Katram piektajam skolēnam ir lielāki vai mazāki redzes traucējumi

Kā portāls mammamuntetiem.lv uzzināja LU, projektu "Skolas vecuma bērnu redzes un redzes uztveres pētīšana un diagnostikas metodiku izstrāde" īstenoja LU Optometrijas un redzes zinātnes nodaļa, projekta zinātniskā vadītāja ir asociētā profesore Dr.phys Gunta Krūmiņa. Projekta mērķis bija skolas vecuma bērnu redzes un redzes uztveres traucējumu efektīva diagnosticēšana ārpus redzes speciālistu prakses vietām veselības un dzīves kvalitātes uzlabošanai.

Ne vienmēr diagnoze ir slinkums

Pētījums veikts 30 Rīgas un Pierīgas skolās, divas no tām specializētās skolas. Asociētā profesore norāda, ka skolu atsaucība bijusi dažāda - bija skolas, kas bijušas ļoti ieinteresētas piedāvāt skolēnu vecākiem veikt bērnu redzes pārbaudi, un bijušas arī tādas, kuras nevēlējās sadarboties. Projekta mērķis bija pārbaudīt redzi 10 000 skolēnu. "Izdevās vairāk nekā 11 000, un par to man ir liels gandarījums, jo organizatoriskais darbs nebija viegls,” stāsta Krūmiņa.

Finansiālu apsvērumu dēļ, pētījums veikts Rīgas skolās, bet pētniece mierina, ka rezultāti īpaši neatšķirtos, ja būtu pārbaudīti arī lauku skolēni. "Ja paskatās, ko dara skolēns, vienalga - Rīgas vai lauku skolā, redzes slodze ir aptuveni tā pati," secina G.Krūmiņa. Viņa norāda, ka arī priekšpilsētas skolēnu rezultāti bija līdzīgi Rīgas skolēnu datiem.

Problēmas var būt ne tikai skolēna uzvedībā, veselībā, bet var būt traucēta redzes vizuālā apstrāde, kas ir daļēji novedusi pie tā, ka bērnam ir grūtības mācībās.

Asociētā profesore vērš uzmanību uz to, ka pētījums parāda, ka specializētajās skolās redzes traucējumi ir konstatēti biežāk. Projektā vērtēti divi aspekti. Pirmkārt, redzes funkcionālie traucējumi - kā acis spēj saskatīt skaidri sīkas detaļas, cik tās precīzi un raiti pielāgojas dažādiem attālumiem, cik labi sabalansēta abu acu kopdarbība u.c. Otrkārt, redzes uztvere, kur pētīts tas, kā bērns uztver un cik ātri apstrādā vizuālo informāciju. Otrajā daļā pārbaudīja bērnu lasītprasmi un novērtēja to korelāciju ar redzes uzmanību, vārdu-nevārdu atpazīšanas "logu", acu kustību precizitāti u.c. G.Krūmiņa norāda, ka specializētajās skolās lasītprasmē un redzes uztveres parametros rezultāti ir daudzkārt sliktāki.

Lai gan redzes traucējumi nereti asociējas ar brillēm jeb tuvredzību un tālredzību, G.Krūmiņa vērš uzmanību, ka tas ir daudz plašāk. Redzes traucējumi var būt gan ilglaicīgi, gan īslaicīgi, ko rada redzes pārslodze un ne vienmēr ir nepieciešamas brilles. "Pareizs redzes režīms un atbilstoša skolēna darba vides iekārtošana - tā ir vislabākā profilakse, lai novērstu redzes traucējumus," min G.Krūmiņa.

