Līdz ar obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu VM sola samazināt pacientu līdzmaksājumus

Šādu solījumu šodien preses konferencē izteica veselības ministre Ingrīda Circene. Viņa uzsvēra, ka Latvijā pacientu līdzmaksājumi ir vieni no augstākajiem visā Eiropā, un VM vēlme esot tos samazināt, ko līdz šim liedzis niecīgais veselības aprūpes budžets. Ja parlaments pieņems jauno likumu, 2015.gadā kā pirmais līdzmaksājuma samazinājums par 50% varētu attiekties tieši uz pacientu iemaksu par uzturēšanos stacionārā. Savukārt jau vēlāk varētu arī domāt par līdzmaksājuma samazināšanu, saņemot ambulatoros pakalpojumus konkrētās sociālās grupās.

Šodien ministre kopā ar Nacionālā veselības dienesta (NVD) direktoru Māri Taubi un "KPMG Latvija” ekspertiem iepazīstināja ar pētījumu par veselības aprūpes maksājumu sistēmu efektivitāti un tendencēm pasaulē. NVD direktors turpretim ieskicēja Latvijas situāciju, minot arī plusus un mīnusus mūsu valsts veselības aprūpē.

Pētījumā tika aplūkota veselības aprūpes sistēmas finansēšanas kārtība ASV, Apvienotajā Karalistē un Nīderlandē.  

I.Circene uzsvēra, ka vissvarīgākais jautājums, ieviešot jauno sistēmu ir spēt atbildēt uz jautājumu - kā un par ko mēs maksājam. Patlaban vairāk tiekot maksāts par procesu, bet mazāk tiek vērtēts, vai iedzīvotājs pēc saslimšanas spēj ātrāk atgriezties darbā, vai ārstēšanas kvalitāte bijusi pietiekami augsta. Ministre pastāstīja, ka drīzumā plānots izveidot darba grupu, kas strādās pie visaptverošas kvalitātes sistēmas izstrādes un ieviešanas.

Ministre vēlreiz uzsvēra, ka budžets veselības aprūpei nav pietiekams, būtu nepieciešami divreiz lielāki finanšu resursi. Ministre noraidīja medijos izskanējušo informāciju par esošo līdzekļu neefektīvu izmantošanu. Objektīvi vērtējot, veselības aprūpei būtu nepieciešams dubults budžets. 

Ministru kabinets jauno veselības aprūpes finansēšanas likumu akceptēja jau pērn rudenī, drīzumā to plānots sākt vētīt Saeimā.

Mēs visi esam ieinteresēti, lai Latvijas sabiedrība būtu vesela, jo veselība ir gan sociāla, gan ekonomiska vērtība - uzskata ģimenes ārste.

Obligātā veselības apdrošināšana būs saistīta ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) deklarēšanu un nomaksu. Plānots, ka no IIN iezīmētā nodokļa daļa veselības apdrošināšanai būs līdz 3,65% apmērā.

Veselības aprūpes minimumu plānots nodrošināt visiem valsts iedzīvotājiem neatkarīgi no IIN maksāšanas fakta – neatliekamā medicīniskā palīdzība, konkrētu diagnožu ārstēšana un kompensējamie medikamenti ar 100% kompensāciju.

Iecerēts, ka valsts apdrošinās 19 iedzīvotāju grupas, tostarp bērnus vecumā līdz 18 gadiem, pensionārus, personas, kuras kopj bērnu ar invaliditāti, cilvēkus ar 1., 2., un 3.grupas invaliditāti, bezdarbniekus, pilna laika studentus vecumā no 18 līdz 30 gadiem, personas no 18 līdz 25 gadiem, kuras iegūst vispārējo profesionālo izglītību, politiski represētos, kā arī personas, kuras atrodas ieslodzījuma vietās, un vēl ap desmit cilvēku grupas. No šī saraksta valdība nolēma izslēgt patentmaksu maksātājus.

