Aborts 12 gadus vecai pusaudzei – realitāte Latvijā?

Kāda Kasjauns.lv lasītāja Linda (vārds mainīts) stāsta par gadījumu, kas licis viņai aizdomāties par to, cik valstī sakārtots, vai drīzāk nesakārtots ir šis jautājums, un vai tiešām tā ir normāla prakse, ka bērni dzemdē bērnus, vai piedzīvo medicīnisku iejaukšanos, kuru šādā vecumā noteikti nevajadzētu piedzīvot. 

Viņa stāsta – „Biju šokā, kad mazā māsa jautāja par abortu” 

„Mana mazā māsa mācās septītajā klasē, kur pārsvarā mācās 12, 13 gadus veci jaunieši. Biju tik tiešām lielā šokā, kad māsa vienu dienu atnākot no skolas, man sāka vaicāt par to, kā izpaužas aborts. Nezināju, kā rīkoties, ko atbildēt, vai teikt vecākiem. Parunāju ar māsu, un viņa sāka stāstīt, ka skolā klasesbiedrenei 12 gados ir bijis aborts. Viņa par to stāstījusi draudzenēm, gluži vai lepojoties ar to, ka dzimumattiecības uzsākusi jau 11 gados. Es biju šokā, ne tikai par faktu, bet arī par to, ka meitene ietekmē citus bērnus, atklājot šādus lietas. Kad runāju ar māsu, viņa gan neteica, ka aborta veicēja būtu stāstījusi gadījumu detaļās, bet tas nemaina faktu, ka pusaudzis (drīzāk gan bērns) tiek šādā veidā psiholoģiski ietekmēts. Māsa arī atklāja, ka dzimumattiecības viņas klasē bijušas jau vismaz 6 meitenēm, un meiteni, kurai jau bijis aborts, nemaz neuztraucot tas, ka nākotnē ir iespēja, ka bērnu vairs nevarēs būt, viņa stāstījusi klasesbiedrenēm – tas jau vēl tik tālu, gan jau viss būs sadzijis. Nav brīnums, ka mūsdienu samaitātajā sabiedrībā ar seksu nodarbojas tik mazi bērni.

Redz, kā iznāk, ja pie seksa 12 gadīgs meitēns ķeras klāt reālajā dzīvē. Protams, dzemdēt bērnu šādā vecumā nozīmētu sagraut sev dzīvi, bet kā ar abortu? Tā uzskatāma par normālu praksi?

Es nezinu, cik neizglītotiem ir jābūt vecākiem, lai ar saviem bērniem par šādām lietām nerunātu. Nezinu, kā psiholoģiski jūtas aborta veicēja, bet viens nu man ir skaidrs – ar māsu izrunāju visus šos jautājumus, lai ar neko tādu mūsu ģimenei nebūtu jāsaskaras nekad mūžā.” 

Linda atzīst, ka šāda vecuma jauniešiem nav zināšanu par seksuālajām attiecībām, lai arī skolā tiek runāts par izsargāšanos, 12, 13 gadīgiem bērniem nav nekādas pieredzes šajos jautājumos. „No grāmatas varbūt visi zina, kas un kā notiek, bet redz, kā iznāk, ja pie seksa 12 gadīgs meitēns ķeras klāt reālajā dzīvē. Protams, dzemdēt bērnu šādā vecumā nozīmētu sagraut sev dzīvi, bet kā ar abortu? Tā uzskatāma par normālu praksi?,” teic Linda. 

Aborta veicēju skaits aug tieši nepilngadīgo vidū 

Kamēr par 2013. gadu statistika vēl tiek apkopota, 2012. gadā veikti 6197 mākslīgie aborti. Tas gan ir par 892 abortiem mazāk, kā 2011. gadā, turklāt, statistikas dati rāda, ka mākslīgo abortu skaits valstī pēdējo piecu gadu laikā ar katru gadu būtiski samazinās. Lai arī uz kopējā fona abortu skaits ir mazāks, ar nožēlu jāsaka, tas no gada uz gadu audzis tieši nepilngadīgu personu vidū. Vecumā līdz 14 gadiem 2012. gadā abortu veikušas 9 jaunietes, tas laika posmā no 2009. gada ir lielākais skaits. Lielākais abortu veicēju skaits ir vecumā no 25 – 29 gadiem. 

