Kādas bērnu slimības homeopātija ārstē īpaši veiksmīgi?
Nevienā dzīves posmā cilvēks neattīstās tik strauji un nepārdzīvo tik daudz pārmaiņu kā bērnībā un pusaudža vecumā. Jaundzimušā un 15 gadus veca pusaudža garums atšķiras trīskārtīgi, vai pat vairāk, bet ķermeņa masa pa šo laiku palielinās 15 reizes. Vienlaikus aug un attīstās visi bērna orgāni un sistēmas. Tiesa gan, tādu slimību, ar kurām slimotu tikai bērni, tā pa īstam nemaz nav.
Par bērnu slimībām parasti sauc masalas, masaliņas, garo klepu, vējbakas, difteriju, cūciņu (epidēmisko parotītu) vai citas, bet tikai tāpēc, ka tās pārsvarā skar bērnus. Tomēr tas nenozīmē, ka ar šīm slimībām nevar saslimt arī pieaugušie. Visbūtiskākā atšķirība – slimības gaita un tas, kā bērnu un pieaugušo organisms uz to reaģē.
Par bērnu slimībām un homeopātiju runājam ar ārstu-pediatru Igoru Bubinu.
No kā ir atkarīga cilvēka organisma reakcija uz baktērijām un vīrusiem? Kas ir būtiskākais faktors, kas ietekmē slimību rašanos?
Mūsu organisma reakcija uz dažādām tam ģenētiski svešām vielām, infekcijām (piemēram, baktērijām, vīrusiem) ir atkarīga no imunitātes. Jaundzimušajam imunitāte ir iedzimta, bet pēc tam ēdot dažādus produktus, potējoties, katru dienu sastopoties ar dažādiem mikroorganismiem un reaģējot uz tiem, attīstās iegūtā imunitāte. Bērna imūnsistēma pilnībā noformējas ap 18 gadu vecumu. Bērni ir uzņēmīgāki pret daudzām slimībām, īpaši infekcijām. Tāpēc to slimību spektrs, ar kurām slimo bērni atšķiras no pieaugušajiem. Sevišķi bieži bērni slimo ar dažādām saaukstēšanās slimībām. Tiek lēsts, ka apmēram 80% no visām bērnu saslimšanām sastāda elpceļu slimības, no kurām visbiežākā ir rinīts (iesnas), faringīts, bronhīts, utt. Mediķi uzskata par normu, ja bērns ar saaukstēšanās slimībām saslimst 12 reizes gadā, toties šāda realitāte uztrauc vecākus. Turklāt, bieži vien bērniem tiek izrakstītas zāles, uz kuru efektivitāti un labu mijiedarbību vecāki liek ļoti lielas cerības.
Vēl viena bērnu īpatnība – kustīgums un ziņkārība. Viņi iepazīst pasauli caur sajūtām: aptaustot, pagaršojot. Bērni ir ļoti aktīvi. Tāpēc viņi bieži slimo ne tikai ar akūtām infekcijām, bet arī gūst traumas. Katru gadu tūkstošiem bērnu savainojas sagriežoties, krītot un sasitoties, gūstot skrambas un sastiepumus, laužot kaulus utt. Ļoti aktuāla problēma bērniem ir apdegumu ārstēšana. Pietiek vecākiem tikai uz sekundi nolikt krūzi ar karstu kafiju nepareizā vietā, un skat, mazais jau skaļi raud, jo ir apdedzinājies. Ārstējot dažādas traumas, tiek ordinētas zāles, kas mazina sāpes un veicina dzīšanu. Tāpēc ir ļoti svarīgi ordinēto preparātu savienojamība.
Vēl viena problēma ir tā, ka mūsdienās ļoti daudziem bērniem ir nestabila psihe, bērni ļoti jūtīgi uz visu reaģē. Bieži vien nākas sastapties ar neiroloģiskiem un uzvedības traucējumiem, nespēju koncentrēties, grūtībām uzmanīgi izlasīt uzdevumu, un rezultātā mācību process noiet greizi. Šādos gadījumos bieži vien līdztekus psihoterapijai tiek ordinēti arī medikamenti.
No vienas puses, bērna organisms ir jūtīgs pret jebkādu farmakoloģiski aktīvo vielu, tāpēc preparāti ir jāordinē ļoti uzmanīgi. No otras puses, lielāks bērna organisma jutīgums ļauj cerēt uz lielāku homeopātisko preparātu efektivitāti, jo bieži vien terapeitiska atbildes reakcija ir lieliska.
