Latvijā sāk ziedēt bērzi - galvenie pavasara alerģiju izraisītāji

Pagaidām bērzu ziedēšana novērota galvenokārt tikai noslēgtās un saulainās vietās, piemēram, pilsētu pagalmos. Bērza putekšņu koncentrācija gaisā vēl ir ļoti zema, jo aukstais laiks kavē koku ziedēšanu. Bērza ziedputekšņi tiek pārnesti arī no Lietuvas un Baltkrievijas. Sagaidāms, ka tuvākajās dienās vēja ietekmē bērza putekšņu koncentrācija pieaugs, sasniedzot vidējas līdz augstas koncentrācijas robežu.

Bērzs ir pats nopietnākais ienaidnieks tiem cilvēkiem, kuri cieš no ziedputekšņu izraisītām alerģijām. 

Kā portālam mammamuntetiem.lv norādīja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra "Gaiļezers" Terapijas nodaļas, kurā nonāk arī pacienti ar smagām alerģiju izraisītām sekām, vadītājs Edmunds Jansons, pavasarī, kad vēl nav daudz ziedu, galvenais alerģijas izraisītājs ir bērzs. Tieši tagad sākas bērzu plaukšanas laiks, un arī skarošanās tūliņ būs novērojama, kas daudziem cilvēkiem liks manīt nepatīkamus mirkļus - acu asarošanu vai graušanu, šķaudīšanu, dažiem pat apgrūtinātu elpošanu.

Tabula no portāla zied.lv
 

Laukos dzīvojošiem traucējoša varētu būt arī lazda, alksnis, bet bērzs ir pats, pats nopietnākais alerģiju izraisītājs no ziedošajiem augiem pavasarī.

Arī priedes to ziedēšanas laikā atsevišķiem cilvēkiem var izraisīt alerģiju, taču šie gadījumi ir daudz retāki, zināja stāstīt E.Jansons.

Ir cilvēki, kuriem kopš pavasara, kad sākas ziedēšanas laiks, līdz pat vēlam rudenim, kad nokritušas pēdējās koku lapas, ir alerģija. Tādiem uz laukiem nav ko darīt, teic dakteris.

Ko darīt, ja moka alerģija?
Protams, sēdēt mājās, neizejot uz ielas, praktiski nav iespējams, atzīst E.Jansons. Pirmkārt, cilvēkiem, kuriem parādījušās alerģiskas reakcijas, vajadzētu vērsties pie alergologa, lai veiktu pārbaudes, uz kādiem augiem, vielām ir nepanesība. Kad tas noskaidrots, tad jālieto medikamenti, kas mazinās alerģijas simptomus. Tas arī ir vienīgais glābiņš, jo citādi alerģiskas reakcijas nav iespējams nedz prognozēt, nedz izvairīties no tām. Protams, ja zināms, ka cilvēkam ir alerģija, piemēram, no konkrēta auga ziedputekšņiem, būtu jāmēģina netuvoties tiem. 

Lasi arī: 
Ziedputekšņu alerģiju skaits pieaug, brīdina ārsti 
 

Kas tad ir alerģija?   
Alerģija ir organisma imūnās sistēmas pastiprināta reakcija uz apkārtējā vidē esošām vielām: pārtiku, ziedputekšņiem, putekļiem, dzīvnieku spalvām, medikamentiem, dažādiem mājas uzkopšanas līdzekļiem. Tie darbojas kā kairinātāji, bet organisma atbildes reakcija izpaužas kā ādas vai gļotādas iekaisums.

Ja cilvēkam ir alerģija pret kādu no vielām, rodas ādas pietūkums, apsārtums, nieze. No gļotādām biežāk alerģijas izpausmes ir elpošanas sistēmā un kuņģa - zarnu traktā.

Turpretim ziedputekšņu jeb aktuālās pavasara alerģijas biežākās izpausmes ir iesnas, aizlikts deguns,acu asarošana vai graušana, šķaudīšana, arī klepus. Jo lielāka ziedputekšņu koncentrācija gaisā, jo stiprākas būs alerģijas izpausmes.

10 zelta noteikumi, ja Jūs moka alerģija

1.Tīriet istabas vismaz vienu reizi nedēļā.

2.Uzvelciet cimdus, kad mazgājat traukus. Ja ilgāks laiks jāpavada ar gumijas cimdiem rokās, iesakām zem tiem uzvilkt kokvilnas cimdus.

3.Lietojiet produktus, kuri nesatur alerģiju izraisošas piedevas, tādas, kā aromatizētāji vai krāsvielas.

4.Vēdiniet telpas vismaz 3 reizes dienā pa 5-10 minūtēm. Tas palīdz samazināt gaisa mitrumu, bet tas savukārt samazina putekļu ērcīšu daudzumu un pelējuma sēnītes attīstīšanās risku.

5.Segas un spilvenus mazgājiet četras reizes gadā, matračus - 6-12 reizes gadā, bet gultasveļu katru nedēļu vai ik pa divām nedēļām. Nav svarīgi, vai Jūsu segas un spilveni ir pildīti ar dabisku vai sintētisku pildījumu, svarīgi ir tas, vai tos var mazgāt vismaz 60º temperatūrā - šāds karstums nogalina visas putekļu ērcītes. 

6. Neaizmirstiet arī izmazgāt savu bērnu mīkstās rotaļlietas +60º grādu temperatūrā ik pa 3 mēnešiem.

7.Vēdiniet savus apģērbus laukā vai žāvējiet tos ar žāvētāju, kuram ir āra ventilācija.

8. Izvairieties no pasīvās smēķēšanas. Cigarešu dūmi palielina astmatiskā bronhīta un astmas rašanās risku.

9.Ierobežojiet karstās dušas - karsts ūdens padara ādu vēl sausāku.

10. Mitriniet savu ādu katru dienu tūlīt pēc dušas vai vannas.