Homeopāts iesaka, kā pārdzīvot mazuļa zobiņu dīgšanas laiku

Vai visiem zīdaiņiem zobiņu dīgšana noteikti ir sāpīga? No kā tas atkarīgs?

Mazākas vai lielākas grūtības zobu nākšanas laikā ir apmēram 70% bērnu. To varu teikt, ņemot vērā savu vairāk nekā 30 gadu darba pieredzi. Kāda būs zobu nākšana - sāpīga vai nepamanāma, ir atkarīgs no gēniem, bet homeopāti to sauc par cilvēka konstitucionālo tipu. Konstitucionālais tips, kas mums nāk līdzi piedzimstot, nosaka, ar kādām slimībām cilvēkam būs nosliece slimot, pret kādiem dabas faktoriem viņš būs jutīgs. 

Kā noteikt konstitucionālo tipu? Kāds būs labums, ja to zināsiet?

Konstitucionālo tipu homeopāti nosaka, vadoties pēc speciālas grāmatas - repertorija, citiem vārdiem sakot, simptomu rokasgrāmatas. Šim nolūkam ārstam nepieciešams ne mazāk par 1-2 stundām, bet reizēm pat vairāki apmeklējumi. Repertorijā aprakstīts vairāk nekā tūkstotis dažādu simptomu. Tad arī jautājam, kā bērniņš guļ, kā reaģē uz apkārtni, kā rotaļājas. Vai viņš, paņēmis rotaļlietu, to uzreiz nomet, kāda ir viņa izkārnījumu smaka utt. Piemēram, ja, paaugstinoties temperatūrai apsārst viens vaidziņš, var pieņemt, ka bērniņš ir jutīgā, chamomilla (latv. kumelīte) konstitucionālā tipa pārstāvis.

Citiem vārdiem sakot, dabā katram konstitucionālajam tipam atbilst noteikts augs un no tā pagatavots homeopātiskais preparāts. Tiesa, tīru tipu cilvēku, kuri 100 % atbilstu vienam konstitucionālajam tipam, ir maz. Biežāk esam jaukta konstitucionāla tipa. Zinot cilvēka konstitucionālo tipu, varam izvēlēties homeopātisko preparātu, kurš ietekmēs visas viņa organisma sistēmas: fiziskās, psiholoģiskās un emocionālās kaites.

Kad būtu jāparādās pirmajiem zobiņiem? Vai tad, ja tie izšķiļas vēlāk, tie būs veselīgāki?

Saskaņā ar standartu pirmajiem zobiņiem zīdainītim vajadzētu iznākt 6 mēnešu vecumā. Tomēr mēs neesam standarta vienības, esam individualitātes. Orientēties var pēc tā, ka zobiņu dīgšanas process tiek mantots. Tas nozīmē, ja mammai vai tētim zobiņi iznāca 10 mēnešu vecumā, pastāv liela varbūtība, ka līdzīgā vecumā tie sāks dīgt arī viņu atvasei. Tāpēc uztraukties par to, ka 6 mēnešu vecumā zobiņu vēl nav, tiešām nevajadzētu. Manā praksē ir bijuši mazuļi, kuriem zobiņi iznākuši 2 mēnešu vecumā, bijuši arī tādi, kas jau piedzimuši ar zobiņiem. 

Ka vēlāk iznākušie zobiņi būtu veselīgāki, tiešām neesmu novērojusi vai lasījusi par to zinātniskajā literatūrā. Zobiņu stāvoklis vairāk ir atkarīgs no ģenētikas, t.i., no tā, kādus kaulu audus mazulis ir mantojis, tāpat no zobu kopšanas, pārciestajām slimībām, lietotajām zālēm.

Kā mainās bērna uzvedība, kad nāk zobiņi? Vai var izšķilties uzreiz 2 vai 4 zobi? Vai tādēļ bērna pašsajūta būs sliktāka?

Kad nāk zobiņi, uztūkst smaganas, bērniņš pastāvīgi bāž pirkstiņus mutē, it kā kaut ko meklējot. Paceļot augšlūpu, varam ieraudzīt zobiņu kontūras. Tāpēc, tad, kad smaganas uztūkst, mazulis ātrāk var saķert vīrusu infekciju, kuras dēļ var paaugstināties temperatūra, bērns var kļūt nemierīgs. No otras puses, iesnas, ausu sāpes, paaugstināta temperatūra var mocīt arī bez jebkādas slimības. Piemēram, vakarā paceļas temperatūra, no rīta parādās pirmais zobiņš, un temperatūra nokrīt. Vai arī bērniņam vairākas dienas ir caureja, tad izdīgst pirmais zobiņš, un viss pāriet.

Vienlaicīgi var šķilties arī vairāki zobiņi, bet tāpēc mazulis ne vienmēr jutīsies sliktāk.

 

Pēc standarta shēmas, vispirms vajadzētu šķilties apakšējiem priekšzobiem, pēc tam augšējiem, vēlāk citiem apakšējiem utt. Tomēr mēdz būt visādi, piemēram, pirmie parādās augšējie priekšzobi. Tomēr nekad nemēdz būt tā, ka pirmie iznāk acu zobi.

Vienlaicīgi var šķilties arī vairāki zobiņi, bet tāpēc mazulis ne vienmēr jutīsies sliktāk. Var pilnīgi nepamanāmi izdīgt vairāki zobiņi uzreiz, bet arī viens var šķilties ar stiprām sāpēm, bezmiega naktīm, lielu siekalošanos un temperatūru. Viss ir atkarīgs no konstitucionālā tipa.

