Vasarā ir īpaši jārūpējas par vēnām

Taču gribētos, lai cilvēki par vēnu mazspēju būtu labāk informēti un spētu laikus pamanīt problēmas un sākt ārstēšanu, īpaši apstākļos, kad medicīna kļūst dārgāka.

Augsts asinsspiediens kāju vēnās
Hroniska venoza mazspēja ir venozas hipertensijas izraisītu klīnisko simptomu kopums, kas ietver tūsku, sāpes, niezi, varikozas vēnas, neatgriezeniskas kāju ādas pārmaiņas, čūlu. Vēnas ir asinsvadi, pa kuriem asiņu plūsma, pārvarot gravitācijas spēku, virzās atpakaļ uz sirdi. Vēnās ir vārstules, kas ļauj asinīm plūst tikai pareizajā virzienā un noslēdzoties gādā par to, lai asinis nevarētu atplūst atpakaļ. Ilgstoši sēžot vai stāvot, vēnās sāk veidoties asiņu sastrēgums. Kādu laiku vēna vēl tiek ar slodzi galā, bet pēc tam kļūst platāka, vārstules vairs nespēj sakļauties un līdz ar to nenoslēdz vēnu visā šķērsgriezumā.
Paplašinātu vēnu veidošanos ietekmē dažādi faktori. Viens no tiem ir iedzimts saistaudu vājums – cilvēkam ir vājāka vēnu sieniņu struktūra un tās vieglāk padodas iestiepumam. Par labu nenāk darbs, kas saistīts ar ilgstošu stāvēšanu, tāpēc no vēnu problēmām bieži cieš pavāri, frizieri, pārdevēji, operāciju māsas, skolotāji u.c. Sievietēm vēnu problēmas nereti sākas grūtniecības laikā, kad saistaudi atslābst hormonālo pārmaiņu rezultātā un piedevām ir nospiesta mazā iegurņa asinsrite, kas apgrūtina asiņu atteci. Būtisks veicinošs faktors ir mazkustīgs dzīvesveids, vēnu paplašināšanos ietekmē arī hormonu terapija, kūtra zarnu trakta darbība, kam raksturīga reta vēdera izeja; aktīvā un pasīvā smēķēšana.

 Vēnās ir vārstules, kas ļauj asinīm plūst tikai pareizajā virzienā un noslēdzoties gādā par to, lai asinis nevarētu atplūst atpakaļ. Ilgstoši sēžot vai stāvot, vēnās sāk veidoties asiņu sastrēgums.

Tas var būt bīstami
Daļa cilvēku uzskata šo slimību par nenozīmīgu vai pat tikai par kosmētisku defektu, taču vēnu mazspējai var būt nopietnas komplikācijas. Viena no tām ir asiņošana, kas var sākties pat sīku traumu dēļ. Otra nopietna komplikācija ir trombozes veidošanās.
Nav precīzu statistikas datu, taču Latvijas iedzīvotāju vēnu stāvoklis acīmredzot ir sliktāks nekā Eiropā vidēji, piemēram, tūska novērojama 2,5 reizes biežāk, savukārt venozās čūlas, kas ir hroniskās vēnu mazspējas smagākā pakāpe, pacientiem Latvijā ir 3 reizes biežāk nekā vidēji Eiropā. Citu valstu iedzīvotāji nereti skrien pie ārsta ar visniecīgākajām sūdzībām, bet mēs esam pacietīgi sliktā nozīmē.

Slimības attīstība
Pirmās hroniskās venozās mazspējas pazīmes ir smaguma sajūta kājās dienas beigās, tirpšana, sāpīgs nogurums. Šie simptomi liecina, ka slimība ir sākotnējā stadijā. Bieži vien pacienti šīs sajūtas ignorē un nevēršas pie ārsta, bet uzlabo sev pašsajūtu, vienkārši var paceļot un atpūtinot kājas. Taču tas jau ir pirmais trauksmes signāls, ka cilvēkam nepieciešama kvalificēta medicīniska palīdzība, lai nepieļautu slimības tālāku progresu.
Ja lietas labā nekas netiek darīts, var rasties kapilāru un citu sīko asinsvadu paplašinājums (tā sauktie zirneklīši). Diemžēl arī šos simptomus daudzi cilvēki neņem vērā.
Tālāk veidojas varikozas vēnas – tās ir mezglainas, paplašinātas. Vairākums sieviešu, kas cieš no šīs kaites, svārkus un kleitas savā garderobē nomaina ar garajām virsbiksēm, slēpjot kājas citu skatienam. Vēlāk jau esošajām sūdzībām pievienojas tūska, kļūst grūti uzvilkt kurpes un ilgāku laiku staigāt vai stāvēt. Ja cilvēku ir piemeklējuši aprakstītie simptomi, noteikti jāvēršas pie ārsta pēc palīdzības, jo slimība nepiekāpīgi turpina progresēt.
Tālāk attīstās trofiskais bojājums. Novēro ādas krāsas izmaiņas apakšstilbu lejasdaļā, veidojas pastiprināta pigmentācija. Pēc tam atveras čūla, kas rada lielu diskomfortu, jo ir sāpīga, mitrojoša un smakojoša.

Būtisks veicinošs faktors ir mazkustīgs dzīvesveids, vēnu paplašināšanos ietekmē arī hormonu terapija, kūtra zarnu trakta darbība, kam raksturīga reta vēdera izeja; aktīvā un pasīvā smēķēšana.

Tīkama un samērīga fiziska slodze
Viens no svarīgākajiem vēnu mazspējas profilakses pasākumiem ir fiziskas nodarbības. Mēs ne vienmēr pietiekami nopietni izvēlamies nodarbību veidu un treneri.
Stāsta Inese Ļubinska, Sporta pedagoģijas akadēmijas docente, aerobikas trenere: "Fiziskai slodzei ir jābūt tīkamai un sabalansētai – citādi tas vispār nedrīkstētu būt! Ja cilvēks pēc fiziskas slodzes jūt diskomfortu, tas nozīmē, ka aktivitāte nav bijusi atbilstoša viņa fiziskajai sagatavotībai. Pašlaik Latvijā ir izteikts ķermeņa kults – es sastopu ļoti daudz sieviešu un mēģinu viņām ieskaidrot, ka 90–60–90 – tā jau ir plastmasas figūra, izveidota skaista lelle. Mēs katrs esam skaists dabas veidojumus, mums nav jālīdzinās citiem, bet vienkārši jāuztur sava veselība. Katram ir piemērotas citas fiziskās aktivitātes, kas vajadzīgas tādēļ, lai mēs labi justos. Ja pēc nodarbības cilvēks nāk mājās un saka – es neko vairs negribu, tad kaut kas nav kārtībā, jo pēc adekvātas slodzes vajadzētu justies labi un aktivitātei vajadzētu paaugstināties."

Konsultēja: Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas mācību un zinātniskais direktors, asinsvadu ķirurgs, Latvijas Universitātes asociētais profesors Dainis Krieviņš.