Visā Latvijā īpašā onkoloģisko saslimšanu uzskaitē atrodas 71 166 cilvēki

Katru gadu 4.februārī visā pasaulē atzīmē Pasaules Pretvēža dienu, kuras mērķis ir veicināt iedzīvotāju izpratni un zināšanas par onkoloģiskām saslimšanām, onkoloģisko slimību profilaksi, laicīgu to atklāšanu un ārstēšanas uzsākšanu. 

Tādēļ Veselības ministrija (VM) sadarbībā ar Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu šodien rīkoja preses konferenci, lai pastāstītu par jaunākajām metodēm audzēju diagnostiskā un ārstēšanā, kā arī par zinātnisko pētījumu rezultātiem audzēju profilaksei. Savukārt Onkoloģisko pacientu biedrība iepazīstināja ar savām iecerēm sabiedrības izglītošanai par onkoloģiskajām saslimšanām.

Ik gadu ar vēzi saslimst vairāk nekā 10 000 cilvēku

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra "Latvijas Onkoloģijas centrs" galvenais ārsts Viesturs Krūmiņš pastāstīja, ka pērn pirmo reizi vēzis diagnosticēts 10 900 cilvēku. Saslimtības pieaugums esot ap 20%, bet mirstības pieaugums - 12-13%. 

Izplatītākie vēža veidi ir ādas, kolorektālais, plaušu, krūts un prostatas vēzis. Kā pozitīvu tendenci V.Krūmiņš minēja faktu, ka pēdējos gados pieaug 1. un 2.stadijā atklāto gadījumu skaits, kad slimību visai veiksmīgi var izārstēt. Mediķa ieskatā, par to jāpateicas arī veiksmīgajām skrīninga metodēm, lai gan joprojām valsts apmaksātos regulāros izmeklējumus veic salīdzinoši maz iedzīvotāju.

Skrīninga aptvere esot vien nedaudz virs 30% iedzīvotāju. To, ka cilvēki nerūpējas par savu veselību kā pieklātos, atzina arī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas ginekoloģijas un dzemdniecības galvenā speciāliste Dace Rezeberga. Viņa aicināja cilvēkus, kam ir kādas prolēmas ar veselību vai jau atklāta kāda no vēža stadjām, "nebāzt galvu smiltīs, bet ārstēties". Piemēram, dzemdes kakla skrīningā iespējams atklāt pirmsvēža šūnas, un tas viss ir ārstējams, turklāt sievietes pēc tam var dzemdēt bērnus. 

Nākamais - Pretvēža gads

Veselības ministre Ingrīda Circene uzsvēra, ka onkoloģiskās saslimšanas ir otrs augstākais mirstības cēlonis Latvijā. Saslimstība ar vēzi Latvijā ir līdzīgā līmenī kā citviet Eiropā, bet mēs izceļamies ar to, ka par 40% vairāk gadījumu saslimstība tiek atklāta jau 3. un 4.stadijā je tad, kad slimīa jau ir ielaista.

Tāpēc ir svarīgi, lai cilvēki laikus pamanīti kādas ķermeņa izmaiņas, vismaz reizi gadā apmeklētu ģimenes ārstu, lai izrunātu visus jautājumus. Ministre norādīja, ka tikai nedaudz vairāk nekā viena trešdaļa iedzīvotāju aiziet uz skrīningu vai mamogrāfiju, un tas ir daudz par maz.

VM uzsver, cik būtiski ir informēt sabiedrību par onkoloģiskajām saslimšanām un to profilaksi, tādējādi mazinot saslimšanas riskus un uzlabojot ārstēšanās rezultātus. Tādēļ 2015.gadu iecerēts veidot par Pretvēža gadu.

Trūkst labo piemēru 

V.Krūmiņš, vaicāts, kā veicināt cilvēku līdzatildību par savu veselību, atzīmēja, ka mums Latvijā trūkst to labo piemēru, lai visa saiedrība redzētu, ka vēzi var ārstēt un izārstēt. Piemēram, ASV daudz slavenību atklāti stāsta par savu saslimšanu ar vēzi, kas līdzcilvēkos rada pārliecīu, ka patiešām var izārstēt un dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.  

Ar laajiem piemēriem savā starpā gan daloties onkoloģisko pacientu biedrības "Dzīvības koks"  biedri, pastāstīja biedrības valdes priekšsēdētāja Gunita Berķe.

Biedrība pērn veikusi interneta aptauju, kurā piedalījušies vairāk nekā 600 cilvēku. Tajā atklājies, ka cilvēkiem joprojām ir daudz stereotipu un mītu par šo slimību. Uz jautājumu, kāpēc cilvēki aidās no vēža, visvairāk atildēts: trūkst pozitīvo piemēru; vēzis =nāve un neārstējama slimība; pārāk daudz negatīvas informācijas; ailes, ka citi novērsīsies un paliks bez darba.