Zināšanas par izsargāšanos ir, bet kontracepciju nelieto 

Latvijā veiktā pētījumā konstatēts, ka galvenie nevēlamas grūtniecības iestāšanas faktori nav viss zināšanu trūkums, bet gan kontracepcijas nelietošana, vai nedrošu metožu lietošana. Dr. med., asoc. profesore, LU MF, ginekoloģe, dzemdību speciāliste Ilze Vīberga, sadarbībā ar citiem speciālistiem, veikusi pētījumu par nevēlamas grūtniecības iestāšanās riska faktoriem jaunietēm.  Izkristalizējies ir viens – Latvija joprojām ir viena no tām Eiropas Savienības valstīm, kurās abortu skaits vērtējams kā samērā augsts. Turklāt, jaunietes ir informētas un zinošas izsargāšanās jautājumos, taču, kā rāda pētījums – lielākā daļa tās nemaz neizmanto, vai izmanto pārtraukta dzimumakta metodi, ko gan nevarētu vērtēt kā drošu izsargāšanās līdzekli. Pētījumā iesaistītās jaunietes atzinušas, ka informāciju gūst tieši no medijiem un interneta, ne skolā, un ne no vecākiem. 

Mākslīgo abortu skaits valstī pēdējo piecu gadu laikā ar katru gadu būtiski samazinās. Lai arī uz kopējā fona abortu skaits ir mazāks, ar nožēlu jāsaka, tas no gada uz gadu audzis tieši nepilngadīgu personu vidū.

Arī aptiekās strādājošie farmaceiti atzīst, ka tās meitenes, kuras meklē avārijas kontracepciju, pārsvarā ir tīņu gados. Tāpēc risinājumu visticamāk būtu jāmeklē jau pašos pamatos, proti, kāpēc zināšanas par izsargāšanos ir, bet tās netiek pielietotas dzīvē. 

Latvijā sievietei ir tiesības izvēlēties, ko darīt ar savu grūtniecību 

Rīgas Stradiņu universitātes Dzemdniecības un ginekoloģijas katedras vadītāja Dace Rezeberga sarunā ar portālu Kasjauns.lv atklāj, ka abortu skaita pieaugums tieši nepilngadīgu meiteņu vidū skaidrojams ar veselības mācību stundu neesamību skolās. „Jaunu meiteņu zināšanas ir nepietiekošas. Tā informācija, kas tiek pasniegta sociālajās stundās skolās, reizēm pusaudžiem vēl nav aktuāla, bet kad tā kļūst aktuāla, tad viss jau ir aizmirsies. Vēl noteikti jāmin kompensācijas sistēma kontracepcijas līdzekļiem – mūsu valstī tādas nav, un jauniešiem nav līdzekļu, lai to iegādātos, arī vecākiem jautāt ir neērti, jo pusaudzis nevēlas atklāt, ka jau sācis dzimumattiecības,” teic Rezeberga. Viņa atzīst, ja valstī būtu kompensēta kontracepcijas līdzekļu iegāde, jaunieši izsargātos biežāk. 

Runājot par abortu aizlieguma ieviešanu, Rezeberga atzīst, ka demokrātiskā valstī sievietei ir savas tiesības izvēlēties, ko viņa grib darīt ar savu grūtniecību, abortu aizliegums tos veikt neatturētu, tieši otrādi, attīstītos nelegālā abortu veikšana. 

Skolās joprojām nav ieviesta obligātā veselības mācība, un re, cik tālu esam nonākuši – bērni dzemdē bērnus. 

Secinājums ir viens – ar problēmu jācīnās tās saknē, proti, jāstrādā pie informācijas plūsmas, un kontracepcijas līdzekļu pieejamības pusaudžiem. 

Par to, vai tīņu vecumā vajadzētu taisīt abortu, vai tomēr iznēsāt bērnu, ja iestājusies nevēlama grūtniecība, līdz 16 gadu vecumam drīkst izlemt jaunieša vecāki, jo tikai ar viņu piekrišanu var veikt abortu. Pēc 16 gadiem tā ir tikai jaunietes pašas izvēle. Taču Rezeberga atzīst –„Ir daudzi sociāli un medicīniski aspekti. Principā 12, 13 gados meitene ir vēl tikai meitene, ne sieviete, tas nozīmē, ka grūtniecība visticamāk notiks ar komplikācijām, pluss vēl šādā vecumā meitene nav patstāvīga, viņai nav finansiāls nodrošinājums – tie ir aspekti, kurus jāņem vērā.” 

