Kas ir izdegšanas sindroms? + ideja, kā ar to tikt galā

Jūties slikti, bet nākas smaidīt

“Ja palūkojamies apkārt, izdegšanas sindroms pamanāms ļoti daudziem,” secina Laura. “Vieni atrodas sākuma stadijā, bet citiem jau ir nopietnākas problēmas. Katru dienu mums jātiek galā ar saviem darba pienākumiem, karjeras slogu un sociālo jomu. Mums jābūt zinošiem, kompetentiem un vēl labi jāizskatās. Katru otro nomāc kredīta slogs, un gadās arī personiska rakstura problēmas. Tas viss rada fizisku un emocionālu spēku izsīkumu. Izdegšanai vairāk pakļauti ļaudis, kuru darbs tieši saistīts ar citu cilvēku apkalpošanu, jo tas prasa lielāku emocionālo piepūli. Piemēram, jūs varat būt neizgulējies, neapmierināts un personisko problēmu nomākts, bet jums vienalga jāsmaida un jāizrāda, ka viss ir kārtībā. Jūs nedrīkstat rīkoties citādi, jo jūsu darba novērtējums atkarīgs no tā, cik labi izskatāties un cik pozitīvs esat saskarsmē ar klientiem. Tas rada pārpūli un spēku izsīkumu.”

Izdegšanas sindroma pirmā stadija var izpausties arī kā vienkārša saaukstēšanās, kad organisms sāk pieprasīt atpūtu. Otrā stadijā cilvēks kļūst viegli aizkaitināms, bet trešajā stadijā viņam riebjas absolūti viss – gan citi, gan pats sev. Speciāliste piebilst, ka pērn septembrī pati piedzīvojusi izdegšanas sindromu un labi zina, ko tas nozīmē. “Izšķīros no vīra. Negaidīti nomira mans brālis, un man vajadzēja parūpēties, lai viņa mirstīgās atliekas atvestu no Maskavas. Atbalstīju arī vecākus, kas ļoti pārdzīvoja brāļa nāvi. Manai labākajai draudzenei Londonā bija smaga operācija, un es devos uz turieni, lai sniegtu atbalstu arī viņai. Tas viss notika vienā mēnesī, turklāt man bija jāveic darba pienākumi, un es vienkārši pārdegu.”

Cilvēkam ar izdegšanas sindromu vēlams samazināt dzīves intensitāti un atmest mazāk svarīgus pienākumus, lai spētu kaut nedaudz atpūsties.

Pirts kā iespēja atslābināties

Laura stāsta, ka Rietumvalstīs, kur veselības aprūpes sistēma ir krietni labāk sakārtotāka nekā Latvijā, pacienti ar izdegšanas sindromu saņem valsts palīdzību. Pacientam tiekot garantēta apmaksāta atpūta pat vairākus mēnešus un iespēja atgriezties darbā pakāpeniski. “Diez vai Latvijā ļaudis riskēs atpūsties vairākus mēnešus, viņš vienkārši pazaudēs darbu. Tāpēc mums jāmeklē ātrākas un efektīvākas iespējas, kā tikt ar to galā. Piemēram, es izvēlējos apmeklēt pirts skolas apmācības. Pirmkārt, mani šīs lietas interesēja, otrkārt, pārliecinājos, ka pirts procedūras tik tiešām samazina trauksmes izjūtu un sniedz enerģiju. Pirts jūsu vietā veic dažas būtiskas lietas. Izdegšanas procesā cilvēku ļoti nogurdina saspringums, bet pirts atslābina un dod emocionālu gandarījumu. Pirtī palēninās elpošana un atslābst muskuļi. Cilvēks relaksējas. Paplašinoties asinsvadiem, stabilizējas asinsspiediens. Mēdz uzskatīt, ka mūsu dusmas un aizvainojums sakrājas pie diafragmas. Pirts procedūras noņem šos blokus, palīdzot no tiem atbrīvoties. Iespējams, jūs reizēm lietojat alkoholu un pa retam uzpīpējat. Svīšanas procesā mēs atbrīvojamies arī no šiem sārņiem, kas neuzkrājas organismā.”

Laura teic, ka cilvēkam ar izdegšanas sindromu vēlams samazināt dzīves intensitāti un atmest mazāk svarīgus pienākumus, lai spētu kaut nedaudz atpūsties.

“Protams, var nodarboties ar jogu vai meditēt, bet es dodu priekšroku pirtij. Cilvēkam ir divas pozitīvas emocijas – interese un prieks. Es ieteiktu pievērsties lietām, kas izraisa interesi, un nodarbojoties ar to, kas rada prieku. Turklāt pievērsties mērķtiecīgi, atvēlot tam noteiktu laiku.”

Avots: žurnāls "100 Labi Padomi"

www.kasjauns.lv