Savukārt pārējie iedzīvotāji – gan obligāti, gan brīvprātīgi apdrošinātie – iegūs tiesības uz valsts apmaksātu veselības aprūpi, ja būs veiktas apdrošināšanas iemaksas. Tām būs jābūt paziņotām un veiktām noteiktu laika periodu – obligāti apdrošināmām personām ne mazāk kā 11 kalendāros mēnešus, bet brīvprātīgi apdrošināmām personām – ne mazāk kā 12 kalendāros mēnešus.

Plānots, ka likums stāsies spēkā pakāpeniski ar 2014.gada 1.jūliju. Tā pārejas noteikumi paredz, ka 12 mēnešus no likuma spēkā stāšanās visiem Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem būs tiesības uz valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumiem. Vienlaikus sāksies veselības obligātās apdrošināšanas iemaksu iekasēšana.

Savukārt no 2015.gada 1.jūlija valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus varēs saņemt tikai IIN maksātāji vai brīvprātīgie iemaksu veicēji, kā arī valsts apdrošinātās personas.

Ģimenes ārstes viedoklis

Tikmēr ģimenes ārste Ilze Aizsilniece portālam mammamuntetiem.lv norāda, ka šis ir tendenciozi virzīts likumprojekts.

Ja likumprojekts stāsies spēkā, mums jābūt gataviem sekojošām problēmām:

1.Vēl vairāk palielināsies nevienlīdzība Latvijas sabiedrībā. Ir paredzēts vienāds maksājums par veselības obligāto apdrošināšanu, neņemot vērā cilvēka ienākumus, kas ir pretrunā ar solidaritātes principu. Cilvēkam , kurš mēģina kaut kā nopelnīt dažus simtus eiro būs jāmaksā tikpat daudz , cik personām, kuru ienākumus veido dividendes un procenti no apgrozāmā kapitāla.

2.Trūcīgākie iedzīvotāji nevarēs atļauties iet pie ārsta, tiks ielaistas nopietnas slimības. Palīdzība tiks sniegta tikai kritiskos stāvokļos, kas valstij izmaksās daudz dārgāk.

3. Pasliktināsies kopumā Latvijas iedzīvotāju veselības stāvoklis dēļ tā, ka daļa iedzīvotāju nevarēs atļauties laicīgi vērsties pēc medicīniskās palīdzības.

4. Tiks sadrumstalota veselības aprūpes sistēma. Veselības profilakasei un saslimšanu skrīningam zudīs nozīme.

5. Šāda veselības aprūpes sistēma veicinās vēl lielāku sabiedrības noslāņošanos.

6.Piedāvātā veselības obligātā apdrošināšana arī ļoti apgrūtinās ikdienas mediķu darbu. Pirms palīdzības sniegšanas būs jānoskaidro, vai persona ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs vai nē. Tas īpaši sarežģīs darbu primārajā veselības aprūpē.

"Veidojot veselības aprūpes sistēmas svarīgākais ir solidaritātes princips - veselais samaksā par slimo, bagātais par veselo. Mēs visi esam ieinteresēti, lai Latvijas sabiedrība būtu vesela, jo veselība ir gan sociāla, gan ekonomiska vērtība. Ja mēs gribam patiesi palielināt finansējumu veselības aprūpei, kāpēc mēs nevaram izvērtēt citu valstu, kurās arī cīnās ar ēnu ekonomiku, pieredzi. Piemēram, Brazīlija ieviesa nodokli no finanšu operācijām – 0.02% no katras finanšu operācijas valstī tiek novirzīts veselības aprūpes un izglītības finansēšanai. Šis nodoklis ir progresīvs un daudz taisnīgāks nekā tas, ko ieplānojusi Veselības ministrija," norāda ģimenes ārste.

Lai novērstu vēl lielākas problēmas Latvijas iedzīvotājiem meklējot palīdzību veselības problēmu gadījumā būtu nepieciešams:

1. Uzaicināt neatkarīgus starptautiskos ekspertus izvērtēt Veselības ministrijas izstrādāto koncepciju.

2. Lūgt novērtēt esošo dokumentu Eiropas institūcijās.

3. Veikt nopietnu sabiedrisko apspriešanu Latvijā pirms likumdošanas projekts tiek tālāk virzīts Saeimā.