ir bijuši gatījumi, kad ir pamatotas aizdomas par nepareizi

noteiktu diagnozi un pielietotas neatbilstošas ārstniecības metodes. Vecāki izvirza pamatotas sūdzības par nepilnvērtīgu ārstēšanu, neuzmanīgu attieksmi pret bērna veselības stāvokļa izmaiņām. Šie jautājumi gan tieši attiecas uz Veselības inspekcijas kompetenci, tomēr Pacientu ombuds gadījumus izskata kompleksi un cenšas rosināt medicīnisko personālu uz kļūdu analīzi iekšēji, lai rosinātu mācīšanos un pozitīvu attieksmi, nevis nosodošu. Gadījumos, kad bērna veselības stāvoklis ir īpaši smags, vecāki ir vēlējušies, lai medicīniskais personāls akceptē viņu iesaistīšanos bērna ārstniecības procesā, lai viņi varētu dalīties novērojumos par bērna uzvedību un izmaiņām veselības stāvoklī. Diemžēl ne vienmēr mediķi ir pietiekoši izvērtējuši un ņēmuši vērā vecāku pausto informāciju, kas varētu būt noderējusi bērna ārstniecībā. Šādos gadījumos ir jārunā arī par savlaicīgu

ārstniecību.

Gadījumu analīze liecina, ka vairākos gadījumos palīdzība un konkrēta ārstēšana sniegta novēloti. Jāatzīst, ka ir arī gadījumi, kad vecāku aizdomas par nekvalitatīvu ārstniecību ir nepamatotas, bet radušās tādēļ, ka medicīniskais personāls nav saprotami skaidrojis notiekošo. Tā ir biežākā problēma.

Ārsti neizskaidro iespēju saņemt "slimības lapu"

Ir bijuši vairāki gadījumi, kad vecākiem ir radušās problēmas ar slimības lapas saņemšanu. Laikā, kad bērns atrodas slimnīcā, netiek sniegta precīza informācija no mediķu puses par slimības lapu noformēšanu vecākiem, kuri vēlas atrasties kopā ar savu bērnu. Vēlāk šīs nesaprašanās var sagādāt problēmas vecāku darba vietā. Slimības lapu, pamatojoties uz bērna slimību, drīkst izsniegt vecākam, kura bērns ir jaunāks par 13 gadiem, bet ne visi vecāki par to tiek atbilstoši informēti.

Vecāku klātbūtne brīdī, kad mazajam pacientam tiek veikta izmeklēšana vai manipulācijas, ir svarīga, lai radītu bērnam drošības sajūtu, kā arī to nosaka pacienta tiesības. Taču ir būtiski, lai vecāku atrašanās līdzās netraucē mediķiem veikt savu darbu, lai palīdzētu mazajam pacientam.

Tas saistīts arī ar dažādiem drošības apstākļiem - telpu šaurība, manipulācijas specifika, riski, vecāku pašu uztraukums un dažkārt neadekvāta rīcība. Bijuši gadījumi, kad bērna vecāki pauduši neapmierinātību, jo nav varējuši atrasties blakus bērnam, lai gan tās ir viņu tiesības. Konfliktsituācijas lielākoties radušās komunikācijas trūkuma dēļ starp bērna vecākiem un

medicīnisko personālu – medicīniskais personāls nav sniedzis skaidrojumu par iemesliem, kāpēc vecāki nevar atrasties blakus bērnam konkrētajā situācijā.

Neskaidrības naudas lietās

Bieži vecākiem netiek paskaidrots, par ko būs papildus jāmaksā. Piemēram, par to, ja vecāks vēlas atrasties patstāvīgā klātbūtnē pie sava 5 gadus vecā bērna, kurš atrodas stacionārā, var nākties piemaksāt. Valsts apmaksā viena vecāka uzturēšanos slimnīcā patstāvīgā klātbūtnē līdz bērna 5 gadu vecumam (4 gadi, 11 mēneši un 29 dienas). Gadījumos, kad bērns ir vecāks par 5 gadiem, taču bērna veselības stāvokļa dēļ ir nepieciešama vecāku klātbūtne (par to lemj ārstējošais ārsts), valsts arī apmaksā uzturēšanos. Bērnu slimnīcā pozitīvs piemērs ir izveidotā Vecāku māja, kur iespējams palikt vecākiem, kam citādi tādu iespēju nebūtu.

Sūdzības par pēcdzemdību periodu

Pacientu ombudā saņemtas sūdzības arī par jautājumiem, kas skar jaunās māmiņas pēcdzemdību periodā. Vairākos gadījumos ziņots par neiecietīgu attieksmi pret jaunajiem vecākiem. Konflikti ar medicīnisko personālu rodas, piemēram, par bērna barošanas veidu - mātei un medmāsai ir atšķirīgs viedoklis par bērna barošanu (kas konkrētajā gadījumā labāks - mātes piens vai mākslīgais piena maisījums).