"Problēmas var būt ne tikai skolēna uzvedībā, veselībā, bet var būt traucēta redzes vizuālā apstrāde, kas ir daļēji novedusi pie tā, ka bērnam ir grūtības mācībās," spriež asociētā profesore. Viņa uzsver, ka redzes uztveres traucējumi ir mācības traucējošs faktors. Viņa norāda, ka šādi bērni ir arī standarta skolās un šeit būtu darbs speciāliem pedagogiem. Nereti gadās tā, ka šos bērnus noraksta pie "slinkajiem", lai gan izrādās, ka bērnam ir citas problēmas. "Tad, ja skolotājs redz, ka skolēnam iet grūtāk ar lasīšanas prasmi, skolotājs varētu ieteikt aizvest bērnu pie redzes speciālista, lai tas izvērtē, vai skolēnam viss ir kārtībā [ar redzi]," aicina profesore.

Pārslodze rada tuvredzību

5-10% pirmsskolas un 25% skolas vecuma bērniem ir redzes traucējumi. G.Krūmiņa vērš uzmanību, ka 6 - 7 gadu vecumā acī noformējas tas, cik labi spēj uztvert pasauli. Taču skolas laikā parādās izteikts darbs tuvumā - akstīšana, lasīšana, zīmēšana u. tml. "Tuvuma darbs ir viens no faktoriem, kāpēc redze pasliktinās. Jo lielāka un nepareizāka slodze, jo lielāks risks, ka attīstīsies tuvredzība," uzsver asociētā profesore.

"Mazajās klasēs bērni neapzinās, ka viņš neredz tā, kā vajadzētu. Bērns pieņem par pašsaprotamu, ka kaut ko grūtāk saskatīt," uzsver G.Krūmiņa. Arī skolās redzes pārbaude vairs nav obligāta un to dara tikai "māsiņas-entuziastes", taču māsiņas izķer tikai tos, kam ir redzes problēmas tālumā, un profesore stāsta, ka tie ir aptuveni 17% skolēnu. Savukārt redzes traucējumi tuvumā atklājušies katram ceturtajam vai piektajam bērnam.

Bērnu vecākiem piedāvāja bez maksas apmeklēt redzes speciālistu, lai aizvestu savu atvasi, taču šo iespēju izmantoja vien 11%.

Aptuveni 9% ir tādi, kam redzes traucējumi ir gan tālumā, gan tuvumā. Tas nozīmē, ka lielu daļu bērnu medmāsiņa nebūtu atlasījusi un tie ir tie bērni, kas nenonāktu neviena aprūpē. Pētījumā redzi pārbaudīja ar skrīninga metodi un datora palīdzību, tādējādi imitējot tuvumu. Ja bērnam konstatēja redzes traucējumus, tad vecākiem tika doti nosūtījumi pie speciālista. Bērnu vecākiem piedāvāja bez maksas apmeklēt redzes speciālistu, lai aizvestu savu atvasi, taču šo iespēju izmantoja vien 11%.

70% studentiem ir redzes traucējumi

Lielākā atsaucība bijusi no jaunāko klašu skolēnu vecākiem. Pētniece pieļauj, ka vecākiem brīdī, kad tie saņēmuši nosūtījumu pie ārsta, varēja iestāties šoks, jo bērns līdz šim nav sūdzējies par sliktu redzi. Tieši vecāki esot tie, kas baidās no brillēm. "Ja bērnam parāda, ka var redzēt savādāk, tad tomēr tas ir savādāk. Cits pat atplaukst, bērns beidzot grāmatas sāk "mīlēt", jo tur var saskatīt un atšķirt burtus, ko viņš var izbokšķerēt. Viņam atklājas jauna pasaule,” stāsta asoc.profesore.

Redzes traucējumi sastopami vairāk vecāko klašu skolēniem. G.Krūmiņa stāsta, ka veikusi mazu pētījumu studiju kursā un atklājās, ka 70% studentiem ir redzes traucējumi. Viņa norāda, ka inteliģentiem cilvēkiem, kas daudz mācās, ir lielākā varbūtība, ka brilles būs vajadzīgas un min, ka Japānas populācijā 70% ir brilles un tieši ir tuvredzība. Savukārt Lielbritānijā - 30%, bet agrāk tie bijuši tikai 15-20%.

