Deputāts: Valstij pēc iespējas ātrāk jāievieš pilnībā apmaksāta hepatīta C ārstēšana

Deputāts norāda, ka pēdējās dienās, Saeimas deputātiem pievēršoties 2014.gada budžeta projekta vētīšanai, aktualizējies jautājums par nepieciešamību piešķirt papildus līdzekļus vīrushepatīta C ārstēšanai. Pašreizējā sistēma, kad valsts apmaksā tikai 75% no nepieciešamās terapijas, neveicina ar minēto slimību inficēto cilvēku vēlmi ārstēties. 

Saskaņā ar statistikas datiem, Latvijā ir aptuveni 40 000 ar vīrushepatītu C inficētu slimnieku, no jauna ik gadu tiek diagnosticēti aptuveni 1300 slimnieku, bet gadā ārstējas tikai aptuveni 700 cilvēku - gadu no gada atliekot 100% kompensācijas ieviešanu par vīrushepatīta C ārstēšanu, inficēto slimnieku skaits turpina pieaugt.

Vairums cilvēku, tostarp arī medmāsas un ārsti, nevar atļauties ik mēnesi par terapiju piemaksāt līdz pat 200 latiem vesela gada garumā. Tas nozīmē, ka inficētie cilvēki, pašiem to negribot, ir šī vīrusa nēsātāji un inficēšanās drauds saviem tuvākajiem cilvēkiem, tādā veidā vairojot ar vīrushepatītu C inficēto cilvēku loku. No jauna inficētie arī nevar atļauties ārstēties, kā rezultātā vīruss turpina nekontrolēti izplatīties. Lai "pārcirstu" šo apburto loku, vienīgais pareizais un efektīvais risinājums ir 100% kompensācijas ieviešana par vīrushepatīta C ārstēšanu - līdzīgi kā tas ir gadījumā ar HIV/ AIDS un tuberkulozi, uzskata A.Pētersons.

Nerunājot par infekcijas slimības nekontrolētas izplatības draudiem, nopietni apdraudēta ir arī pacientu veselība - pirmkārt, savlaicīgi neārstējot vīrushepatītu C, viņi kļūst par hroniskiem aknu slimniekiem. Otrkārt, infekcijas slimībai progresējot, slimniekiem vairāku gadu gaitā var attīstīties aknu ciroze un aknu vēzis. Šo slimību ārstēšanai, ja tāda vēl ir iespējama, nepieciešama aknu transplantācija, kas vienam pacientam izmaksā ap 40 000 latu. Pašvaldības deputāts aicina parēķināt, kas tad ir lētāk - savlaicīga infekcijas slimības ārstēšana vai sarežģīta un dārga operācija, kur viens no priekšnosacījumiem ir arī atbilstoša donora atrašana?

Rezumējot iepriekš minēto, ir acīmredzams, ka visu bīstamu infekciju slimību gadījumā, kā tas jau ir gan attiecībā uz HIV/AIDS, gan tuberkulozi, ir nepieciešama aktīva rīcība no valsts puses, lai neļautu infekciju slimībām strauji izplatīties, veicinot inficēto cilvēku ārstēšanos, un novērstu infekciju slimību iespējamās komplikācijas, kuru dēļ pacienti vairs nav darbspējīgi un kuru ārstēšana valstij izmaksā ievērojami dārgāk. 

Ir pēdējais laiks šos infekciju slimību ierobežošanas pamatprincipus attiecināt arī uz vīrushepatītu C!