Tipiskākās vasaras alerģijas. Arī saldējums var kļūt par "nedraugu"
Pavasara alerģijas ir pārdzīvotas. Tās lielākoties izraisīja dažādu augu ziedēšana, taču arī vasarai ir savs alerģiju TOPs. Vai zināji, ka arī saldējums var kļūt par alerģiskas reakcijas izraisītāju, kad lūpas un mēle top divreiz lielākas? Par vasarai tipiskākajām alerģijām mammamuntetiem.lv stāsta speciālists Edmunds Jansons.
Alerģija no kukaiņu kodumiem
Kā norāda Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra "Gaiļezers" Terapijas nodaļas, kurā nonāk arī pacienti ar smagām alerģiju izraisītām sekām, vadītājs Edmunds Jansons, vasarā visbiežākās alerģijas ir no kukaiņu kodumiem. Visbītamākās ir lapsenes, bites, kamenes.
Latvijas Astmas un alerģijas biedrības mājas lapā pieejamā informācija liecina, ka zemeslodi apdzīvo ap 1 250 000 dzīvnieku sugu. Apmēram 80% no tiem ir insekti.
Pašlaik Latvijā, pēc kukaiņu pētnieku aprēķiniem, ir ap 15 000 sugu, 75 kukaiņu sugas ir aizsargājamas.
Dažam alerģijas no kukaiņu kodumiem vispār nav, citam neliela, bet vēl citam var iestāties pat šoks. Cilvēks dažās minūtēs var aiziet bojā, brīdina E.Jansons.
Vismazāk būtu jābīstas no odiem, turpretim, ja zināms, ka lapseņu, bišu kodumi var izraisīt alerģisku reakciju, labāk izvairīties no tikšanās ar šiem kukaiņiem, iesaka ārsts.
Kāpēc kukaiņi kož?
Lapsenes un bites var uzskatīt par gardēdēm. Viņām garšo viss, kas salds. Sula, uz galda atstāts arbūzs, kūkas, limonādes skārda bundžiņās - tas viss pievilina lidojošos kukaiņus. Pirms vasaras laikā kaut ko dzert, jāpalūkojas glāzē, pudelē, vai tur jau nenašķējas kāds dzēlējs. Turpretim no bundžiņām dzert vispār vajadzētu atteikties, jo tajās ielīdušos kukaiņus nevar redzēt. Ja nu tomēr slāpes veldzēt no bundžiņas patīk labāk, tad jāizmanto vismaz salmiņš, rekomendē speciālists.
Kā izpaužas kukaiņu alerģija?
Izpausmes kukaiņu kodumu alerģijai var būt dažādas - ādas apsārtums ap koduma vietu, taču tas var izplatīties arī pa visu ķermeni kā "nātrene". Var būt nieze, kuņģa - zarnu trakta darbības traucējumi, elpas trūkums un asinsrites traucējumi. Alergologu biedrības speciālisti vērš uzmanību, ka alerģijas iedarbības laiks arī ir dažāds. Lielākoties reakcijas izpaužas dažas minūtes līdz vienai stundai. Spēcīgas ādas reakcijas var parādīties arī vēl pēc vairākām dienām. Ja imūnsistēma uz insektu kodumiem reaģē alerģiski, tad var parādīties sāpīgs sārts pietūkums, kas jūtams vairākas dienas. Tā ir lokālā alerģiskā reakcija. Ievērojami retāk ir sastopama vispārējā reakcija, tātad, alerģiskas sekas visā ķermenī.
Simptomi: "nātrene", sejas pietūkums, vemšana, caureja, alerģiskas iesnas līdz pat astmas lēkmei vai ekstrēmā gadījumā alerģiskam šokam. Viens vienīgs bites vai lapsenes kodiens alerģiskam cilvēkam var apdraudēt dzīvību. Ekstrēmos gadījumos alerģija var parādīties pat pret odu vai dunduru kodumiem.
Ieteikumi
Tie, kuri zina par savu alerģiju pret insektiem, vajadzētu izvairīties no pastaigām pa pļavu, īpaši basām kājām, turēties tālāk no cauriem koku celmiem un dobumiem, jo tur labprāt mitinās lapsenes. Šādai dabas baudīšanai drīzāk vēlams būtu nodoties agrā pavasarī vai vēlā rudenī. Un arī tad pirms došanās mājup vajadzētu tomēr ielūkoties savā automašīnā, jo tur varētu būt apmaldījies kāds insekts. Kad lapsenes dodas pārtikas meklējumos, tās īpaši piesaista viss, kas intensīvi smaržo. Tātad, lapseņu sezonas laikā jāizvairās no smaržojošas parfimērijas. Ieteicams lietot līdzekļus, kas atbaida insektus.
