Mūsdienu populārākās kontracepcijas metodes un to vērtējumi. Vērtē ginekoloģe Začesta

Prezervatīvi. Pasargā no nevēlamas grūtniecības, to efektivitāte ir līdz pat 98%. Prezervatīvi ir vienīgā kontracepcijas metode, kas pasargā arī no seksuāli transmisīvajām infekcijām. No vienas puses šai metodei ir augsts efektivitātes rādītājs (ja lieto pareizi), no otras puses – vienmēr ir jādomā par to, lai prezervatīvs būtu līdzi somā, kabatā vai atrastos skapīša atvilktnē pie gultas. Pareiza prezervatīva lietošana nozīmē to, ka prezervatīvu uzvelk vienmēr pirms dzimulocekļa ievadīšanas makstī, iepriekš ar diviem pirkstiem izspiežot gaisu no prezervatīva gala, ievēro tā derīguma termiņu un glabāšanas noteikumus. Daudzi uzskata, ka prezervatīva uzvilkšana var „atdzesēt” pašā karstākajā brīdī, tomēr dažkārt tos rekomendē kā otro, papildu metodi kopā ar hormonālo kontracepciju jaunām meitenēm ar nestabilām partnerattiecībām tieši seksuāli transmisīvo infekciju dēļ. 

Dzemdes spirāle (varu saturoša). Ir ieteicama, ja ir stabilas partnerattiecības un nav riska inficēties ar seksuāli transmisīvajām infekcijām. Šis nosacījums ir svarīgs, jo inficēšanās gadījumā spirāle veicina slimības smagāku norisi. Šīs metodes efektivitāte ir 94 – 98%. Spirāli var ievadīt tūlīt pēc aborta vai dzemdībām, bet parasti to dara menstruāciju laikā.. Biežāk šo metodi speciālisti iesaka izmantot pēc pirmā bērns piedzimšanas, ievadot ne ātrāk kā 6 nedēļas pēc dzemdībām.

Hormonālā spirāle un mini spirāle. Hormonālā spirāle, ievietota sievietes dzemdē, katru dienu izdala noteiktu nelielu hormona levonorgestrela daudzumu, kas samazina dzemdes iekšējo slāni un sabiezina dzemdes kakla gļotādu, tādējādi novēršot spermas un olšūnas kontaktu un neļaujot spermai olšūnu apaugļot. Hormonālā minispirāle, atšķirībā no parastās hormonālās spirāles, nenomāc ovulāciju, un tā notiek saskaņā ar dabisko sievietes ritmu. Ar to hormonālās minispirāles darbības princips atšķiras no hormonālajām kontracepcijas tabletēm, kuras aptur olšūnu nobriešanu un nomāc ovulāciju.  Turklāt hormons, ko izdala minispirāle, darbojas galvenokārt lokāli, dzemdes iekšienē, un ļoti mazās devas dēļ hormons faktiski nenonāk asinīs. Hormonālās spirāles kā kontracepcijas metodi drīkst izmantot arī bērna zīdīšanas periodā, ja sieviete vēlas ieturēt pauzi pirms nākamā bērniņa. Minispirāle var noderēt arī  jaunām nedzemdējušām sievietēm, kuras neplāno ģimenes pieaugumu vismaz tuvākā gada laikā. Parastās hormonālās spirāles darbības ilgums ir 5 gadi, minispirāles –  3 gadi, un to efektivitāte ir 99%.

Spermicīdi. Var izvēlēties spermicīdu preparātus. Tie ir dažādi — lodītes, svecītes, krēmi u.c. Tomēr to efektivitāte ir zemāka nekā jau minētajām metodēm — 60 līdz 90%. Tāpēc tos iesaka lietot kopā ar prezervatīvu kā papildu drošības līdzekli. Spermicīdi var izraisīt vietēju kairinājumu, tādēļ tos labāk nelietot uzreiz pēc aborta, bet sagaidīt nākamās menstruācijas.

HORMONĀLĀ KONTRACEPCIJA

Hormonālās tabletes. Tās sauc arī par kombinētiem perorālās kontracepcijas līdzekļiem, jo apvieno divus hormonus, un tās jālieto iekšķīgi. Pareizi lietojot, efektivitāte ir augstāka par 99%, taču tām mēdz būt dažādas blakusparādības, tāpēc šīs zāles jāizvēlas kopā ar savu ginekologu, pārrunājot visus par un pret. Hormonālo kontracepciju var sākt lietot jau pirmajā dienā pēc aborta. 

