Kā iestaigāt jaunos apavus un ko darīt, ja tie uzberzuši tulznas?

Kas ir tulzna?

A.Bērziņa uzsver, ka pēdām ir milzu slodze, kurai ideālā variantā jābūt vienmērīgai, bez izteiktas berzes. Ja tas tā nav, veidojas tulznas vai ādas sabiezējumi un varžacis ilgākā laika posmā. Tulzna ir neliela ādas kabata, kas pildīta ar šķidrumu. Vairums tulznas ir pildītas ar caurspīdīgu šķidrumu, kas difundē no apkārtējiem audiem - starpšūnu vides, asinskapilāriem, limfvadiem.

Visbiežāk tulznas veidojas uz pēdām un plaukstām. Tulzna ir neliela ādas kabata, kas pildīta ar šķidrumu.

Šķidrums rada spilvenam līdzīgu efektu ādas dziļākiem slāņiem, lai pasargātu tos no dziļāka bojājuma un veicinātu dzīšanu. Šis šķidrums veicina jaunu šūnu augšanu un dzīšanas procesu. Tāpēc tas ir tik svarīgs tulznu gadījumā. Šķidrums uzsūcas, veidojoties jaunām šūnām. Sāpīgums tulznas gadījumā rodas dēļ tulznas satura iespiešanās dziļāk epidermā, tuvāk nervu galiem. Ja tulzna ir inficēta, tā var būt pildīta ar asinīm vai strutām.

Tulznu jeb pūšļu rašanās iemesli:

- Berze. Izteikta un ilgstoša berze var radīt tulznu. Šāds mehānisms visbiežāk novērojams, ejot garas distances vai valkājot nepiemērotus/jaunus apavus. Biežākā lokalizācija ir plaukstas (atkārtotu, monotonu kustību gadījumā - rakšana, grābšana, kaplēšana un pēdas - ejot un skrienot pakļautas berzei. Tulznas ātrāk veidojas uz mitras ādas un biežāk rodas siltā vidē. Tulznas var izraisīt nopietnas komplikācijas - čūlas, infekciju, īpaši tad, ja traucēta jušanas un asinsrites funkcija, piemēram, diabēta, neiropātijas un perifēru artēriju slimības gadījumā, tāpēc pret tulznām jāizturas nopietni, piesardzīgi.

- Izteiktas temperatūras izmaiņas. Otrās pakāpes apdegumam, arī ultravioletu staru radītam, raksturīga tūlītēja pūšļu veidošanās. Arī pie apsaldējuma var rasties pūslis.

- Ķīmisks bojājums. Kosmētiskie līdzekļi, mazgāšanas līdzekļi, šķīdinātāji. To sauc par kontakta dermatītu. Pūsli var radīt arī alerģiska reakcija uz insekta kodumu.

- Saspiešana. Asiņaina tulzna rodas, ja tiek traumēts tuvu ādas virsmai atrodošs neliels asinsvads, tas plīst un asinis noplūst starp ādas slāņu šūnām.

- Slimības. Vējbakas, herpes, impetigo, dishidroze.

Tulznu profilakse

- Lai neveicinātu tulznu rašanos, dermatoloģe iesaka valkāt ērtus, piemērota izmēra apavi, bet jaunus apavus ievalkāt pakāpeniski. Tāpat ir ļoti svarīgi valkāt tīras zeķes.

- Jācenšas mazināt pēdu svīšanu, piemēram, lietojot pūderi pret svīšanu. Speciāliste arī iesaka lietot speciālus prettulznu plāksterus, silikona ieliktņus un prettulznu aerosolus, kam veic polstera funkciju, tādējādi mazinot tulznas rašanās iespēju. Šos līdzekļus var lietot profilaktiski potenciālās tulznu vietās. Potenciālās tulznu vietās labi noderēs arī vazelīna vai cinka ziede, mazinot berzi.

Ļoti efektīvs, bet īslaicīgs labums būs no vazelīna ziedes. Tas rada tūlītēju sāpju mazināšanos, taču pēdas siltums vazelīnu izkausē un efekts drīz izzūd.

- Darbos, ko dara neregulāri, jālieto roku aizsardzībai cimdi. Piemēram, dārza darbos, grābjot lapas, rokot sniegu, sportojot (airēšana, golfs, svarcelšana). Talks mazina berzi starp ādu un apģērbu. Tas gan ir īslaicīgs efekts, atzīst speciāliste. Arī sauļojoties, profilaktiski būtu jālieto saules aizsargfaktoru (SPF) saturošs līdzeklis.

- Dermatoloģe arī iesaka nežavēt apavus uz radiatoriem vai pie atklātas liesmas - apava āda var sarauties, šuves izspiesties.

Kā ārstēt tulznas?