Bet, ja tomēr ir iekodusi bite vai lapsene, nealerģisks cilvēks jutīs tikai sāpes, taču alerģiskajam tas var būt pat dzīvībai bīstami. Cilvēkam, kurš zina par savu spēcīgo alerģiju pret insektu indi, kopā ar savu ģimenes ārstu vajadzētu pārdomāt, kādu zāļu maisījumu būtu jālieto iespējamā kodiena negadījuma gadījumā. Piemēram, tā varētu būt sulas pudelīte ar antihistamīna preparātu, kuru tad izdzer tūlīt pēc insekta kodiena, lai bremzētu iespējamās dzīvībai bīstamās reakcijas. Šāda antihistamīna sula var tikt aizstāta ar poti, kas gan var būt nepatīkamāka, toties var glābt dzīvību un palīdz izturēt laiku, līdz ierodas ārsts. Drošības labad vienmēr vajadzētu informēt arī klātesošos, kuri ir kopā ar alerģisko personu, par pretalerģiskā maisījuma lietošanu.
Kas samazina insekta kodiena risku?
- Neēst un nedzert brīvā dabā (saldējums, kūkas u.c.), attiecīgi, dzerot izmantot salmiņu, lai insekti nenokļūtu mutē
- Nestaigāt basām kājām, īpaši pa ziedošām pļavām
- Apģērbā atteikties no košām krāsām (arī melnās!)
- Izvairīties no intensīvi smaržojošām vielām (smaržas, krēmi).Arī sviedri pievilina insektus
- Likvidēt lapseņu pūžņus, ja tādi atrodas jūsu dzīvesvietas tuvumā.
- Bites, lapsenes, kamenes un sirseņus neprovocēt ar asām kustībām.
- Dzeloni, ja tāds ir, uzmanīgi izvilkt, cenšoties nepārplēst indes maisiņu;
- Sadzelto vietu pēc iespējas ātrāk atdzesēt, apkopt ar vates tamponu ar spirtu
- Lai mazinātu iespējamo alerģiju pret bites (lapsenes) indi, iedzert klaritīna, zirteka, tavegila, vai kādu citu antihistamīna līdzekli.
Kā apstrādāt koduma vietu?
Alergologi min, ka koduma vietas apstrāde atkarīga no tā, cik spēcīga ir reakcija. Pretalerģiskie medikamenti ietver antihistamīna preparātu, kortizonu un adrenalīnu. Devas pielietošanas forma arī ir atkarīga no alerģiskās reakcijas smaguma pakāpes.
Alerģiskās reakcijas pret kukaiņu indēm var būt ļoti stipras un izraisīt elpas trūkumu, asinsrites traucējumus un bezsamaņu.
Tā sauktais anafilaktiskais šoks ir dzīvībai bīstams un retos gadījumos var beigties ar nāvi. Tādēļ, ja ir zināma alerģija pret kukaiņu indi, ieteicams veikt hiposensibilizaciju ar kukaiņu indes vakcīnu.
Mīti un patiesība par kukaiņiem
- Kukaiņi ir netīri
No cilvēku viedokļa dažus kukaiņus (gaļas mušas, prusakus, mēslu vaboles) var saukt par netīriem, bet no bioloģiskā viedokļa un šo kukaiņu pašu viedokļa tas tā nav. Visi kukaiņi arī "mazgājas",t.i. rūpīgi tīra savu ķermeni. Piemēram, mušas ar pakaļkājām tīra savus spārnus, vairākkārt tiem pārbraucot. Uz kājām šim nolūkam ir speciālas sariņu slotiņas. Ar to palīdzību var tīrīt arī acis, mutes orgānus, kājas. Kukaiņi notīra savus taustekļus, izlaižot tos caur speciālajām gropītēm uz kājām.
Bite iedzeļot nolauž savu dzeloni un tad pati iet bojā, bet lapsene - izdzīvo
Bites dzelonis ir atskabargains, un tāpēc, ja bite iedzeļ, dzelonis ieķeras cilvēka ādā un tiek izrauts kopā ar indes dziedzeri, kas turpina pulsēt un ievadīt brūcē indi. Bite aizlido bez dzeloņa un daļas iekšējo orgānu un mirst. Tā kā bites ir kolektīvi dzīvnieki, tad dzēliena laikā izdalās ķīmiskas vielas, kas pamudina uzbrukt arī citas bites. Lapsenes dzelonis turpretim ir gluds, tāpēc lapsenes var dzelt vairākkārt un pēc dzelšanas izdzīvo.
Runā, ka, piemēram, no sirseņu kodumiem cilvēks varot nomirt
Īstenībā sirseņi ir miermīlīgi kukaiņi un dzeļ tikai gadījumos, kad ir apdraudēta viņu ligzda. Taisnība, jutīgiem cilvēkiem varētu rasties komplikācijas. Teorētiski var teikt, ka indīgi un bīstami cilvēka veselībai ir visi kukaiņi, kas sūc asinis, jo viņi līdz ar siekalām cilvēka organismā ievada svešas olbaltumvielas - toksīnus. Svarīga ir toksīna deva. Tomēr kukaiņu kodumi paaugstina cilvēku nespecifisko imunitāti, un tie kļūst veselīgāki.