Progestīna tabletes. Arī šīs ir hormonālās tabletes, bet satur tikai vienu hormonu – progestīnu zemā devā un ir. k jālieto katru dienu bez pārtraukuma. Atšķirībā no kombinētiem perorāliem kontracepcijas līdzekļiem, vienīgi progestīnu saturošas tabletes obligāti jālieto vienā un tai pašā diennakts laikā; novirze nedrīkst pārsniegt vairāk par 12 stundām. Progestīna tabletes sabiezina dzemdes kakla gļotas, kas apgrūtina brīvu spermas kustību, un aptur dzemdes gļotādas proliferāciju. Tomēr ovulācija tiek nomākta tikai 50% ciklu, tāpēc šīs tabletes nav tik drošas kā kombinēti perorālie kontracepcijas līdzekļi. Efektivitāte ir apmēram 92-99.7%. Šo metodi var lietot bērna barošanas laikā vai kā alternatīva gados vecākām sievietēm vai sievietēm, kuras veselības problēmu dēļ nedrīkst lietot kombinētus perorālos kontracepcijas līdzekļus.

Hormonālais plāksteris. Plāksteris ir augsti efektīvs aizsardzībā pret grūtniecību. Šīs metodes efektivitāte, pareizi to lietojot, sasniedz 99%. Plāksteris ir ļoti ērti un vienkārši lietojams – reizi nedēļā uzlīmējams uz ādas. Plāksteri var līmēt uz vairākām noteiktām ķermeņa vietām: uz sēžas, vēdera lejasdaļas, ķermeņa augšējās daļas – priekšpusē (bet ne uz krūšu dziedzeriem) un mugurpusē virs lāpstiņām, kā arī uz augšdelmu ārējās virsmas (skat. attēlos). Tas ir ļoti plāns, neliels (4,5 x 4,5 cm) un gluds smilšu krāsas plāksteris, ko sieviete neievēroti var nēsāt zem drēbēm. Plāksteris neatlīmējas pat tad, ja sieviete mazgājas vannā, peldas, vingro vai atrodas mitrumā. Plāksteris iedarbojas līdzīgi kā hormonālās kontracepcijas tabletes. Tas aizkavē grūtniecību, nomācot ovulāciju, kā arī sabiezina dzemdes kakla gļotas, tādējādi aizkavējot spermas iekļūšanu dzemdes dobumā.

Hormonālais maksts riņķis. Riņķīša lietošanas laikā nenovēro nozīmīgu hormonu koncentrācijas palielināšanos vai samazināšanos. No riņķīša pastāvīgi izdalās neliels hormonu daudzums, nodrošinot, ka hormonu koncentrācija asinīs visu riņķīša lietošanas laiku ir vienāda. Vienlaikus, lietojot riņķīti, tiek pasargāts kuņģis un aknas, jo hormoni no riņķīša caur maksts gļotādu iekļūst tieši asinsritē. Tomēr jāatceras, ka riņķītis, tāpat kā citas hormonālās kontracepcijas metodes nepasargā no HIV un citām seksuāli transmisīvām slimībām, piemēram, hlamīdijām, herpēm, gonorejas, sifilisa u.c.

Progestīna injekcija. Lielas progestīna devas tiek injicētas muskulī ik pēc 3 mēnešiem. Injekcijas nomāc hipofīzes aktivitāti, kas regulē hormonus un olnīcas, kur rodas olšūnas. Progestīna injekcijas novērš grūtniecību, apturot ovulāciju, sabiezinot dzemdes kakla gļotas un apstādinot apaugļotās olšūnas implantāciju dzemdes gļotādā. Metodes efektivitāte ir līdz pat 99%. Pārtraucot progestīna injekcijas, auglība pēc kāda laika atjaunojas. Pēcpēdējās progestīna injekcijas grūtniecība var iestāties vidēji 9 mēnešu laikā.

Hormonālais implants. Tā ir neliela hormonus saturoša kapsula, ko ārsts ievada sievietei augšdelmā, un tā katru dienu izdala nelielu progestīnu daudzumu, apturot ovulāciju, sabiezinot dzemdes kakla gļotas un kavējot apaugļotās olšūnas implantāciju dzemdes gļotādā. Darbojas 3 gadus, tad kapsula jāizņem.

