Padomi, sākoties aukstajai sezonai. No kā vairāk uzmanīties sezonas maiņu periodā

Kas veselībai ir lielāks drauds – aukstums vai mitrums?

Veselībai kaitē abi, bet vairāk vajadzētu izvairīties no mitruma, jo mitrumā ķermenis ātrāk atdziest. Ja ārā ir auksts, var apģērbties siltāk, bet mitrā laikā ir grūtāk palikt sausam. Ļoti svarīgi ir pievērst uzmanību piemērotam apģērbam. Skandināvu valstīs ir prakse, ka bērni dodas ārā jebkuros laikapstākļos, tādēļ skoliņā vienmēr ir jābūt gumijas zābakiem, mitrumu necaurlaidīgam kombinezonam, maiņas drēbēm un vairākiem pāriem zeķu, ko uzvilkt, ja ir auksts, vai pārvilkt, ja ir slapjš. Ir svarīgi, lai apģērbs būtu funkcionāls. Bērnudārza bērniem ir jāpērk tāds apģērbs, ko bērns pats var viegli uzvilkt un novilkt. Lai nav jaka ar daudzām podziņām, kuras bērns pats nevar aiztaisīt un arī audzinātāja ne vienmēr var visiem palīdzēt. Ja ir liela šalle, kas kārtīgi jāaptin apkārt, visticamāk bērniņš to uzliks pavirši un aizskries ar puspliku kaklu. 
 

Vairāk vajadzētu izvairīties no mitruma, jo mitrumā ķermenis ātrāk atdziest. Ja ārā ir auksts, var apģērbties siltāk, bet mitrā laikā ir grūtāk palikt sausam.

Kā bērns būtu jāģērbj?

Svarīgi ir ģērbt samērīgi. Ja bērns būs satuntulēts, viņš sasvīdīs un mitrumā ķermenis ātrāk atdzisīs. Bērnu vispareizāk būtu ģērbt pēc „sīpola principa”. Labāk, lai bērnam mugurā ir vairākas kārtas, kuras pēc nepieciešamības var novilkt vai uzvilkt dienas gaitā. Ja mēs uzvelkam tikai vienu biezu jaku, mums nav iespēja kombinēt – ar jaku ir karsti, bez jakas ir auksti. Apģērbam nevajadzētu būt pārāk apspīlētam, lai neierobežotu bērna kustības un nenospiestu asinsriti. Protams, mātes zina, ka bērni kādā brīdī sāk protestēt pret vecāku izvēlētajām drēbēm un vēlas ģērbties paši. Tomēr jāatceras, ka imūnsistēma līdz skolas vecumam bērnam vēl nav pilnībā nostiprinājusies, tādēļ ir jāpievērš īpaša uzmanība piemērotam apģērbam. Ir jāmāca izvēlēties „veselīgu”, nevis sintētisku apģērbu, lai materiāls ir elpojošs, ērts un piemērots laikapstākļiem. Apģērba izskatam nav tik būtiska nozīme, kā tā praktiskumam.
 

Kādus profilaktiskos līdzekļus lietot, lai pasargātu sevi no saaukstēšanās?

Pirmkārt, ir jārūdās. Ir zinātniski apstiprināts, ka bērnam ir būtiski pavadīt vasaru ārpus pilsētas, svaigā gaisā un regulāri sportot, lai stiprinātu imunitāti. Vasarā ir jāstaigā ar basām kājām, daudz jāpeldas. Rudenī savukārt jāēd visi svaigie dārzeņi un augļi, jādzer svaigas sulas, kas ir galvenais vitamīnu avots. Es aizstāvu uzskatu, ka bērniem ir jāēd gaļa. Tāpat jāseko līdzi, lai uzturs būtu sabalansēts.

Ja ir gadījies nosalt vai ilgāku laiku staigāt ar slapjām kājām, var iedzert trieciendevu C vitamīna.

Multivitamīnu kompleksu lietošana ir lieka, jo visu nepieciešamo var pilnvērtīgi uzņemt ar dabisku, veselīgu pārtiku. Vienīgais vitamīns, ko var lietot papildus, ir D3, kas mūsu platuma grādos trūkst, īpaši gada tumšajos mēnešos. Imūno sistēmu ļoti labi palīdz stiprināt ķiploks. Medus un citi bišu produkti ir vērtīgi kā imunitātes nostiprinātāji, bet diemžēl bieži izraisa alerģiskas reakcijas, sevišķi bērniem līdz 3 gadu vecumam. Tādēļ šo produktu lietošanu maziem bērniem nevar īpaši rekomendēt. Imūnsistēmas stiprināšanai kā palīglīdzekli var lietot kādu homeopātisku preparātu, taču tas prasa ievērot striktu lietošanas grafiku un ne vienmēr sniedz gaidīto efektu. 
 

Kā operatīvi reaģēt uz pirmajiem bērna saaukstēšanās simptomiem?

Ja ir gadījies nosalt vai ilgāku laiku staigāt ar slapjām kājām, var iedzert trieciendevu C vitamīna. Tomēr šajā situācijā vislabāk palīdzēs karsta vanna vai kāju sildīšana karstā ūdenī. Jāsaprot, ka pat labākā mamma pasaulē, darot visu iespējamo, nevarēs vienmēr bērnu pasargāt no saaukstēšanās. Pirmkārt, saaukstēšanās ir vīrusu slimība, ko izraisa vairāki simti vīrusu. To sauc par saaukstēšanos tādēļ, ka šī slimība aktivizējas, kad mūsu ķermenis kaut nedaudz atdziest un vīrusi, kas atrodas augšējo elpošanas ceļu gļotādā, savairojas un izsauc slimības simptomus. Cilvēks var pārslimot elpceļu vīrusu infekcijas vairākas reizes gadā. Bērni, kuri ir ciešā saskarsmē ar citiem bērniem un kuriem nav tik attīstīta imūnsistēmas spēja cīnīties ar vīrusu infekcijām, var saaukstēties pat septiņas līdz desmit reizes gadā. Saaukstēšanos izraisa vairāku faktoru kopums, un ir grūti no tās izvairīties pavisam. 
 

Kādus saaukstēšanās ārstniecības līdzekļus izvēlēties?

Kā tautā saka – ja saaukstēšanos neārstē, tā pāriet pēc nedēļas, ja ārstē – pēc septiņām dienām. Nav medikamentu, kuru iedarbība pret vīrusu infekcijām būtu pārliecinoša. Svarīgākais pie saaukstēšanās ir lietot daudz šķidruma un atpūsties. Ideālā gadījumā jādzer minerālūdens istabas temperatūrā. Ja bērns vairs nevēlas dzert minerālūdeni, var atļaut dzert arī sulas un limonādes, svarīgākais ir uzņemt daudz šķidruma (kā minimums 1,5–2 l diennaktī). Ja iesnas, kakla sāpes vai klepus ir pārāk traucējoši, var lietot atsevišķus simptomus mazinošus līdzekļus. Kādreiz tika uzskatīts, ka paaugstināta temperatūra ir jāpazemina, jo tā var bojāt centrālo nervu sistēmu, tādēļ medikamentus deva pie 38,5 grādu temperatūras. Šobrīd temperatūru pazeminošos līdzekļus rekomendē dot tad, ja bērns patiešām jūtas slikti paaugstinātās temperatūras dēļ. Jāatceras, ka temperatūru pazeminošie līdzekļi neārstē, tikai novērš simptomus.