Alerģijas no augļiem un saldējuma
E.Jansons stāsta, ka vasarā cilvēkiem visai izplatītas esot alerģiskas reakcijas no dažādiem pārtikas produktiem, piemēram, augļiem un saldējuma. No pašmāju augļiem visalerģiskākās ir zemenes, bet alerģiskāki cilvēki nepatīkamus mirkļus var piedzīvot no teju visiem importa augļiem. Kā piemēru speciālists min veikalos visu ziemu pieejamās vīnogas, uz kurām pamanāmi balti plankumiņi. Cilvēki domā, ka tie ir putekļi, patiesībā ogas ir speciāli apstrādātas ar īpašām vielām, lai labāk uzglabātos un atsevišķiem cilvēkiem var izraisīt alerģiju.
E.Jansons atminējās gadījumu no pieredzes slimnīcā, kad palīdzība sniegta pacientam, kurš bija mielojies ar kādu jaunu saldējuma šķirni un viņa mēle un lūpas bijušas tik uzpampušas, ka muti nebija iespējams aizvērt.
Jā, arī saldējums var būt bīstams ne tikai tiem, kuri nepanes piena produktu klātesamību, bet arī tiem, kuri alerģiski pret kādām krāsvielām. E.Jansons atminējās gadījumu no pieredzes slimnīcā, kad palīdzība sniegta pacientam, kurš bija mielojies ar kādu jaunu saldējuma šķirni un viņa mēle un lūpas bijušas tik uzpampušas, ka muti nebija iespējams aizvērt.
Zinātnieki ir atklājuši, ka proteīns, kas izsauc alerģiskas reakcijas, ir saistīts ar zemeņu sarkano krāsu.
Latvijas Astmas un alergologu biedrības mājas lapā www.astmaalergija.lv minēts, ka daudziem cilvēkiem zemenes var sagādāt nepatīkamas sajūtas un veselības traucējumus. Tās var izsaukt alerģiskas reakcijas, astmas lēkmes un pat anafilaktisko šoku. Lundas (Zviedrija) universitātes zinātnieki ir atklājuši proteīnu, kas izsauc alerģiskās reakcijas no zemenēm. Šis proteīns ir līdzīgs tam, kas sastopams bērzu ziedputekšņos, tādēļ cilvēkiem, kam ir alerģija no bērzu ziedputekšņiem var būt alerģiska reakcija uz dažādām ogām, tostarp zemenēm, arī riekstiem un dažādiem dārzeņiem. To sauc par krustoto alerģiju. Kādēļ imūnsistēma tā reaģē uz atsevišķiem proteīniem, vēl joprojām nav izpētīts.
Lai izvairītos no niezošās reakcijas, slavenais zinātnieks pirms ēšanas zemenes ielika baltajā vai sarkanajā vīnā
Zinātnieki ir atklājuši, ka šis proteīns, kas izsauc alerģiskas reakcijas ir saistīts ar zemeņu sarkano krāsu. Baltajās zemenēs šāda proteīna nav, piemēram, tādā šķirnē kā "Sofar". Ir novērots, ka alerģiskiem cilvēkiem nav reakcijas arī uz šķirnēm "Florika" un "Lambada". Pasaulē tiek strādāts pie jaunu šķirņu radīšanas, kuras nesaturēs „vainīgo” proteīnu.
Nereti cilvēkiem mēdz būt reakcija uz dažādiem sarkaniem augļiem. To sauc par pseidoalerģiju. Ķermenis reaģē ar tādiem simptomiem kā ādas nieze un pietūkušas gļotādas, kas līdzinās alerģijai. To var izsaukt īpaša substance, kas nav dabīga zemeņu sastāvdaļa. Bieži iemesls tam var būt minerālmēsli vai kaitēķļu apkarošanas līdzekļi, ar kuriem apstrādātas zemenes. Zemenes pirms ēšanas noteikti būtu jānoskalo siltā ūdenī. Ja zemenes būs pārstrādātas ievārījumā, pseidoalerģijas simptomu nebūs. Starp citu, ievērojamais zviedru zinātnieks Karls fon Line cieta no zemeņu alerģijas. Lai izvairītos no niezošās reakcijas, pirms ēšanas viņš tās ielika baltajā vai sarkanajā vīnā, atklāj alergologi.
Materiāls tapis sadarbībā ar Austrumu slimnīcas dakteri Edmundu Jansonu, kā arī izmantojot informāciju no interneta vietnes www.astmaalergija.lv.