Padomi tējas vārīšanas procesā - kurām tējām pietiek ar augu apliešanu, kurām vēlami aukstie izvilkumi

Tējas baudīšana un tās dziednieciskais spēks

Tējas ir dažādas. Bieži dzird sakām: "Jā, dzer vien savu tēju, tā tev neskādēs," - un skatiens it kā turpina: "Bet nekāda labuma arī nebūs". Tas tiešām tā ir, jo no nepareizi pagatavotas ārstniecības augu tējas tiešām nebūs nekāda labuma. Ja darbīgās aromātiskās eļļas tiek izvārītas "līdz nāvei" un vairāk nekā puse vienkārši izkūp gaisā, nevis paliek tasē un ja auga cietās saknes tiek vienkārši aplietas ar verdošu ūdeni un šāda "tēja" dzerta, pirms darbīgās vielas no saknēm iekļūst tajā, - kas tur var būt ārstniecisks?

Atceries, ka tējas lapas jāuzglabā veselas, lai no tām nezustu darbīgās vielas.

Parastas tējas pagatavošanas process - uzvārīt ūdeni, apliet tēju, atstāt ievilkties un noliet - ir visiem zināms. Toties ārstnieciskajai tējai tas ir nepiemērots, un tas ir jāatšķir.

Japānā tiek piekopta tējas ceremonijas māksla, un tieši tāpat ārstniecības augu pazinējiem ir sava "ārstnieciskās tējas pagatavošanas māksla". Bet vispirms ir jāsagatavo zālītes. Pēc tam jāsagādā tējkanna ar vāku un jāliek vārīties ūdens. Atceries, ka tējas lapas jāuzglabā veselas, lai no tām nezustu darbīgās vielas. Nu pienācis laiks tās sasmalcināt, lai darbīgās vielas ātrāk izšķīstu tējas ūdenī. Tieši tāpēc tējai lapas jāsasmalcina, jāsakapā vai jāsaberž piestā pēc iespējas smalkāk. Sausas un maigas lapas var saberzt ar pirkstiem. Cietas saknes, mizas, sēklas un augļi jāsakapā ar nazi vai jāsaberž piestā.

Svarīgi par ūdens izvēli!

- Ūdeni nedrīkst vārīt ilgi, lai neizvārītos skābeklis un tēja nebūtu pliekana.

- Labai ārstnieciskajai tējai nepieciešams labs ūdens, lai no izmantotajām tējas lapām iegūtu optimālu iedarbību. tad arī tējas aromāts atraisīsies vislabāk.

- Ja tev ir kaļķains ūdens, vari izmantot avota ūdeni.

- Neizmanto minerālūdeni, jo tajā esošie sāļi maina tējas garšu.

Interesantas lietas par tējas vārīšanas procesu

- Ja gatavo tēju no zālītēm, kuru galvenās darbīgās vielas ir ārstnieciskās ēteriskās eļļas, piemēram, ingvers, rozmarīns, amoliņš, timiāns, uzvārīto ūdeni nostādini 1-2 minūtes un tikai tad ar to pārlej tējas lapas. Receptēs raksta "pārliet ar karstu ūdeni", jo šāda ūdens temperatūra ir 95 grādi, un tas vairs nav verdošs.

- Tējai no šādiem aromātiskajiem augiem, kuri satur ēteriskās eļļas, svarīgi tūlīt pēc pārliešanas uzlikt vāku. Kāpēc? Ēteriskās eļļas ir viegli gaistošas, tātad tās izgaist šā vārda tiešā nozīmē. Protams, ir jauki, ja virtuve smaržo pēc timiāna, tomēr viss, kas virmo virtuves gaisā, vairs neatrodas tējas tasē. Tāpēc tūlīt pēc tējas pārliešanas tējkannai jāuzliek vāks. 

Neilgi nostādinātās tējas ir mazāk dziednieciskas, jo no auga netiek "izvilktas" visas darbīgās vielas.

