Ne katra saaukstēšanās ir gripa. Noskaidro gripas pazīmes

Kas liecina, ka tevi piemeklējusi gripa?
Paaugstināta temperatūra, iesnas, klepus, nogurums var būt gan parastas saaukstēšanās, gan arī gripas pazīme. Ir ļoti svarīgi atšķirt, kāds ir saslimšanas iemesls, jo gripa, atšķirībā no parastā vīrusa, var radīt nepatīkamas komplikācijas. 

Saaukstēšanās biežāk sākas ar iekaisušu kaklu, tas tāds ir vismaz dažas dienas. Vēlāk kakla sāpēm pievienojas arī aizlikts vai pilošs deguns, klepus. Var  būt paaugstināta temperatūra, kuru viegli "nosist" ar medikamentiem. Vdēji saaukstēšanās ilgst nedēļu. 

Gripas pazīmes ir līdzīgas kā pie saaukstēšanās, taču gripa sākas ļoti strauji. Ārsti saka, ka pacients parasti var pat precīzi pateikt stundu, kad ir saslimis. Pēkšņi parādas stipras galvas sāpes, sevisķi pieres  - deniņu rajonā, tad paaugstinās temperatūra līdz 39° - 40° C ar drebuļiem, drudzi. Temperatūra ir noturīga. Šiem simptomiem pievienojas sāpes acu ābolos un lauzoša sajūta kaulos, sāpes muskuļos un locītavās. Pēc izslimošanas ar gripu cilvēkam vairākas nedēļas var būt izteikts nogurums. 

Gripas pazīmes ir:
• pēkšņs sākums; 
• galvassāpes; 
• drudzis un ļoti augsta temperatūra; 
• paaugstināta temperatūra; 
• kaulu "laušanas sajūta''; 
• aizlikts deguns bez iesnām un sauss, rejošs klepus.
 

Salīdzinot ar citām infekcijas slimībām, gripa atšķiras ar izplatīšanās ātrumu, izraisīto komplikāciju biežumu un smagumu. To dēļ gripas epidēmijas laikā 2 - 5 reizes pieaug hospitalizāciju skaits un cilvēku vēršanās biežums pēc medicīniskās palīdzības.

Paaugstināts smagas saslimšanas risks ir grūtniecēm, ļoti jauniem un gados vecākiem cilvēkiem, cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu vai hroniskām slimībām.
 

Gripas ierosinātājs

Gripas ierosinātājs ir vīruss, kas atšķiras no citiem vīrusiem ar savu mainīgo dabu. Uz tā ārējā apvalka atrodas antigēni, kuri katru gadu ir citādā kombinācijā. Vīrusam nokļūstot cilvēka organismā, izveidojas antivielas pret šiem antigēniem. Jo ātrāk organisma imūnsistēma izveido antivielas, jo ātrāk izveidojas imunitāte.

Kā var paredzēt, kādi gripas vīrusu veidi izraisīs gripu nākamajā sezonā? 

Parasti vakcīnas sastāvā pēc PVO ( Pasaules Veselības organizācijas) rekomendācijas tiek iekļauti tie gripas vīrusa varianti, kas parādījušies iepriekšējās gripas sezonas beigās, jo nākamajā sezonā dominē tieši iepriekšējās sezonas gripas vīrusi..

Kā ar gripas vīrusu inficējas? 

Gripas infekcijas avots ir slimais cilvēks. Tam klepojot, runājot, šķaudot, apkārt veidojas aerosola mākonis, kas satur augstu vīrusu koncentrāciju. Pēc kārtīgas nošķaudīšanās vīrusi var izplatīties pat 6 metru attālumā. Cilvēks inficējas, ieelpojot gaisu, kas satur gripas vīrusus vai lietojot priekšmetus, uz kuriem atrodas slimā cilvēka deguna un rīkles sekrēti.

Vai var prognozēt gripas epidēmijas tuvošanos?

Jā, var prognozēt. Lai prognozētu gripas saslimstības pieaugumu un epidēmijas sākumu, LIC veic gripas un AAEI (akūtu augšējo elpceļu infekciju) monitoringu. Ja gripas gadījumi tiek konstatēti valstīs, kuras atrodas tuvu mūsu valsts robežai, gripas uzliesmojuma draudi palielinās.

Kad gripa skar Latviju? 