Arī ģimenes ārsti tiek zem vecāku lupas

Bieži vecāki sūdzas par sadarbību ar savu ģimenes ārstu. Pacientu ombudā bijuši gadījumi, kad ģimenes ārsts nedodas pie bērna mājas vizītē, neseko līdzi obligātajām pārbaudēm, potēšanas kalendāram un tml. 

Rūpīgāka ģimenes ārstu uzraudzība saviem mazajiem pacientiem ir īpaši svarīgs uzlabojums, kurš būtu nepieciešams. Ir bijušas sūdzības, ka ģimenes ārsts, kurš nav specializējies pediatrijā, daudz ko nezina par bērna aprūpi un vecākiem nākas meklēt papildus pediatra konsultācijas, lai risinātu jautājumus, kas tomēr ir ģimenes ārsta kompetnecē.

Tādēļ būtu aktualizējams jautājums, ka bērnu ārsti - ģimenes ārsti tomēr būtu vēlami tikai pediatri un būtu jāstiprina pediatru pieejamība.

Daudzi sūdzas par garajām rindām pie ārstiem

Salīdzinoši daudz sūdzību un konsultāciju bijis arī par ārstu-speciālistu pieejamību un rindām uz pakalpojumiem/izmeklējumiem. Katrai ārstniecības iestādei valsts piešķir noteiktu finansējumu, kas ietekmē speciālistu pieejamību, jo ārstniecības iestādes plāno budžetu katram mēnesim. Gadījumos, kad pieprasījums pēc speciālistu konsultācijām ir lielāks, kā plānots, veidojas rindas pie speciālistiem. Šādos gadījumos ir nepieciešams konsultēties vai nu ar savu ģimenes ārstu vai ārstējošo ārstu - kā rīkoties? Ir iespēja vērsties arī Nacionālajā veselības dienestā (bezmaksas telefons - 80001234) - iespējams kādā citā ārstniecības iestādē rindas ir mazākas vai arī speciālisti pieejami uzreiz. Pozitīvs piemērs ir arī Bērnu slimnīcas jauninājums, pediatrs un ķirurgs, pie kuriem var pierakstīties bez nosūtījuma, ātrākām konsultācijām, ja rindā pie speciālista jāgaida ilgi.

Nesniedz informāciju

Sūdzības saņemtas arī par informācijas nesniegšanu tuviniekiem. Informāciju par bērna veselības stāvokli medicīnas iestāde var sniegt tikai bērna vecākiem (likumiskajiem pārstāvjiem) vai atbilstoši pilnvarotām personām. Līdz ar to citi radinieki, piemēram, vecmāmiņas, māsas, brāļi, vai auklītes informāciju var saņemt tikai no vecākiem vai pilnvarotajām personām – informāciju medicīniskais personāls nesniegs. Šajā jautājumā noteikti nepieciešami uzlabojumi un precizējumi gan likumdošanā, gan veicams skaidrojošais darbs.

Problēmas pastāv arī sieviešu un ginekologu sadarbībā

Sniedzot konsultācijas, jāatzīmē arī, ka novērotas problēmas sieviešu un ginekologu sadarbībā. Daudzas topošās māmiņas joprojām nav atradušas savu ginekologu, kam varētu uzticēties grūtniecības laikā, kas sniegtu pilnvērtīgu informāciju ar rūpību sekotu līdzi grūtniecības norisei. Šis aspekts noteikti arī ietekmē vājos rādītājus, kas Latvijā ir mātes un bērna aprūpē un mirstībā. Attieksme un aprūpes kvalitāte pret grūtniecēm un arī dzemdību procesā ir krietni uzlabojama.

Vecākiem pašiem jābūt aktīviem

Pacientu ombuda biroja vadītāja atzīmē, ka tomēr svarīgi runāt arī par vecāku pienākumiem pret savām atvasēm un arī bērnu ārstniecības procesā. Vecākiem ir jācenšas sekot ar rūpību savu bērnu veselībai, novērojumi jāfiksē, jābūt aktīviem uzdodot jautājumus ārstniecības personām, nevajadzētu baidīties pārjautāt neskaidro.

Sadarbība ar ārstniecības personālu ir "divvirzienu" process. Abām pusēm ir jābūt vēlmei sadarboties un runāt par neskaidrībām.

Novērojamas arī vecāku vājās zināšanas par veselības jautājumiem kopumā, tādēļ cenšamies ikvienam atgādināt, ka apgūt elementāras lietas par savu organismu, tā funkcijām ir katra paša interesēs, piebilda D.Līkanse.