Ieklausies speciālista padomā un pieņem Sev pareizo lēmumu!

FOTO: ķirurgs flebologs Uldis Mauriņš, Dr. Mauriņa Vēnu klīnikas vadītājs, Baltijas Flebologu biedrības prezidents.

www.venucentrs.lv

Adrese: Rīga, Kokneses pr.18a,

tel.nr. 67374747, 67315316, 67610217 

Daļa cilvēku meklē pašas dārgākās un, vēlams, arī jaunākās metodes, jo pieņem, ka tās ir vislabākās. Vai šāda pieeja attaisnojas? 

Ja ir izdomāts kaut kas jauns, tad parasti tiek apgalvots, ka tas ir vislabākais un mūsdienīgākais. Var jau saprast, ka jaunas tehnoloģijas izgudrotāji un ražotāji vēlas atpelnīt ieguldītos prāvos līdzekļus pēc iespējas ātrāk, bet rezultātā produkti bieži tiek izlaisti tirgū nesagatavoti, par tiem nav bijuši ilgtermiņa pētījumi, nav zināms, vai tiešām arī turpmāk ar šo metodi ārstētajiem pacientiem viss būs tik labi, kā šķiet sākumā. 

Lūdzu, miniet kādu piemēru!

Šobrīd diezgan intensīvi tirgū tiek virzīta metode, kas vēnu ārstēšanā izmanto tā saucamo biolīmi. Esmu pret to ļoti atturīgs. Pirmo informāciju par jaunām metodēm parasti uzzinu lielos starptautiskos kongresos, tiekoties ar kolēģiem, kuri ar tām strādā, un izvaicājot, kādas ir priekšrocības, kādi ieguvumi. Manā skatījumā šoreiz ieguvumi par prasīto cenu nav konkurētspējīgi: šāda „līmēšana” pie kolēģiem Vācijā maksā vairāk nekā 3500 eiro, bet vēnu lāzeroperācijas cena aptuveni ir 1500 eiro. Jautājums, vai šī metode patiešām ir labāka, proporcionāli cenai. 

Un vai ir labāka?

Šo līmi nemaz nedrīkstētu saukt par biolīmi, jo tās izcelsme nav bioloģiska. Tā ir akrila līme, kas arī pēc gada ir atrodama cilvēka ķermenī. Vēnā tiek implantēts svešķermenis, kā rezultātā vēna ķīmiski tiek slēgta. Kādā kongresā pirms pusotra gada, kad tikko bija parādījušās pirmās publikācijas par šo metodi, vaicāju par to starptautiski atzītam ekspertam vācu profesoram Peter Berlien, kurš nodarbojas ar angiodisplāziju ārstēšanu. Tā ir situācija, kad veidojas iedzimti izmainītu asinsvadu „maisi”, kas var būt venozi vai arteriāli un ir ļoti grūti operējami, jo stipri asiņo. Bija cerība, ka varēs ar šo akrila līmi tos piepildīt un rezultātā panākt slēgumu. Taču, implantējot svešķermeni asinīs, pagāja gads, divi vai trīs, un daļai pacientu parādījās imunoloģiskā atgrūšanas reakcija. Tāpat neviens nezina, kas pēc ilgāka laika notiks ar „salīmētajām” vēnām, jo pagaidām nav veikts daudz šādu procedūru. Šķidru līmi ievada vēnā un gaida, līdz tā bioloģiski aktivējas un kļūst cieta. Bet, lai izvairītos no līmes varbūtējās migrācijas pa asinsriti uz plaušām un sirdi, vēnu sāk ārstēt 5 cm attālumā no dziļās vēnas. Tas nozīmē, ka paliek 5 cm garš vēnas posms, kas ar līmi nav apstrādāts un nākotnē var būt recidīva iemesls. 

Tātad lāzeroperācijas joprojām ir efektīvākas un drošākas?

Šobrīd ar jaunajiem dubultajiem lāzervadiem mēs varam vēnu droši uzreiz slēgt dziļās vēnas līmenī un pacientiem ilgtermiņā ir ļoti labi rezultāti. Par vienu no līmes metodes plusiem tiek minēts fakts, ka nav vajadzīga anestēzijas pa vēnas gaitu, bet tikai tajā vietā, kur tiek ievadīts katetrs. Anestēzija pa vēnas gaitu prasa četrus dūrienus, bet diskomforts lāzeroperācijas laikā ir minimāls: 90 procentiem pacientu sāpju nav vai arī to līmenis 10 ballu skalā ir 0,6 - 0,7, kas pat īsti nav sāpes. Tiek arī apgalvots, ka līmes metodes priekšrocība ir tā, ka pēc tam nav jāvalkā kompresijas zeķes. Arī pēc vēnu lāzerablācijas šīs zeķes nav vajadzīgas – to apliecina mūsu klīniskie pētījumi. Attīstot šo metodi Latvijā, esam veikuši jau deviņus dažādus klīniskos pētījumus. Vēnu ar lāzeru mēs varam izārstēt ātrāk nekā līmējot. Vēl viena problēma, par ko nerunā, ir tā, ka, izmantojot līmes metodi, līdz pat 20% pacientu ir raksturīga sākotnēja vēnas reakcija ar iekaisumu. Tāpēc jāvaicā: vai ir vērts izmantot šo neadekvāti dārgo metodi un implantēt sevī svešķermeni, nezinot, kas ar to tālāk var notikt? Kā Baltijas Flebologu biedrības prezidents gribu brīdināt pacientus: ja izvēlaties biolīmes metodi, tad jums ir jāzina, ka nav pierādītu datu, kas ar to notiks pēc laika. Nenoliegšu, ka man kā zinātniekam būtu ārkārtīgi interesanti to noskaidrot un es labprāt veiktu pētījumus ar šādu līmes metodi. Bet tad tas ir jādara klīniska pētījuma ietvaros, kur pacients ir atbilstoši informēts, brīdināts par pētījuma mērķi un varbūtējo risku. Jāteic, ka ASV, kur tiek prasīta ļoti nopietna un rūpīga pārbaude, pirms atļauj ieviest kādu jaunu tehnoloģiju cilvēku ārstēšanā, biolīmes metode līdz šim brīdim nav reģistrēta. 

