Latvijā zīdaiņu mirstība - viena no visaugstākajām ES

Neraugoties uz zīdaiņu mirstības samazinājumu, Latvijā ir visaugstākā zīdaiņu mirstība baltijas valstīs un viena no visaugstākajām Eiropas Savienībā (ES), liecina pieejamie dati nule kā izdotajā grāmatā "Veselības aprūpe Latvijā 2013", kurā apkopota informācija par 2012.gadu.

Viena gada vecumā tikai 62% bērnu ir praktiski veseli. Vēlākās vecuma grupās veselo bērnu īpatsvars ir vēl mazāks.

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Viena gada vecumā tikai 62% bērnu ir praktiski veseli. Vēlākās vecuma grupās veselo bērnu īpatsvars ir vēl mazāks.

 

Zīdaiņu mirstības cēloņi

Biežāk sastopamie zīdaiņu mirstības cēloņi Latvijā ir noteikti perinatālā perioda stāvokļi, piemēram, dzemdību trauma, intrauterīna hipoksija, iedzimta un aspirācijas pneimonija (ap 50%), iedzimtas anomālijas (ap 25%), zīdaiņu pēkšņās nāves sindroms (ap 10%). Ik gadu starp zīdaiņu nāves cēloņiem ir arī ārējie cēloņi ( ap 3%) - aizrīšanās, nosmakšana, transporta gadījumi. Šos cēloņus iespējams novērst, norāda mediķi.

Samazinās perinatālā mirstība

Kopš 2002.gada perinatālā mirstība ir samazinājusies par 30%, tomēr 2011. un 2012.gadā vērojams neliels perinatālās mirstības pieaugums. Perinatālās mirstības rādītājus Latvijā būtiski ietekmē lielais nedzīvi dzimušo bērnu skaits. 

Latvijā varbūtība nomirt līdz 5 gadu vecumam ir viena no augstākajām Eiropā, bet starp ES valstīm šis rādītājs diemžēl ir visaugstākais. Par pozitīvu esot uzskatāma tendence, ka šis rādītājs dinamikā samazinās.

Kāpēc mirst bērni pēc gada vecuma?

Nozīmīgākie nāves cēloņi bērnu mirstības struktūrā no 1 līdz 4 gadu vecumam ir ārējie cēloņi, iedzimtas anomālijas, ļaundabīgie audzēji un nervu sistēmas slimības. Mirstība no ārējiem cēloņiem dinamikā strauji mazinājusies, citiem cēloņiem dinamikā nav noteiktas tendences.

Arī par 5 gadiem vecāku bērnu biežāk sastopamie ir ārējie nāves cēloņi - gandrīz pusei nāves gadījumu. Otrs nozīmīgs nāves cēlonis ir ļaundabīgie audzēji (10-15%). Dinamikā mirstība no ārējiem nāves cēloņiem bērniem mazinās visās vecuma grupās, tomēr tā aizvien ir ļoti augsta, ņemot vērā, ka tā ir novēršama.

Reklāma
Reklāma

Gada vecumā praktiski veseli ir vien 62%

Viena gada vecumā tikai 62% bērnu ir praktiski veseli. Vēlākās vecuma grupās veselo bērnu īpatsvars ir vēl mazāks. 15-17 gadu vecumā veseli ir tikai 54% bērnu. Kopš 2002.gada praktiski veselo vienu gadu veco bērnu īpatsvars pieaudzis, taču praktiski veselo pusaudžu īpatsvars kopš 2008.gada samazinās.

Kas vainas pusaudžiem?

Biežākie veselības traucējumi pusaudžiem ir :

- stājas traucējumi (ap 14%)

- pavājināta redze (ap 13%).

Dinamikā šie rādītāji pieaug, ko mediķi skaidro ar mazkustīgu dzīvesveidu, ilgu laika pavadīšanu pie datora un televizora. Liela daļa no pusaudžu gados atzīmētajām veselības problēmām ir konstatētas jau 1.klasē.