Gripa Latvijā izplatās rudens - ziemas periodā. Parasti saslimstības pacēlums ilgst 8 - 10 nedēļas.

Vai var izvairīties no saslimšanas ar gripu nevakcinējoties?

Gripas epidēmijas laikā pēc iespējas mazāk apmeklējiet tādas vietas, kur uzturas daudz cilvēku - sabiedriskais transports, teātris, kino, tirgus u.t.t.! Regulāri vēdiniet telpas, tādējādi samazinot gripas vīrusu daudzumu tajās! Dienas laikā pēc iespējas biežāk mazgājiet rokas, īpaši tad, ja ir bijusi saskare ar slimiem cilvēkiem! Pēc iespējas vairāk uzturā lietojiet šķidrumu - zāļu tējas, augļu sulas, minerālūdeni! Iekļaujiet savā ēdienkartē pēc iespējas vairāk produktus, kas satur fitokomponentus. Tie ir bioķīmiski savienojumi, kas palīdz organismam cīnīties ar vīrusiem un saglabāt veselību. Šīs vielas ir svaigos kāpostos, ķiplokos, lociņos, citrusaugļos, jāņogās. Lietojiet uzturā skābpiena produktus, jo tie satur mikroorganismus, kas stimulē imūnsistēmu. Brīnišķīgs līdzeklis cīņai ar gripu ir ķiploks: tam piemīt baktericīdas un imūnstimulējošas īpašības. Nozīmīga loma ir C vitamīnam. Tas veicina interferona izstrādi organismā, kas darbojas vīrusiznīcinoši. Tāpēc ēdiet daudz kivi, mežrozīšu augļus, kāpostus, saldos piparus, apelsīnus un greipfrūtus.

Līdz ar Latvijā ievestās gripas vakcīnas iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā aptiekām ir tiesības to izplatīt mazumtirdzniecībā pret kompensējamo zāļu recepti, tādējādi pacientiem tā ir pieejama ar valsts noteikto kompensācijas apmēru. Tāpat gripas vakcīnas pieejamas arī ārstniecības iestāžu vakcinācijas kabinetos.

Ministru kabineta noteikumi paredz, ka valsts 50% apmērā kompensē vakcināciju pret gripu šādām iedzīvotāju grupām:

• iedzīvotājiem vecumā no 65 gadiem;
• personām ar hroniskām plaušu slimībām;
• personām ar hroniskām kardiovaskulārām slimībām, neatkarīgi no to cēloņa;
• personām ar hroniskām vielmaiņas slimībām;
• personām ar hroniskām nieru slimībām;
• personām ar imūndeficītu;
• personām, kuras saņem imūnsupresīvu terapiju;
• grūtniecēm.

Savukārt 100% apmērā gripas vakcinācija tiek nodrošināta:

• bērniem vecumā no 6 līdz 24 mēnešiem;
• bērniem līdz 18 gadiem, kas pieder noteiktām veselības riska grupām: ar hroniskām plaušu slimībām; ar hroniskām kardiovaskulārām slimībām, neatkarīgi no to cēloņa; ar hroniskām vielmaiņas slimībām; ar hroniskām nieru slimībām; ar imūndeficītu; ja saņem imūnsupresīvu terapiju; ja ilgstoši saņem terapiju ar Ac.acetylsalicylicum.
   

Vakcinācija nav ieteicama tiem cilvēkiem, kuriem ir izteikta alerģija uz olas proteīnu.
 

Vakcīna īpaši ieteicama: 
 

1. cilvēkiem, kuri sasnieguši 60 gadu vecumu; 

2. pieaugušajiem un bērniem (vecākiem par 6 mēnešiem), kuri pieder augsta riska grupai, jo tiem ir lielākas iespējas izveidoties gripas komplikācijām. Tās ir personas, kuras slimo ar hroniskām elpceļu (piemēram, bronhiālo astmu) un sirds - asinsvadu slimībām, nieru un asins slimībām (piemēram, sirpjveida šūnu anēmiju), metabolām slimībām (piemēram, cukura diabētu) un imūnsupresiju. 

3. personām, kurām ir cieša saskare ar augsta riska grupas slimniekiem: medicīnas darbiniekiem un ģimenes locekļiem. Gripas vakcinācija ir ieteicama arī visiem tiem, kas negrib slimot ar gripu vai nevar to atļauties (studenti, sportisti u.t.t.)