Re kā! D vitamīna trūkums organismā nav tikai bēbīšu problēma
D vitamīns kontrolē kalcija uzsūkšanos, kas nepieciešams veseliem kauliem, un nodrošina šūnu pareizu darbību. Runa ir par mehānismu organismā, kas nodrošina ieprogrammētu šūnu bojāeju un palīdz novērst pataloģisku vēža šūnu augšanu. Ar zemu D vitamīna līmeni asinīs ir saistīta iespēja saslimt ar abu tipu cukura diabētu.
FOTO: Marika Eglīte
Ejam ārā! Saule ir viens no labākajiem D vitamīna avotiem.
Ir arī saikne starp novecošanu un D vitamīnu, ar gadiem nepieciešams uzņemt vairāk D vitamīna, jo tas sliktāk tiek sintezēts no saules stariem, un arī organisms mazāk spēj izmantot uzņemto.
Lasītākais
Ģimenes ārste Anita Vintere uzskata, ka precīzāk noteikt, vai D vitamīns jāuzņem papildus var, veicot asinsanalīzes. Vitamīna klātbūtni organismā mēra nanomolols uz litru asins seruma – nmol/l.
Optimālais līmenis ir 100 līdz 150 nmol/l. Tomēr retam cilvēkam tas ir tik augsts, īpaši mūsu platuma grādu iedzīvotājiem.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas internās medicīnas galvenais speciālists internists-endokrinologs profesors Aivars Lejnieks uzskata, ka Latvijā D vitamīns trūkst pusei iedzīvotāju. Pirms dažiem gadiem veiktā pētījumā atklāja, ka sievietēm pēcmenopauzes vecumā vidējais D vitamīna līmenis bija tikai 36 ng/ml (SD=3,8). Šo zemo rādītāju dēļ vecāki cilvēki bieži mēdz krist, muskuļos nav spēka un ziemā ir lielāks sirdslēkmes risks, kā arī iespēja saslimt ar rahītu.
Pamatā šo vitamīnu iegūstam, atrodoties ārā, tiešos saules staros. Ultravioleto staru ietekmē D vitamīns sintezējas ādā, un tad vispirms aknas, tad nieres to pārveido vielas aktīvajā formā, kas palīdz regulēt šūnu augšanu vairāk nekā 30 dažādos audos mūsu organismā.
Pamatā šo vitamīnu iegūstam, atrodoties ārā, tiešos saules staros. Ultravioleto staru ietekmē D vitamīns sintezējas ādā, un tad vispirms aknas, tad nieres to pārveido vielas aktīvajā formā, kas palīdz regulēt šūnu augšanu vairāk nekā 30 dažādos audos mūsu organismā. D vitamīnu uzņemam arī ar pārtiku: pienu, aknām, jogurtu, olām, treknām zivīm – siļķi, lasi, skumbrijām, sardīni, foreli un svaigu tunci.
Tā kā debesis mūsu klimata joslā pārāk bieži mēdz būt apmākušās, un uzturs ne vienmēr ir pietiekami pilnvērtīgs, dažkārt vēlams D vitamīnu uzņemt papildus, pirms tam gan konsultējoties ar ārstu.
Avots: žurnāls "100 Labi Padomi"