Pirmā tulznas pazīme ir apsārtums, piemēram, papēža mugurējā virsmā, uz pēdas pacēluma vai pirkstiem. Ārstēšana būtu jāsāk pēc iespējas agrīni, tad tā prasīs īsāku laiku. Ja pūslītis jau izveidojies un nav ļoti sāpīgs, tas jātur neskarts. Nelielu tulznu pārklāj ar plāksteri un virs tā - mitrumu absorbējošu pārsēju, kas ļauj bojājumam elpot. Pēdu tulznas gadījumā noteikti jānomaina apavi. Pārsvarā gadījumu tulznas sadzīst pašas no sevis bez ārstēšanas 3-7 dienu laikā, taču dzīšanas laiks atkarīgs no tulznas lokalizācijas un izmēra.

- Saules apdeguma gadījumā jālieto pēcsauļošanās losjoni un mitrināšana var mazināt diskomfortu. Atdzesēšana ar ledu.

-  Uz tulznas jāuzliek plāksteris vai ieliktnis. Ļoti efektīvs, bet īslaicīgs labums būs no vazelīna ziedes. Tas rada tūlītēju sāpju mazināšanos, taču pēdas siltums vazelīnu izkausē un efekts drīz izzūd.

- Nepārdurtas tulznas gadījumā vēlamas silta sālsūdens vanniņas - ēdamkarote sāls uz litru ūdens. Šī procedūra palīdzēs piesaistīt šķidrumu no tulznas un uzlabos stāvokli. Pēc vannošanas tulznas vieta rūpīgi jānosusina.

- No tautas līdzekļiem tulznu ārstēšanas gadījumā var lietot alveju, kalanhoju, kam ir pretiekaisuma un dziedējošs efekts, kā arī tējas koka ekstraktu, kas savukārt ir antibakteriāls, antiseptisks

- Lielu tulznu gadījumā un tad, ja ļoti traucējošas, tās var pārdurt. Šķidrumu izvada, bet maksimāli atstāj ādu, kas pūšļa pamatni nosedz (aizsargājošs slānis, infekcijas profilaksei), pamāca speciāliste.

Kā pareizi apstrādāt tulznu?

- Nomazgā rokas un tulznu ar ziepēm un siltu ūdeni

- Notīra tulznu ar joda šķīdumu vai spirtu.

-  Ar spirtu nosterilizē asu adatu.

- Var izdurt vairākus, nelielus caurumiņus tuvu pūšļa malai. Viegli uzspiež. Ļauj drenēties, bet atstāj vāciņu.

Dezinfekcijai lieto zilo graudiņu šķīdumu, kas ir viegli rozā krāsā. Ja brūcē iekļūst veseli graudiņi, rodas apdegums.

- Uzklāj antibiotisku/antispetisku līdzekli un uzliek pārsēju. Gēlu lieto agrīnā stadijā, kad brūcīte vēl ir svaiga. Ziedi lieto, kad tā jau kļuvusi sausa, sakaltusi

- Pēc pāris dienām nogriež sakaltušo, bojāgājušo ādu - ar nosterilizētām šķērītēm. Vēl uzklāj dezinficējošu ziedi.

- Ar ārstu jākonsultējas tad, ja ap tulznu ir strutas (šķidrums ir balts vai dzeltens), apsārtums, sāpīgums, izteikti silta āda.

Brūces dezinficēšanai var noderēt furacilīna tabletes, ko izšķīdina novārītā ūdenī, vai arī furazola pulveris, ko arī šķīdina ūdenī. Tāpat var lietot zilos graudiņus (kālija permanganātu), taču jāievēro piesardzība. Dezinfekcijai lieto zilo graudiņu šķīdumu, kas ir viegli rozā krāsā. Ja brūcē iekļūst veseli graudiņi, rodas apdegums.

Briljantzaļā šķīdums nav labākais variants. Ja to tomēr lieto, jāatceras, ka šķīdumam nevajadzētu iekļūt brūcē, ar to apstrādā tikai brūces malas. Tas pats attiecas uz joda tinktūru. Modernāks jodu saturošs līdzeklis ir betadīns, ko var lietot brūču mazgāšanai vai arī uzlikt ievainojumam salveti, kas samērcēta tajā.

Brūču pārsiešana. Sīku skrambu var atstāt nepārsietu, bet lielāku labāk tomēr pārsiet. Ieteicams izvēlēties mūsdienīgus materiālus, kas uzsūc brūču izdalījumus, neļauj vairoties mikrobiem.

Vislabāk būs, ja brūci dažas dienas nemērcēs. Velkot gumijas cimdu vai pārklājot ar plēvi un pakļaujot ūdens ietekmei, tiek veicināta izsutuma rašanās un palēninās dzīšanas process, skaidro A.Bērziņa.