Epšteina Barra vīruss jeb infekciozā mononukleoze - kas tā ir par saslimšanu?

"Manam bērniņam jau nedēļu turas temperatūra 38-39 grādi, ir palielinātas mandeles, sāp rociņas un kājiņas. Reizēm norāda, ka arī vēderiņš. Daktere izsaka aizdomas par Epšteina-Barra vīrusu, kas izraisa infekciozo mononukleozi. Ja kādam ir kāda pieredze vai jums ir informācija, lūdzu padalieties! Jau iepriekš liels paldies!,” tā mammamuntetiem.lv raksta kāda lasītāja.

Par to, kādi simptomi novērojami, slimojot ar šo vīrusu, un kā to ārstēt, vaicājām padomu RSU asociētajai profesorei, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Observatorijas un diagnostikas nodaļas virsārstei Ilzei Gropei.

Infekciozajai mononukleozei ir divi ierosinātāji – vai nu Epšteina – Barra vīruss vai arī citamegolovīruss. Klasiski to uzskata par slimību bērniem vecumā pēc pieciem gadiem, bet var saslimt arī mazāki bērni. Vadoties no vecuma, šai slimībai ir arī atsevišķas īpatnības.

Klasiskākie simptomi:

- pietūkuši acu plakstiņi

- aizlikts deguns, bet īpašu iesnu pacientam nav

- sāpes kaklā, uz mandelēm ir aplikums, kakls ir apsārtis, mēle sākumā ir aplikta, bet 2.-3.slimības dienā tā sāk tīrīties un paliek koši sarkana, ar ļoti izteiktām garšas kārpiņām. Šo simptomu dēļ mēle atgādina aveņu ogu, tādēļ to sauc par aveņu mēli.

- Tad šiem pacientiem var palielināties akna un liesa, izmainās aknu fermenti, var būt reaktīvs aknu iekaisums - hepatīts.

- Vēl aptuveni 15% no visiem šī vīrusa pacientiem ir izsitumi. Ja sākotnēji pacients tiek novērtēts kā saslimis ar angīnu un sākta terapija ar amoksicilīnu vai ampecilīnu, tad izsitumi parādās aptuveni pusei pacientu - no 3.-7.antibakteriālās terapijas dienai.

- palielināti limfmezgli

Izsitumi klāj visu ķermeni, tie var saplūst, var krāsoties līdz vīnogu zilai krāsai, taču tie neniez. Tas bieži vien ļoti uztrauc vecākus, bet tie ļoti labi zūd, atveseļojoties.

 

Kāda ir vislielākā kļūda?

Pēc I.Gropes teiktā, vislielākā kļūda ir tā, un no tās izvairīties nevar, ka pacients sākotnēji tiek traktēts kā angīnas pacients, un viņu tā arī ārstē, lai gan ierosinātājs nav baktērija. Infekciozo mononukleozi izraisa vīruss, un pie šīs saslimšanas antibakteriāla terapija vispār nav nepieciešama. Bieži vien terapiju uzsāk ar amoksicilīnu vai ar kādu citu kombinētu preperātu, un tad parādās izsitumi. Pēc to parādīšanās pacienti arī vēršas slimnīcā.

Kas traucē pacientiem? Īpaši traucējoša ir limfmezglu tūska - ne tikai kakla, var būt arī padušu un citu. Mums kaklā ir limfoīdo audu sakopojums, tā dēvētais "Pirogova gredzens", un mandeles ļoti būtiski pietūkst, skaidro daktere. Kādreiz skatoties kaklā šādiem pacientiem, spraudziņas starp mandelēm nemaz nav, un bērns elpo krācoši. Naktis ir ļoti grūtas - bērns nevar pagulēt, jo nevar ievilkt elpu, un šis ir otrs iemesls bez izsitumiem, kādēļ vecāki vēršas stacionārā. Vēl trešais iemesls ir ļoti augsta temperatūra, tā gan vairāk raksturīga pusaudžiem, un viņiem slimība norit ilgāk un grūtāk. Temperatūra var kristies un atkal pacelties, un tā var ilgt pat 3-4 nedēļas. Ja runā par pavisam maziem bērniem, tad šī slimība var noritēt kā pavisam parasta saslimšana - slimība bez īpašām izpausmēm ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru.

Vai vecākiem ir jāuztraucas par infekciozo mononukleozi? Principā nē, saka I.Grope. Tā ir viena no vīrusa infekcijām, un ar to pārslimo teju visi bērni.

