Pienācis laiks izmeklēt vēnas!
Kaut arī kājas ir kā svina pielietas un uz tām izspiedušies neglīti vēnu ķekari, ne vienmēr uzreiz dodamies pie ārsta. Taču būtu vērts – jo laicīgāk tās izmeklēsim, jo vieglāk būs novērst problēmas. Par mūsdienīgām vēnu diagnostikas un ārstēšanas tendencēm stāsta „Dr.Mauriņa Vēnu klīnikas” asinsvadu ķirurgs, flebologs Dr.Juris Rīts.
FOTO: Dr. Juris Rīts, asinsvadu ķirurgs, flebologs.
Adrese: Rīga, Kokneses pr.18a, tel.nr. 67374747; 67374744
Vai vēnas būtu vērts izmeklēt vēl pirms nav radušās
izteiktas sūdzības?
Ieteikt to visiem būtu pārspīlēti, taču, ja ar varikozi sirgst
vecāki, māsas un brāļi, labāk to darīt pirms nav radusies smaguma
sajūta kājās un jau redzamas paplašinātas vēnas.
Aplams ir uzskats, ka jaunai sievietei vēnas vērts izmeklēt un
ārstēt tikai pēc dzemdībām. Ja viņa plāno bērniņu, iesaku
paplašinātās vēnas izārstēt, lai grūtniecības laikā, slimībai
progresējot, nerastos problēmas.
Ja ir sīka paplašināta vēniņa un slima stumbra vēna, operācija
notiek nevis ar griezienu, bet caur adatas dūrienu 10–20 minūšu
laikā. Taču, ja problēmas risināšanu atliek, līdz kājas ir vienos
ķekaros ar brūniem pleķiem, čūlu un pievienojušos iekaisumu,
operācija var ilgt līdz pusotrai stundai. Tad tās rezultāts, pat
veicot maksimāli saudzīgi, nebūs tik labs – uz ādas paliks
pigmentācija vai čūlas rēta.
Diagnostikas stūrakmens, uz kuru varam precīzi balstīt savu
slēdzienu un plānot ārstēšanu, ir ultrasonogrāfija. Pirms pārdesmit
gadiem, kad nebija šā izmeklējuma, pacienti tika operēti ļoti
traumatiski, operācijās zaudēja daudz asiņu un situācija nereti
pasliktinājās, jo tika izoperēti arī vajadzīgie veselie asinsvadi
un sabojāti limfvadi.
Kā notiek vēnu izmeklēšana?
Ultrasonogrāfiju izdara pacientam atrodoties stāvus. Lai likvidētu
gaisa slāni starp zondi un ādu, kājas nosmērē ar speciālu gelu.
Izmeklējums ir nekaitīgs un nesāpīgs, taču ļoti informatīvs, kaut
arī ilgst tikai 10 – 15 minūtes.
Ja izmeklējums tiek veikts no rīta, bet vakarā kājas piepampst, tas
jāpasaka ārstam. Tas ir svarīgi, lai, ņemot vērā ultrasonogrāfijā
redzēto, izvēlētos ārstēšanu.
Vai to vienmēr veic ārsts, kurš pacientu
operē?
„Dr.Mauriņa
Vēnu klīnikā” tas ir standarts. Tikai speciālists, kurš pats
pacientu izmeklējis, var precīzi izoperēt slimās vēnas un dot
garantiju savam darbam. Mūsdienās operācijas veic ultrasonogrāfijas
kontrolē, ietekmējot tikai slimos vēnu posmus un neradot lieku
traumu apkārtējiem audiem. Recidīvu risks pēc lāzeroperācijas, kas
veikta ar jaunākās paaudzes lāzeriekārtu, ir daudzkārt zemāks nekā
pēc agrāk veiktajām operācijām, kad vēnas tika izrautas.
Vai ar ultrasonogrāfijas palīdzību var atklāt visu par vēnu
veselību?
Konstatējot virspusējo vēnu mazspēju, noskaidrojam, no kuras vēnas
stumbra veidojas paplašinātie zari, izvērtējam, vai ir veselas
dziļās vēnas. Atklājot iegurņa vēnu trombozi, nosūtam pacientu uz
papildus izmeklējumiem – kompjūterflebogrāfiju vai digitālās
subtrakcijas flebogrāfiju –, lai precīzāk atklātu dziļo vēnu
saslimšanas iemeslu un plānotu to ārstēšanu.