Patents 3D "ķiverei"

Pētnieki projekta laikā izstrādājuši "Redzes funkciju novērtēšanas ierīci", kas pēc skata atgādina 3D ķiveri, taču domāta, lai efektīvāk pārbaudītu redzes funkcijas. Savdabīgo ķiveri uzvelk galvā, un skolēns pilda testu skārienjutīgā monitorā. Testā gan jānosaka, kurā pusē kvadrāts ir caurs, gan jāsaredz 3D attēli, gan mazā teksta virknē jāatrod cipars. Ierīce, kas apņem galvu, automātiski nomaina lēcas, pielāgojot tās konkrētam uzdevumam. Līdz šim veicot uzdevumus, bija jāizmanto vairākas brilles un citas lietas, bet ķivere ļauj par to nesatraukties un ātrāk izpildīt redzes skrīninga testu.

"Redzes funkciju novērtēšanas ierīce" ir iesniegta Patentu valdē. Asoc. profesore min, ka patentu varētu  izskatīt 1,5 gadu laikā. Tālāk, ja kāds grib rūpniecībā ražot ierīci, tad patents jānopērk vai no pašu vides kādam jākļūst par uzņēmēju, pauž G.Krūmiņa. Taču izstrādātā skrīninga metode, kas nonāks skolās, kuras piedalījās pētījumā, būs jāpilda ar dažādām brillēm, tās mainot. Skrīnings ir daudzu ātru un standartizētu redzes pārbaudes testu apkopojums, kas ļauj profilaktiski spriest par redzes sistēmas darbību kopumā.

Šī skrīninga metode ļauj bez speciālista klātbūtnes nonākt pie vienkārša slēdziena. Speciāli izstrādātā skrīninga metode piedāvā arī otru slēdzienu, kas ir domāts speciālistam, kur speciālists redz, kurās testa daļās skolēns izkritis. Diskā ar skrīninga metodi, ko dāvinās skolām, kuras piedalījās projektā, ir iekļauta arī veselības mācības stunda par redzi, kur vienkārši pastāstīts par redzi un to, kas jāievēro, sēžot pie datora, mācoties utt.

Vēl projekta gaitā ir tapušas divas grāmatas "Skolas vecuma bērnu redzes skrīnings un tuvuma redzes funkciju novērtēšanas metode" un "Skolas vecuma bērnu redzes uztveres novērtēšanas metode", kas ir domātas ne tikai redzes speciālistiem.

Asociētā profesore aicina ne tikai vecākus un skolotājus atbildīgāk izturēties pret bērniem, bet arī redzes speciālistiem "uzņemties šefību pār skolām". G.Krūmiņa min Itālijas pieredzi, kur redzes speciālisti brīvprātīgi kooperējas un dodas uz skolām bez maksas pārbaudīt bērniem redzi. Speciālists šādi izdarīs labu darbu, kas var kalpot arī par reklāmu viņam, jo viņš pats sev rada klientūru. "Ar šo projektu mēģinām sabiedrībā mainīt uzskatus, ka par bērnu redzi vienmēr jādomā vecākiem, varbūt tieši otrādi, speciālists var iet uz skolu un sadarboties ar to," stāsta asociētā profesore.

Nedaudz par projektu

Projektā, kas ilga gandrīz trīs gadus, piedalījās 39 studenti, pavisam kopā bija 66 darbinieki. Profesore norāda, ka šis ir liels skaits un viņa ir patiesi gandarīta par savu komandu. Ir bijuši pat studenti, kas strādājuši projektā visā tā garumā. Tas ļāvis studentiem iemācīties strādāt komandā, kā arī, izmantojot iegūtos datus, izstrādājot savus zinātniskos darbus.

Projekta galvenie pētnieki: Gunta Krūmiņa - projekta vadītāja, Aiga Švede, Ivars Lācis, Gatis Ikaunieks, Sergejs Fomins, Jānis Valeinis, Renārs Trukša, Evita Kassaliete un Jurģis Šķilters,

Projekta ilga 33 mēnešus, 01.04.2011.-31.12.2013. Tas realizēts ar Eiropas Savienības ERAF un LU līdzfinansējumu.