Kā var izmērīt imunitāti? Un – kad tas jādara?
Lai izvērtētu imunitāti, speciālisti nosūta pacientu uz imunoloģiskām analīzēm – pacientam ņem asinis no vēnas un nosaka šūnu un humorālās imūnatbildes rādītājus, t.i., limfocītu apakšgrupas, dažādu imūnglobulīnu līmeni, komplementa un citus imunitāti raksturojošus parametrus, stāsta Inta Jaunalksne, VSIA Paula Stradiņa KUS, Klīniskā imunoloģijas centra vadītāja.
FOTO: Mammamuntetiem.lv
Bieži vien tiek reklamēti dažādi līdzekļi imūnatbildes stiprināšanai, tos mēs varam izmantot, ja esam praktiski veseli, nav nekādu nopietnu veselības problēmu.
Parastā asinsaina (izvērsta) dod pirmo ieskatu par pacienta imūnbildi. Turklāt ir dažādi citi diagnostiskie papildu rādītāji, ko izmanto imūndeficītu, autoimūnslimību, neiroloģisko, alerģisko, endokrīno, infekciju un citu slimību papilddiagnostikā.
Lasītākais
Izvērtējot vispārējās imūnatbildes reakciju, nepieciešamības gadījumā iesaka terapiju. Tātad, lai izvērtētu imunitāti, nepieciešami konkrēti diagnostiskie izmeklējumi. Imūndiagnostisko testu veikšana un izvērtēšana būtu nepieciešama, ja pacients bieži slimo ar augšējo elpošanas ceļu slimībām, ir bieži sinusīti (iesnas), vidusauss iekaisumi, bronhīti, pneimonijas, strutojoši procesi, abscesi, smagi septiski stāvokļi, ja terapija nedod efektu.
Mūsu valstī primārais ir ģimenes ārsts, kurš visbiežāk redz pacientu, zina pacienta ģimeni, dzīves apstākļus un var izvērtēt, vai nepieciešami papildu izmeklējumi. Protams, no svara ir arī finanses. Pacients pats pēc savas iniciatīvas var vērsties pie speciālista (imunologa), bet tad, protams, gan konsultācija, gan izmeklējumi ir par maksu.
Zināšanai: bieži vien tiek reklamēti dažādi līdzekļi imūnatbildes stiprināšanai, tos mēs varam izmantot, ja esam praktiski veseli, nav nekādu nopietnu veselības problēmu. Bet ir dažādas slimības, kur imūnatbilde ir ļoti individuāla, tā var būt pat ļoti aktīva! Šādā gadījumā ar tādu līdzekļu izmantošanu var iegūt pamatslimības saasināšanos. Tāpēc imūnās sistēmas stiprināšanas nepieciešamība jāvērtē katram individuāli, izvērtējot diagnostiskos analīžu rezultātus, klīniskos simptomus un pamatprocesus, lai paši sev nekaitētu.
Avots: žurnāls "100 Labi Padomi"