Ultrasonogrāfiju izdara arī, lai izvērtētu ārstēšanas rezultātu pēc
operācijas vai skleroterapijas un pārliecinātos par tās
efektivitāti.
Lai atrisinātu nelielu problēmu, bieži vien nevajag veikt
operāciju, pietiek ar skleroterapiju, kas pacientam ir vienkāršāk
un lētāk.
Jā, taču pastāv aplams uzskats, ka likvidētās vēnas pēc
skleroterapijas atjaunojas. Agrāk, kad neveica ultrasonogrāfiju,
mazu vēniņu sašpricēja un – gatavs! Taču, ja tā bija radusies
slimas stumbra vēnas dēļ, ko ar aci nevarēja saskatīt,
skleroterapijai parasti nebija labs rezultāts. Tātad – lai precīzi
zinātu, ko ārstēt, nepieciešams veikt ultrasonogrāfiju.
Vai pie viena pārbaudāt arī artērijas?
Izmeklējot vēnas, vienmēr izmeklējam arī artērijas, lai izvērtētu,
kura saslimšana ir primāra. Uzskats, ka sašaurinātu artēriju dēļ
vēnas un venozas čūlu nevar ārstēt, ir novecojis. Bieži vien,
savedot kārtībā vēnas, mazinoties tūskai, arī arteriālā sistēma
darbojas labāk. Veselas zemādas vēnas ir labs materiāls artēriju
šuntēšanas operācijai.
Daži ārsti tādēļ pret vēnu operēšanu izturas piesardzīgi.
Kas zina, vai tās nākotnē nebūs vajadzīgas artēriju
ārstēšanai.
Varikozas vēnas artēriju šuntēšanai nav derīgas. Agrāk operēja,
izdarot griezienu cirksnī un pie potītes, visu vēnu un tās sānu
zarus izraujot laukā, kā daudzviet dara arī mūsdienās. Taču,
izmantojot mūsdienīgas metodes, ja sānu zars veidojas no citas
vēnas vai īsa stumbra vēnas gabaliņa, ārstēšanai tiek pakļauta
tikai slimā daļa un materiāls šuntam netiek zaudēts.
Vēnas bieži vien paplašinās atkārtoti. Ja tās operēs atkal
un atkal, kur plūdīs asinis?
Kāju vēnas var salīdzināt ar zvejas tīklu. Ja kāds posms ir vājš,
izveidojas caurums un tas vairs nepilda savu funkciju. Arī, ja kāda
vēnas daļa ir nevesela, zūd tās nozīme asins transportēšanā un tā
kļūst traucējoša. Virspusējo vēnu daudzums ir gana liels.
Likvidējot vienu posmu, precīzi nosakot tā sākumu un beigas,
problēma ir atrisināta, asinis atrod jaunu ceļu un plūst pa
veselajām vēnām.
Nereti gadu pēc operācijas ar lāzeru apstrādātā vēna vairs nav
redzama, un tās funkciju ir uzņēmies blakus esošais asinsvads.
„Dr.Mauriņa
Vēnu klīnikā” dodam garantiju uz trim gadiem, ka ar lāzeru
operētā vēna neatjaunosies.
Kas šogad gaidāms akcijā “Vēnu pavasaris”?
Martā un aprīlī būs 25% atlaide ultrasonogrāfijai un ārsta
konsultācijai, kas maksās 20 latus. Tiem, kuriem konstatēsim
problēmas, aprīlī un maijā par īpašām cenām veiksim skleroterapijas
procedūras, bet maijā un jūnijā – lāzeroperācijas.
Martā sāksies mūsu jaunais klīniskais pētījums, un 160 pacientiem,
kuri atbildīs noteiktiem kritērijiem, būs iespēja izdarīt operāciju
ar visjaunākās paaudzes lāzervadu tikai par 235 latiem.
Adrese: Rīga, Kokneses pr.18a, tel.nr. 67374747;
67374744