No kā jāuzmanās? No preperātiem, kas var izsaukt izsitumus. Tāpat būtu jāuzmanās no komplikācijām. Bīstamākās ir aknas vai liesas kapsulas plīsums, jo šie orgāni pie minētās saslimšanas būtiski palielinās un par cik bērni ir ļoti aktīvi savās darbībās, kaut kur uzskrienot virsū vai krītot, var būt kapsulas plīsums, kam seko asiņošana. Tad jau šī ārstēšana notiek ķirurģiski. Šiem pacientiem, kuriem konstatē palielinātu aknu vai liesu, pēc tam vismaz 30 dienas ir pilnīgs atbrīvojums no jebkādas fiziskās slodzes. Pēc tam mediķi rekomendē veikt atkārtotu ultrasonogrāfiju vēdera dobumam, lai redzētu, kā šie orgāni samazinās.

Specifiskas ārstēšanas nav. Eitiotropās ārstēšanas nav, jo nav līdzekļu, kā šo konkrēto vīrusu nonāvēt, tādēļ nemaz īsti mums neinteresē, kas ir infekciozās mononukleozes ierosinātājs. Tāpēc ārstēšana ir simtomātiska, skaidro speciāliste. Tas nozīmē, ka šie pacienti saņem temperatūras samazināšanas līdzekļus, piemēram, ibuprofenu saturošus medikamentus, vai paracetamolu, pietiekamā daudzumā saņem šķidrumu, kakla aplikuma ārstēšanai izmanto pūšamus vai skalojamus līdzekļus, bet palielinātajiem limfmezgliem palīdzēs tie paši nesteroīdie līdzekļi, ko pielieto temperatūras samazināšanai, jo tie palīdz arī iekaisumu gadījumus un novērš dažāda veida sāpes. Ja ir ļoti izteikta tūska, ir grūti paelpot, tad stacionārā nozīmē speciālus hormonus, ko 2-3 dienas intravenozi ievada, un tas būtiski atvieglo pacienta stāvokli. Rekomendācija – ja liekas, ka bērniņš ļoti stipri krāc, vērts braukt uz stacionāru un dažas dienas pavadīt tur, lai atvieglotu bērna stāvokli. Jo mazāks bērns, jo slimība norit vieglāk.

Vai visi ģimenes ārsti uzreiz prot pateikt, ka bērniņš saslimis ar infekciozo mononukleozi?

Nē, to nevar neviens uzreiz pateikt. Slimībai nav tā kā fabrikā, kur ražojam viena veida produktu viena veida iepakojumā. Slimība katram var noritēt dažādi. Mēs varam nolikt 100 bērnus un vienādi simptomi nebūs nevienam no šī simta. Varbūt kādām divām trešdaļām būs līdzīgi, bet viena trešdaļa atšķirsies pilnīgi. Tomēr jebkura angīna, kas attīstās pacientam, jādiagnosticē. Infekciozo mononukleozi var noteikt asins analīzēs, paņemot paraugu uz antivielām.

Kas ir svarīgi? Ārstam, kurš ierauga aplikumu uz mandelēm, ir svarīgi konstatēt, vai tā nav difterija, vai nav sterptokoku angīna, ko neārstējot, var iegūt sirds reimatismu vai nieru bojājumus un trešais ir šī mononukleoze. Svarīgi sekot līdzi, vai pacientam nepalielinās akna vai liesa, ierobežot fiziskās aktivitātes, aplūkot, cik nopietns ir hepatīts. To var apskatīt ultrasonogrāfijā, var noteikt analīzēs, bet sākotnēji ārsts arī ar roku, iztaustot vēderu, var sajust un saprast, ka ir pietūkums. Un tad nosūta uz šo ultrasonogrāfiju, lai jau precīzi noteiktu, cik liels ir pietūkums. Šai slimībai ir tikai sūdzību atvieglojoši medikamenti, jāskatās gan, kādi ir šie izsitumi. Ja patiešām tie klāj visu ķermeni un ir vīnogu krāsā, mēs stacionārā laižam speciālu šķidrumu, mazinot šos izsitumus. Ja vecāki paši konstatē šo slimību, ja temperatūra turas 4-5 dienas, tad tomēr kaut kādā posmā ārstam bērniņš jāparāda.

Uzreiz labi nebūs, šī ir gara slimība, bet tas nav nekas rets un ārkārtējs, atzīst I.Grope.