Bērniem bezmaksas medicīna Latvijā ir tikai uz papīra
Daudzi vecāki pārliecinājušies, ka valsts garantētā medicīniskā palīdzība bērniem ir tikai formāla. Bērnu ārsti labāk izvēlas nodarboties ar maksas privātpraksi, nekā strādāt valsts slimnīcā. Rindā pie ārsta jāstāv mēnešiem ilgi un vecāki, nevēloties riskēt ar bērnu veselību, ver vaļā maciņus, raksta www.kasjauns.lv.
Māte spiesta maksāt par ārsta apmeklējumu, jo uz bezmaksas
palīdzību jāgaida mēnešiem
Laikraksts „Diena” apraksta neveiksmīgo Ilzes mēģinājumu divus
mēnešus veco meitiņu pierakstīt uz konsultāciju pie bērnu
kardiologa Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS). Bērnam
uz galvas izveidojusies hemangioma – asinsvadu sabiezējums –, un,
lai to likvidētu, jāiziet zāļu kurss. Taču pirms tam norīkota
kardiologa konsultācija. Par valsts naudu konsultāciju ar pavadošo
izmeklējumu var saņemt tikai martā, bet par 38 latiem – janvāra
sākumā. Raizējoties par bērnu, Ilze maksās.
Pēc tam kad Ilzes meitiņai atklāja hemangiomu, viņa apmeklēja
plastikas ķirurgu par valsts naudu. „Ārsts teica, ka zāļu deva tiek
noteikta atbilstoši bērna vecumam un tā brīža svaram, turklāt zāles
drīkst lietot tikai pēc tam, kad saņemta bērnu kardiologa
konsultācija un ehokardiogramma,” „Dienai” klāstīja Ilze. Ārsts
izrakstījis nosūtījumu pie bērnu kardiologa. Uzzinājusi, ka vizīte
iespējama tikai martā, Ilze zvanījusi vēlreiz ķirurgam – vai var
gaidīt. Ārsts atbildējis – ja zāles nelieto, hemangioma turpinās
augt un var būt grūtāk tikt ar to galā. „Turklāt, ja gaidītu, man
būtu jābrauc vēlreiz uz lāzerplastikas klīniku pēc jaunas receptes,
jo tā derīga tikai mēnesi – atbilstoši vecumam un svaram,” saka
Ilze.
„Dienā nav tik daudz stundu, lai ārsti tik daudz
strādātu”
BKUS valdes locekle Ināra Bluķe vispirms uzsver – slimnīcā maksas
pakalpojumu īpatsvars ir neliels, vidēji ap 2%. Vienlaikus valdes
locekle nenoliedz, ka joprojām ir rindas. Tām esot vairāki cēloņi,
piemēram, salīdzinoši nelielais bērnu ārstu skaits. Rindas arī
veidojas kapacitātes trūkuma dēļ: „Dienā nav tik daudz stundu, lai
ārsti tik daudz strādātu,” skaidro Bluķe.
Savukārt medicīnas jomas speciālisti atklāj arī slēptāku problēmu –
daudziem slimnīcas ārstiem nemaz tik pievilcīga neliekas iespēja
sniegt konsultācijas par valsts naudu, labāk par maksu
privātklīnikās.
Šis gads ambulatoro pakalpojumu sniegšanā gan varētu būt, kā Bluķe
saka, „plānveidīgi prognozējamāks” nekā pērnais. Šonedēļ no
Nacionālā veselības dienesta slimnīca saņēma jauno līgumu ar
priecējošiem skaitļiem – ambulatorajai sadaļai piešķirti 1,9
miljoni latu. Pērnā gada sākumā tie bija 1,2 miljoni latu, bet pēc
valsts budžeta grozījumiem rudenī slimnīcai piešķīra papildu 700
000 latu, kas ļāva segt pārstrādāto darba apjomu. Par to, vai tas
nozīmē, ka rindas uz pakalpojumiem varētu rukt, Bluķe izsakās
izvairīgi: „Tāds līgums, kāds piedāvāts, ļauj maksimāli mākslīgi
neveidot rindas, bet jautājums ir par kapacitāti – arī ārsti
diemžēl slimo, ir atvaļinājumi, apmācības.”
Maksas privātklīnika iepretim valsts slimnīcai
„Veselības centra 4” vadītājs Māris Rēvalds norāda uz problēmu –
reizēm ārsti nav īsti motivēti sniegt konsultācijas par valsts
naudu. „Negrib tik daudz pieņemt par to samaksu, ko maksā valsts,
un izvēlas būt mazāk pieejami, bet toties par maksu,” viņš sacīja
„Dienai”. Tas īpaši attiecas uz augsta līmeņa speciālistiem, kuri
apzinās, ka viņu darbs pieprasīts tirgū.
Piemēram, daudzi BKUS ārsti pieņem privātajā veselības mājā
„Olīva”, kas atrodas līdzās Bērnu slimnīcai. Arī veselības ministre
Ingrīda Circene par šādu problēmu ir un saka: „Ir jābūt tomēr kādam
godaprātam. Iepriekš mums bija jātaisnojas par mazo valsts
finansējumu, bet tagad, ja nevēlas strādāt par valsts naudu, lai
pāriet uz privātpraksēm.”
Jautāta, vai ārstiem valsts apmaksātie pakalpojumi ir gana
pievilcīgi, Bluķe teic: domāju, ka līdz pagājušā gada vidum nebija.
BKUS cenšoties atgūt atpakaļ no pieņemšanām privātpraksēs savus
ārstus slimnīcas poliklīnikā. Tāpēc BKUS pat veikusi algu reformu:
„Pārgājām uz citu darba samaksas modeli, (..) par ambulatoro
maksājam procentus no pieņemto pacientu skaita,” stāsta Bluķe.
Avots: www.kasjauns.lv