Cik daudz zāļu gadā apēd Latvijas iedzīvotāji?

Cik zāļu gadā mēs apēdam?

Zāļu valsts aģentūrai (ZVA) ir uzdots veidot zāļu patēriņa statistiku valstī. Tā tiek veidota sadarbībā ar lieltirgotavām, aptiekām un ražotājiem. Kā liecina apkopotie dati, zāļu tirgus Latvijā ir stabils, un nekas neliecina, ka iepriekšējos gados būtu bijusi krīze un krities apgrozījums. Medikamentu iegādei pērn tērēti vairāk nekā 200 miljoni latu.

Ko pērk vairāk - dārgās vai lētās zāles?

Tā kā jautājums par zāļu cenām vienmēr bijis aktuāls, ZVA veikusi zāļu patēriņa datu analīzi nosacīti veidotās cenu grupās.

Lielāko zāļu apgrozījuma daļu (78%) veido medikamenti, kuru cena ir līdz 50 latiem; no 5-50 latiem - 44%, nedaudz mazāku daļu - 34% - veido medikamenti, kuru cena ir līdz 5 latiem. Tikai 2% kopējā apgrozījuma veido zāles, kuru cena ir virs 1000 latiem.

Saskaņā ar lieltirgotavu datiem, par zāļu realizāciju patentbrīvie medikamenti realizēti par 94 miljoniem latu, kas veido 45% kopējā reģistrēto zāļu apgrozījuma Latvijā. Attiecīgi tie ir 33 miljoni iesaiņojumu, kas ir 74% kopējā iesaiņojumu skaita.

Vērtējot patēriņa datus par recepšu un bezrecepšu zālēm, redzams, ka zāļu reģistrā pārsvarā ir recepšu zāles (81%).

Dienas zāļu deva uz 1000 iedzīvotājiem

Lai varētu zāļu patēriņu vērtēt iespējami objektīvi, tiek izmantoti starptautiski atzīti un salīdzināmi rādītāji. Tie ir definēta dienas deva (DDD), kas ir pieņemta vidējā balstdeva, kas lietota medikamenta galvenai indikācijai pieaugušajiem pacientiem, un definētā dienas deva uz 1000 iedzīvotājiem dienā (DID).

DID liecina, cik pacientu no 1000 Latvijas iedzīvotājiem teorētiski lieto noteikta medikamenta vienu terapeitisko devu. Un izrādās, ka nosacīti no katriem 1000 Latvijas iedzīvotājiem 700 lieto vismaz vienu zāļu devu dienā, pie kam recepšu medikamentus 77% un bezrecepšu zāles - 23%.