Vai sāpīga ir tikai pirmo zobiņu nākšana? Vai zobu šķilšanās dēļ var sāpēt austiņas? Kā saprast, ka bērnam sāp austiņas?

Visbiežāk mazulis savārgst pirmo zobiņu šķilšanās laikā. Tiek uzskatīts, ka līdz gada vecumam bērnam būtu jābūt 8 zobiņiem. Vēlāk to dīgšanas process notiek mazāk pamanāmi.

Zobiņu nākšana var izraisīt austiņu sāpes. Bērnu dzirdes (Eistahija) kanāls, kas savieno rīkles dobuma augšējo daļu ar bungdobumu, ir īsāks un citā leņķī nekā pieaugušajiem. Tieši anatomisko maza bērna auss īpašību dēļ jebkura infekcija vai gļotas no deguna vai mutes vieglāk nokļūst ausī.

Tā kā zobiņu nākšanas laikā smaganas stipri uztūkst, mazulim spēcīgi izdalās siekalas, viņu var nomocīt iesnas, tas var izraisīt arī ausu sāpes. Parasti, ja sāp austiņas, bērniņš ļoti žēli raud, kliedz, jo sāpes ir patiešām stipras, slikti guļ naktī. Ja jums ir aizdomas, ka sāp austiņas, noteikti nepieciešams apmeklēt ārstu, pat tad, ja jums šķiet, ka viss jau pārgājis.

Vai vecākiem nepieciešams reaģēt uz nemierīgu bērna izturēšanos, nelielu drudzi, citām problēmām, kuras parādās zobu šķilšanās laikā? Kāpēc ir svarīgi, lai bērns neciestu sāpes?

Ir jāreaģē, un mammas parasti reaģē. Mūsdienās starp mazuļu māmiņām un ārstu pastāv cieši telefoniski sakari. Ja saruna pa tālruni māmiņai nešķiet pietiekama, tiek izlemts par mazuļa apskati. No pieredzes varu teikt, ka mammām tas arī visbiežāk ir nepieciešams, t.i., vajag, lai ārsts apskatītu un apliecinātu, ka mazulim nekas slikts nekaiš.

Rekomendēju arī līdzekļus, kas paredzēti zobiņu šķilšanās simptomu samazināšanai. Piemēram, homeopātiskās svecītes, kuras piemērotas temperatūras, nemierīgas uzvedības ārstēšanai, kā arī citu simptomu samazināšanai, kas parādās zobiņu šķilšanās laikā, ausu sāpju samazināšanai.

Svarīgi, lai mazulis neciestu sāpes. Kad tiek atviegloti simptomi, zīdainītis labāk guļ, neniķojas, viņam mazāk sāp. Vienlaicīgi labāka kļūst arī mammas pašsajūta, jo viņa var izgulēties.

Vai māmiņas ir iepazinušās ar homeopātiju, vai nākas skaidrot no nulles? Ar ko atšķiras homeopātiskie preparāti no ķīmiskām vai augu izcelsmes zālēm?

Par homeopātiju māmiņām ir jāskaidro, jo lielākā daļa no viņām homeopātiju uzskata par ārstēšanu ar augu preparātiem, un tas ir kļūdaini. Vispirms jau tāpēc, ka homeopātiskie preparāti tiek izgatavoti ne tikai no augiem, bet arī no minerāliem un dzīvniekiem.

Turklāt tie tiek pilnīgi atšķirīgi gatavoti - šķaidīti un sakratīti, t.i., potencēti. Ir trīs galvenās potences: D - decimālā (zāļu un atšķaidītāja attiecība 1:9), C - centimālā (1:99) un LM -piecdesmit tūkstošu (1:50 000). Izgatavojot C potences preparātu, 1 daļa aktīvās vielas tiek sajaukta ar 99 daļām atšķaidītāja un preparāts kratīts 10–100 reizes. Rezultāts - C1 potence. Lai iegūtu C2 potenci, ņemam 1 daļu C potences šķīduma un 99 daļas atšķaidītāja, atkal tikpat reizes kratām. Kad procesu atkārtosim 200 reizes, iegūsim C200 potenci. Aktīvās vielas daudzums pirmajā mēģenē (potence C1) būs 1:100, bet katrā nākamajā kārtā vēl mazāks (C2 - 1:10 000, C3 - 1:1 000 000 utt.). C 1–12 potences preparāti ietekmē materiālo ķermeni, t.i., mandeles, gļotādu, smaganas utt., C30 - ietekmē funkcijas, piemēram, žults izdalīšanos, sirdi un tml. C200 potence ietekmē psihisko stāvokli. Tāpēc augu preparāta tinktūras un no tās pagatavota homeopātiska preparāta atšķirība ir acīmredzama.

Pļavas silpurene (lat. Pulsatilla pratensis) ir augs jutīgam, bieži raudošam mazulim, kas vienmēr grib būt mammas rokās un tai pieglausties. 

Homeopātiskās un ķīmiskās ārstēšanas principus salīdzināšu ar vienu piemēru. Jūs iebāžat roku ugunī, jums sāp, jūs lietojat zāles pret sāpēm, tomēr roku turpināt turēt ugunī. Tas ir ķīmiskās ārstēšanas princips. Bet homeopātiskā ārstēšana - izvilkt roku no uguns, meklēt iemeslu un to novērst.

Lietojot homeopātiskos preparātus, blakusparādību nav vai tās sastopamas ļoti reti. Var būt sākotnēja homeopātiska pasliktināšanās, kura, starp citu, arī parāda, ka ir izvēlētas atbilstošas zāles, jo homeopātiskie preparāti veicina paša organisma cīņu ar slimību.