Kādas ir homeopātisko un antihomotoksisko preparātu priekšrocības?
No vienas puses, bērna organisms ir jūtīgs pret jebkādu farmakoloģiski aktīvo vielu, tāpēc preparāti ir jāordinē ļoti uzmanīgi. No otras puses, lielāks bērna organisma jutīgums ļauj cerēt uz lielāku homeopātisko preparātu efektivitāti, jo bieži vien terapeitiska atbildes reakcija ir lieliska.
Mūsdienīgie homeopātiskie preparāti gadu desmitiem tika pētīti praksē, lai noteiktu to efektivitāti un savienojamību. Pateicoties homeopātisko preparātu pagatavošanas veidam, bērns netiek apgrūtināts ar augstām aktīvo vielu koncentrācijām, un tas ļauj izvairīties no liela daudzuma kaitīgo vielu, kas rodas, zālēm sadaloties, un citu metabolisko procesu rezultātā. Homeopātiskie preparāti aktivē iekšējos organisma atveseļošanās procesus un vienlaikus atvieglo nepatīkamos simptomus. Tāpat ir svarīgi, ka netiek nomākti smago slimību simptomi, kas ir ļoti būtiski, cenšoties veikt pareizu diagnostiku.
Bērns uzvedas citādāk. Varbūt šķiļas zobiņi?
Ja bērns kļūst viegli aizkaitināms, kaprīzs, pastāvīgi raud, prasās uz rokām, slikti guļ, vairāk siekalojas, dažkārt pat atsakās ēst, visu laiku bāž mutē pirkstus, rotaļlietas, un ja ķermeņa temperatūra paaugstinās, mammai ir jāzina, ka tas var nozīmēt apgrūtinātu zobu šķilšanos. Pārbaudot muti, ārsts redz pietūkušas un apsārtušas smaganas.
Kad šķiļas zobi, bērnam ir ļoti svarīgi sajust mīlestību un siltumu, tāpēc vienmēr jācenšas mazuli nomierināt - panēsāt rokās, paaijāt. Lai bērns nebāztu mutē dūri vai pirkstus, piedāvājiet viņam īpašu gumijas košļeni. Ieteicams lietot Viburcol svecītes: pa vienai svecītei 2-3 reizes dienā.
Vai visas kakla sāpes ir angīnas simptoms? Kas izraisa slimību?
Kakla sāpes ir bieža bērnu kaite. Diezgan bieži līdz ar sāpēm stipri paaugstinās temperatūra - līdz pat 39,5 °C vai vairāk. Bērnam ir grūti norīt. Mazuļa mutes gļotādā, visvairāk uz mandelēm, mēles, cietajām un mīkstajām aukslējām var parādīties nelieli, 1-2 mm lieli, bālgani pelēki izsitumi vai pūšļi, kam apkārt ir apsārtums. Vienlaicīgi var arī palielināties zemžokļa limfmezgli, bet tie nav sāpīgi. Šie simptomi ir tipiski herpetiskai angīnai.
Herpetiska angīna ir akūta vīrusa slimība, ko izraisa nevis herpes vīruss, bet gan Coxsackie A grupas vīruss. Tomēr ir saglabājies slimības vecais nosaukums. Slimībai raksturīgs akūts sakums, bērna organismā vīruss nokļūst gaisa pilienu inficēšanās ceļā. Visbiežāk slimo bērni līdz 7 gadu vecumam.
Lai mazinātu kakla sāpes un apsārtumu un atvieglotu rīkles un mandeļu iekaisuma dēļ apgrūtināto rīšanu, ārsti iesaka Angin-Heel S tabletes. Bērniem līdz 12 gadu vecumam jālieto pa 1 tabletei 3 reizes dienā, akūtos gadījumos - sākumā (pirmās divas stundas) pa 1 tabletei ik pēc 15 minūtēm. 6-11 gadu veciem bērniem jālieto pa 1 tabletei 2 reizes dienā, akūtos gadījumos - sākumā pa 1 tabletei ik pēc 1-2 stundām (bet ne retāk kā ik pēc divām stundām). 2-5 gadu vecumā jālieto 1 tablete 1 vai 2 reizes dienā, akūtos gadījumos - sākumā pa 1 tabletei ik pēc 1-2 stundām (bet ne retāk ka ik pēc divām stundām).