Sterilizācija jeb ķirurģiskā kontracepcija. Ja pāris vairāk bērnus nevēlas, vienam no pāra iespējams veikt ķirurģisku kontracepciju: sievietēm pārsien olvadus, bet vīriešiem  - sēklas vadus. Ķirurģiskā kontracepcija nav tas pats, kas kastrācija; hormonāli nekas nemainās ne sievietes, ne vīrieša organismā un sajūtās, vienkārši tiek bloķēts dzimumšūnu ceļš. Šīs metodes drošība ir gandrīz 100%, tomēr jāatceras, ka sieviete pēc šīs metodes izmantošanas pie mazuļa var tikt vairs tikai mākslīgās apaugļošanas ceļā.

Citas metodes

Kalendārā metode. Šī metode balstās uz to, ka ovulācija normāli notiek 14 dienas pirms cikla beigām. Atzīmējot uz kalendāra menstruāciju sākuma datumus un izanalizējot ne mazāk kā 4-6 ciklus, varam noteikt iespējamās ovulācijas dienas šo ciklu laikā, skaitot no pēdējās cikla dienas 14 dienas atpakaļ. Tādējādi, ja cikla garums sievietei ir 28 dienas, tad ovulācija ir 14.dienā. Ja cikla garums ir 26 dienas, tad ovulācija notiek 12.dienā, bet gadījumā, ja cikls ilgst 32 dienas, ovulācija teorētiski notiks cikla 18.dienā. Atskaitot 14 dienas no pašiem īsākajiem un pašiem garākajiem cikliem, iegūstam atstarpi, kurā notiek ovulācija konkrētai sievietei esošajā dzīves periodā. Šī ir ļoti nedroša kontracepcijas metode, jo menstruālo ciklu ietekmē daudzi faktori!

Pārtrauktais dzimumakts. Mazefektīva metode, kas rada sasprindzinājumu un stresu dzimumakta laikā, tāpēc to nav ieteicams lietot. Metodes drošība ir 70 līdz 80%.

Zīdīšana kā izsargāšanās metode. Zīdīšana nedod 100% garantiju, tāpēc to nevar uzskatīt par drošu kontracepcijas metodi. Teorētiski prolaktīns, hormons, kas atbild par piena produkciju sievietes organismā, vienlaikus kavē ovulāciju (olšūnas nobriešanu). Tomēr, izvēloties zīdīšanu par kontracepcijas metodi, jāņem vērā māmiņas vispārējais veselības stāvoklis, hormonālais stāvoklis, ēšanas paradumi un individuālas īpatnības. Ja sieviete ir vesela, nelieto zāles un baro bērniņu tikai un vienīgi ar krūti (nekādas mākslīgas piebarošanas, pat nedod ūdeni starp barošanām), tad pirmos 4-5 mēnešus varbūtība palikt stāvoklī ir minimāla, bet tomēr pastāv! Ja sieviete bērniņu baro vai piebaro mākslīgi vai dod starp barošanām ūdeni, tad iespēja palikt stāvoklī pastāv jau 3-4 nedēļas pēc dzemdībām! Jāatceras, ka ovulācija (līdz ar to arī iespēja palikt stāvoklī) pēc dzemdībām var notikt vēl pirms menstruāciju atjaunošanās.

Avārijas kontracepcija

Avārijas kontracepciju lieto tikai īpašos gadījumos, lai izvairītos no iespējamās grūtniecības. Tabletes, kas aptiekā nopērkamas bez receptes, jālieto ne vēlāk kā 72 stundu laikā pēc neaizsargāta dzimumakta. Tās satur īpaši lielu progestīna devu, kas var apstādināt ovulāciju, pārtraukt olšūnas apaugļošanos un tās ceļu pa olvadiem un izraisīt izmaiņas dzemdē, kas novērstu apaugļotās olšūnas implantāciju dzemdes gļotādā. Avārijas kontracepcijas tablešu lietošana palīdz novērst 75 līdz 80% nevēlamu grūtniecību. Avārijas kontracepcijas efektivitāte ir tieši atkarīga no laika, kas pagājis no dzimumakta līdz tabletes ieņemšanai: jo ātrāk tablete tiek ieņemta, jo augstāka efektivitāte un mazāka grūtniecības iespēja.