Kad patiešām ir jādzer antibiotikas, skaidro bērnu infektoloģe Zavadska
Ne visas bērnu slimības var izārstēt vienas dienas laikā. Kad slimība nepāriet divas trīs dienas, vecāki nereti kļūst nepacietīgi un vaicā ārstam: vai tiešām nevar izrakstīt antibiotikas?
Kādu laiku atkaļ uzskatīja, ka antibiotikas ir universālas brīnumzāles, kas palīdz pret visu. Pēdējos gados daļa vecāku ir krituši otrā galējībā - antibiotikas baidās dot pat tad, ja tās tiešām ir nepieciešamas.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas bērnu infektoloģe Dace
Zavadska stāsta, kas ir jāzina vecākiem par antibiotiku
iedarbību un efektivitāti.
Antibiotikas var palīdzēt tikai tad, ja infekcijas izsaucēja ir
bakteriāla infekcija. Maziem bērniem bakteriālas infekcijas ir
daudz retāk nekā vīrusu infekcijas, kas lielākoties ir
pašlimitējošas (izbeidzas pašas, slimībai ritot savu dabīgo
gaitu).
Antibiotikas nevietā
„Ja nevietā lieto antibiotikas, tiek izjaukta bērna dabīgā flora,
kā dēļ vēl vairāk tiek samazinātas bērna aizsargspējas. Turklāt
nevietā lietojot antibiotikas, tiek veicināta nejutības rašanās
pret antibiotikām, tas nozīmē, ka citreiz, kad šīs zāles tiešām būs
vajadzīgas, bērna organismā mītošās baktērijas būs izstrādājušas
aizsargmehānismu un antibiotikas pret tām būs nespēcīgas,” stāsta
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas un Premium medical
bērnu infektoloģe Dace Zavadska.
Svarīgi ņemt vērā, ja ir bakteriālā infekcija, katrai baktērijai
piemērota sava antibiotika. Ir antibiotikas ar šaurāku spektru, un
ir tādas, kas aptver plašāku baktēriju spektru, bet tikai ārsts var
noteikt, kādas zāles katrā konkrētā gadījumā ir vispiemērotākās.
Pēc iespējas jāizvairās izmantot plašāka spektra antibiotikas tad,
ja tas nav vajadzīgs.
Speciāliste atzīst: „Ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē patlaban
izveidojusies problēma, ka baktērijas bieži vien kļūst nejutīgas
pret antibiotikām, un tur lielā mērā vainojamas tieši nevietā un
nepareizi lietotas antibiotikas.”
Ja mamma atsakās no antibiotikām
Vēl bīstamāk ir krist otrā galējībā un atteikties no antibiotiku
lietošanas, kad tas ir vajadzīgs, jo bakteriālas infekcijas ļoti
retos gadījumos var izbeigties pašas. Ir izņēmumi, bet tos var
noteikt tikai ārsts. Tie ir gadījumi, kad baktērijas spēj sadzīvot
ar cilvēka organismu, viens otru netraucējot, bet, ja ir akūta
bakteriāla infekcija, var būt ļoti bīstami šo baktēriju nenogalināt
ar antibiotikām. Tam var būt gan nopietnas komplikācijas, gan arī
letāls iznākums. „Tas ir ļoti vieglprātīgi un nenopietni nostādīt
to kā principu — nē, antibiotikas es nelietošu. Tieši tas pats
attiecas uz vakcīnām, kas iekļautas valsts kalendārā,” savu
viedokli pauž Dace Zavadska.