Tāpat tiek ordinētas Lymphomyosot tabletes vai iekšķīgi lietojami pilieni. Lymphomyosot tablešu deva: bērniem no 12 gadu vecuma ir jālieto 1-3 tabletes 3 reizes dienā, 6 līdz 11 gadu vecumā – pa 1 tabletei 2 reizes dienā, bērniem no 2 līdz 5 gadu vecumam – pa 1 tabletei 1 vai 2 reizes dienā.
Lymphomyosot pilienu devas: bērniem no 12 gadu vecuma jālieto 15-20 pilieni 3 reizes dienā, 6-11 gadu vecumā – pa 7 pilieniem 3 reizes dienā, bērniem no 2 līdz 5 gadu vecumam – pa 5 pilieniem 3 reizes dienā.
Tabletes jāizšķīdina mutē, tās var sasmalcināt un iebērt nelielā ūdens daudzumā. Pilienus var sajaukt ar nelielu ūdens daudzumu.
Gultas režīms ir ieteicams, kamēr saglabājas augsta temperatūra.
Kādi ir sinusīta simptomi? Vai obligāti jāvēršas pie ģimenes ārsta?
Pie ģimenes ārsta ir jāvēršas. Bet par to, ka bērnam ir sinusīts, liecina tas, ka bērns sūdzas par galvassāpēm, kas ir īpaši intensīvas no rīta, bet pēcpusdienā nedaudz mazinās. Diezgan bieži, apmēram nedēļu pirms sāpju sākuma, bērnam var būt ūdeņaini, pēc tam gļotaini un vēlāk strutaini izdalījumi no deguna. Bērns var šķaudīt, viņam var būt grūti elpot. Tomēr lielākā daļa bērnu sūdzas par galvassāpēm. Atkarībā no tā, kurā vietā attīstās sinusīts, var sāpēt vaigs vai deguna augšēja daļa, piere vai vieta virs uzacīm, sāpes arī var lokalizēties dziļi acs dobumā un pakausī.
Veicot rinoskopiju (deguna atveru pārbaudi) redzama stipra gļotādas tūska, gļotāda ir sarkana, ir strutas. Diagnosticējot sinusītu ļoti svarīgs ir rentgenogrāfiska izmeklēšana, kas parāda šķidrumu deguna blakusdobumos vai visa sinusa aizēnojumu. Ja ir diagnosticēts sinusīts, ārsts piemeklē specialu ārstēšanu, izlemj, kādi medikamenti jālieto, lai uzlabotu šķidruma atteci. Ka papildu līdzeklis ieteicams Euphorbium compositum S deguna aerosols. Par 6 gadiem vecākiem bērniem šis preparāts jāiesmidzina katrā nāsī sakumā 5 reizes dienā, tad 3 reizes dienā – pa 1-2 devām. Bērniem no 2 līdz 5 gadu vecumam jāiesmidzina sākumā 4 reizes, tad 3 reizes dienā – pa 1 devai.
Pirmā palīdzība apdegumu gadījumā: kāpēc nedrīkst ieziest ar taukiem?
Apdegumi ir aktuāla problēma, it īpaši maziem bērniem. Viņi ir ļoti kustīgi un var savainoties, pat ja ir atstāti bez uzraudzības tikai īsu brīdi. Piemēram, mazulis var applaucēties ar nevietā noliktu tasi karstas tējas. Apdegumus klasificē pēc smaguma pakāpes. Visbiežāk bērniem ir nelieli, 1. pakāpes apdegumi, kad rodas ādas apsārtums, pietūkums. Tulznas var arī nebūt, tomēr apdeguma vieta ir ļoti sāpīga un jutīga pieskaroties. Šādā gadījumā, ārsti-homeopāti iesaka no rīta un vakarā ieziest savainoto vietu ar Traumeel S ziedi un tad uzlikt pārsēju.
Nekādā gadījumā nedrīkst apdedzināto vietu ieziest ar taukiem - eļļu, sviestu u.c. Tā ir visbiežākā kļūda, ko pieļauj vecāki. Tauki traumu padara vēl smagāku, jo tie uz brūces veido plēvi, kas aiztur siltumu. Karstums tiek tā kā ieslēgts ķermeņa iekšpusē, tas iekļūst dziļāk, tādējādi nodarot vēl lielāku kaitējumu.
Detalizētāku zāļu aprakstu un vairāk informācijas par moderno homeopātiju atradīsiet www.heel.lv