- Pēc tam, kad tēja ievilkusies, pirms vāka nolikšanas uz galda, - tējkannas vāka iekšpusē jāļauj nopilēt kondensāta lāsītēm. Šajās lāsītēs ir visaugstākā ēterisko eļļu koncentrācija, un tām noteikti jāpaliek tējā!

- Ja tējas lapas satur nevis ēteriskās eļļas, bet citas darbīgās vielas, piemēram, tīruma vijolīte, nātre, sējas griķi, rasaskrēsliņš, saulpurene, mārdadzis, asinszāle, ceļteka un vilkābele, kas tējai piešķir ārstnieciskas īpašības, tās pārlej ar verdošu (burbuļojošu) ūdeni. Tālāk rīkojies tāpat: uzliec vāku un atstāj ievilkties.

- Tēju parasti atstāj ievilkties 5-10 minūtes, dažreiz 15-30 minūtes, varbūt pat vsu nakti - katrā receptē šis laiks ir norādīts. Neilgi nostādinātās tējas ir mazāk dziednieciskas, jo no auga netiek "izvilktas" visas darbīgās vielas, savukārt pārāk ilgi noturētajās tējās mainās šo vielu iedarbība vai arī tēja iegūst nepatīkamu garšu. Lai darbīgās vielas ātrāk "ievilktos", tēju var bieži saskalināt.

Daži tējas pagatavošanas piemēri

- Applaucēšana ar verdošu ūdeni: tīruma vijolīte, nātre, sējas griķi, rasaskrēsliņš, mārdadzis, zeltgalvīte, asinszāle, ceļteka un vilkābele.

- Pārliešana ar karstu ūdeni: ingvers, amoliņš, rozmarīns un timiāns.

- Vārīšana: rožainā rodiola, lakrica.

-  Aukstais izvilkums: ceļteka.

-  Aukstais izvilkums ar tālāku vārīšanu: tīruma kosa.

Kad applaucēšana ir nepietiekama

Dažas augu ārstnieciskās daļas iekļautas mizā, čaulā, augļos vai saknēs, piemēram, rožainajai rodiolai un lakricai. Tās neatbrīvojas īsas applaucēšanas laikā, tām nepieciešama auga vārīšana ūdenī. Tas notiek ūdens viršanas laikā, proti, ļoti sīki sasmalcinātas auga daļas liek aukstā ūdenī, uzvāra un pēc norādījumiem atstāj ievilkties vai pavāra kādu brīdi.

Īpaši cietiem augiem: vispirms ļauj ievilkties aukstā ūdenī, tad uzvāra

Reizumis visu darbīgo vielu izvilkšanai nelīdz pat vārīšana (piemēram, tīruma kosai vai mežrozes paaugļiem). Šādos gadījumos pirms vārīšanas nepieciešams vēl viens posms: augu cietās daļas uz nakti jāieliek traukā ar ūdeni. Tādējādi tās atmiekšķēsies un veidosies aukstais izvilkums. Nākamajā dienā ūdeni ar atmiekšķēto augu uzvāra un iegūst patiesi iedarbīgo tēju.

Aukstais izvilkums

Daudzu augu darbīgās vielas karstuma ietekmē sairst. Tāpēc augus ar gļotainu struktūru, piemēram, kaķsierītes ziedus, ārstniecības altejas saknes un ceļtekas lapas, 1-2 stundas mērcē aukstā ūdenī. To varētu dēvēt par tējas pagatavošanu slinkajiem. Tad izvilkumu izkāš. Šāds aukstais "tējas izvilkums" ir mīksti gļotains un piemērots sausas un kairinātas ādas un gļotādas aizsardzībai. Šādu auksto izvilkumu dēvē arī par macerātu.

Dozēšanas pamatlikumi: cik daudz lietot

Parasti 1 tasei ūdens pievieno 1 tējkaroti vai 1 ēdamkaroti tējas. Ja tev pa ķērienam nav tējkarotes, 1 tējkaroti tējas var saņemt ar trim pirkstiem.

Informācija no Urzulas Bīringas "Veselības enciklopēdija" (Jumava).