Un kā ir pie mums?

Arī pie mums tā nav reģistrēta. Vienīgā no endovaskulārām metodēm vēnu ārstēšanai, kas Latvijā šobrīd ir reģistrēta, ir tā, kur tiek izmantots 1470 nanometru lāzers un radiāli izstarojošie lāzervadi. Strādājot ar nereģistrētu metodi, liela atbildība jāuzņemas ārstam – ja rodas kāda problēma, tad atbildīgs ir viņš pats ar savu sertifikātu. Ja ārsts strādā ar reģistrētu metodi, tad atbildība gulstas arī uz iestādi, kura to reģistrējusi. Var jau būt, ka līmes metode ir tāda inovācija, kas izmainīs vēnu ārstēšanu nākotnē un es šobrīd kļūdos, bet iekšējā balss saka – tā nebūs. 

Kādi būtu galvenie kritēriji, izvēloties klīniku vēnu ārstēšanai?

Jāmeklē vieta, kur to dara daudz un kvalitatīvi. Šajā ziņā es droši varu ieteikt nākt pie mums – te viss notiek pēc visaugstākajiem starptautiskajiem kvalitātes standartiem, pieredzi esmu guvis, ilgi strādājot Vācijā un citās Rietumvalstīs, jo manā skatījumā tā ir saprotama, godīga un kvalitatīva medicīna. Jānoskaidro, vai ārsts, kurš konsultē pacientu, izmanto sonogrāfu; vai viņš izmanto sonogrāfu arī, pirms operācijas iezīmējot darbalauku, un operācijas laikā. Ja ārsts saka – man sonogrāfs nav vajadzīgs, tad, iespējams, nesaņemsiet kvalitatīvu ārstēšanu, jo pašreizējās starptautiskās vadlīnijas nosaka, ka sonogrāfs ir jālieto – tā mēs varam samazināt potenciālos riskus. Otra lieta, kas jāpajautā: cik šādu operāciju ārsts ir veicis. Manā skatījumā jāveic 100 – 200 vēnu operāciju gadā, tad tiek iegūta zināma kvalitāte. Mēs kopš pagājušā gada oktobra, balstoties uz savu pētījumu rezultātiem, dodam trīs gadu garantiju vēnai, kas ārstēta ar lāzeru, un ja šajā laikā kaut kas notiek, ārstējam konkrēto vēnu bez maksas. Tas manā skatījumā dod būtisku papildus drošību. Mēs visas tehnoloģijas izmantojam stingrā saskaņa ar to, kā noteicis ražotājs. Visi vienreiz lietojamie piederumi tiek lietoti tikai vienu reizi. Ir klīnikas, gan Latvijā, gan ārpus Latvijas, kur lāzervadi un radiofrekvences vadi tiek resterilizēti un izmantoti atkārtoti. Tajā brīdī varbūt nekas nenotiek, bet infekcijas, kas tiek pārnestas ar asinīm, tādas kā AIDS vai C vīrushepatīts, pastāv un, iespējams, ar laiku liks sevi manīt. Ja lāzervads pusmetra garumā ir bijis ievadīts asinīs un pēc tam tiek noslaucīts, sterilizēts un lietots citam cilvēkam, tas nav pieļaujami. Turklāt ir pierādīts, ka šie lāzervadi zaudē savu spēju pārvadīt enerģiju, tas nozīmē, ka vēna vairs netiek ārstēta atbilstoši standartam un asiņu plūsma tajā var atjaunoties, jo pārvadītās enerģijas daudzums nav bijis pietiekams. 

FOTO: Dr. Mauriņa Vēnu klīnikas speciālisti. Vairāk skaties šeit.

Ir klīnikas, kur vienuviet piedāvā vairākas alternatīvas metodes – ārstēšanu ar dažādiem lāzeriem, radiofrekvenci, tvaiku u.c. Kā izvēlēties sev vēlamo metodi?

Te jāizturas piesardzīgi, jo iznāk, ka vienā klīnikā ir vairākas savstarpēji konkurējošas metodes, kas kalpo vienam mērķim un tas būtu apmērām tas pats, kas pirkt un uzturēt vairākas dažādu marku mašīnas, kaut arī braukšanai vajadzīga tikai viena. Es izvēlos metodi, par kuru esmu pārliecināts, ka ar to varam iegūt vislabāko rezultātu, ārstējot konkrētu indikāciju. Ja tiks izgudrots kaut kas labāks, pāriešu uz to, protams, ja būs pieņemama cenas un kvalitātes korelācija. Mums ir jāpiedāvā pieņemama cena, jo labklājības ziņā nevaram sacensties ar attīstītajām Rietumvalstīm, bet vēnu problēmas ir ārkārtīgi daudziem. Pateicoties tam, ka bieži izklāstu savu viedokli medijos, nāk daudzi cilvēki un saka: „Paldies, dakter, jūs mani iedrošinājāt!”

Vairāk par vēnu ārstēšanu var izlasīt šeit.

www.venucentrs.lv

Adrese: Rīga, Kokneses pr.18a,

tel.nr. 67374747, 67315316, 67610217