12 gados būt stāvoklī – tā ir vardarbība pret bērnu 

Ginekologi atzīst – aborts, tās ir sekas. Jautājums ir jānostāda pašos pamatos – kāpēc tik agrā vecumā tiek uzsākta dzimumdzīve? Kā portālam Kasjauns.lv stāsta ginekoloģe Dace Matule, ginekologi ļoti daudz runā par kontracepciju, bet, lai cik skumji nebūtu, tām jaunajām meitenēm, kuras palikušas stāvoklī ļoti agrā vecumā, pirmais ginekologa apmeklējums ir tikai tad, kad grūtniecības fakts jau konstatēts. „12, 13 gados tā jau ir vardarbība pret bērnu, tas ir nepieļaujams fakts. Tā ir milzīga ģimeņu un visas sabiedrības problēma. Šī mazā sieviete nav gatava bērnam, tā ir tikai ilūzija par mīlestību, jo savā ģimenē, iespējams, viņa to nav saņēmusi,” stāsta Matule. Ginekoloģe atzīst, ka visa pamatā ir informācijas un izglītošanas trūkums. Skolās joprojām nav ieviesta obligātā veselības mācība, un re, cik tālu esam nonākuši – bērni dzemdē bērnus. 

Ārste atzīst, ka aborts, iespējams, neatstās tik lielas fiziskas sekas uz veselību, kā psiholoģisku traumu. 

Veselības mācībai skolās ir jābūt 

Veselības ministrijā (VM) teic – abortu skaita samazināšanās pēdējo gadu laikā skaidrojama ar sabiedrības zināšanu pieaugumu. „Aborts ir nevēlamas grūtniecības sekas, tādēļ pareizais risinājums problēmai ir sabiedrības izglītošana. Ar sabiedrību ir jāstrādā preventīvi, tādēļ atbilstoši valdības deklarācijai tiek strādāts, lai atjaunotu skolās veselības mācību. Jau šobrīd Veselības ministrija sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām īsteno projektus, kuru mērķis ir izglītot jauniešus seksuāli reproduktīvās veselības jautājumos,” stāsta Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders. 

Arī par abortu aizliegumu runāt būtu absurds. VM stāsta, ka to aizliegums var radīt nopietnus draudus sievietes veselībai, jo pastāv situācijas, kad sievietes, neskatoties ne uz ko, vēlēsies abortu veikt nelegāli. 

Pēc aborta palīdzība vairāk vajadzīga meiteņu vecākiem 

Kā portālam Kasjauns.lv atzīst Grūtniecības krīzes centra psiholoģe Gita Rudzīte, bieži vien lielāka palīdzība ir vajadzīga nevis jaunajām māmiņām, vai aborta veicējām, bet tieši pusaudžu vecākiem. Viņiem ir šoks, kas mijas ar kauna sajūtu, un biežāk tieši vecāki ir tie, kas mudina jauno meiteni taisīt abortu. „Pēdējā laikā uz krīžu centru atnāk jaunas meitenes, kuras vēlas bērnu paturēt, bet paši meitenes un puiša vecāki uzspiež aborta veikšanu.” Gita stāsta, ka arī viņai pašai bērniņš piedzimis 18 gadu vecumā, un ne mirkli nav ienākusi galvā doma par abortu. Viņa uzsver – „Bērns nav nekāds šķērslis, dzīve ar to nebeidzas. Esmu redzējusi pat ļoti jaunas māmiņas, kuras tik tiešām mīl savus bērnus. Meiteņu vecākiem nevajadzētu uztraukties par nodrošinājumu, arī mēs, krīžu centrs, palīdzam gan ar drēbītēm, gan ratiem un visu pārējo, kas bērniņam nepieciešams.” 

Aborts atstāj arī neatgriezeniskas sekas uz meitenes un sievietes psiholoģisko stāvokli. Gita stāsta, ka pirmā fāze sākas ar vainas apziņu un tukšumu, kuru sievietes vēlas aizpildīt, tāpēc atkal no jauna paliek stāvoklī. „Ir meitenes, kuras pēc aborta naktī moka murgi un halucinācijas, ir nepatīkami atrasties bērnu vai grūtnieču sabiedrībā. Tad paiet laiks, un aptuveni pēc desmit gadiem sākas otrs etaps, kuru pati sieviete ar abortu nesaista. Tās ir atkarības, bieža partneru maiņa. Tas it kā ir nesaistīti, bet patiesībā tās ir aborta sekas, kas nāk uz āru, sievietei mēģinot aizmirsties.” 

Svarīgi ir apzināties, ka sieviete, vai jauna meitene pēc aborta veikšanas nav viena. Grūtniecības krīzes centrā jebkura vecuma sievietei, vai pusaudzei iespējams griezties pēc psiholoģiskas palīdzības pēc tam, kad veikts aborts, piedzīvots spontānais aborts, iestājusies neplānota grūtniecība. Turklāt, centru iespējams apmeklēt ne tikai Rīgā, bet arī lielākajās Latvijas pilsētās. Lai saņemtu palīdzību, jāzvana uz telefona numuru – 67227033, vai jāraksta uz e pasta adresi – palidziba@krizescentrs.lv 

Avots: www.kasjauns.lv