Bērnam drūp zobiņi. Kādas iespējas tos salabot?

Jautājums no kādas mammas:

Esmu dzirdējusi, ka bērniem nelabo priekšējos zobus, ja tie pusdrupuši. Vai gadījumā, ja ir vēl daļēji saglabājusies emalja (no iekšpuses jau parādās brūnumiņš), zobi drūp no apakšas, tiešām nav iespēju tos labot? Varbūt ir kādas inovatīvas metodes, kā tomēr to dara? Vai nav arī mūsdienīgu iespēju kaut ko uz zobiem uzlikt? Varbūt - ir iespēja labot, uzņemoties risku, ka tas ir uz īsu laiku? No kāda vecuma vispār var sākt runāt par bērnu zobu labošanu (bez pilnās narkozes)?

Atbild zobārste Baiba Krauze: 

Priekšējos zobus nelabo, ja bojājums jau ir tik liels, ka nourbjot nekas nepaliek pāri – bērnam nevar uztaisīt kroņa atjaunošanu kā tas ir pieaugušajiem. Šādu atbildi jums sniegs jebkurš ārsts. Ja defekts ir patiešām ļoti neliels, plombi liek. Kaut gan ļoti retu reizi man nācies redzēt mazus defektus priekšējiem zobiem – visbiežāk priekšējos zobus skar pudeļu kariess, kas virzās cirkulāri gar smaganu un sākās tieši no zobu iekšējās virsmas. Vēl jāpiebilst, ka piena zobiem ir īpatnība, ka kariess attīstās ļoti strauji – ir mazi ieejas vārti (ar aci redzamais defekts), bet pašā zobā dziļāk kariess jau ir ļoti plašs. Ja defekts ir ļoti mazs, tad ievērojot diētas pamatprincipus – neēdot našķus starp ēdienreizēm, neēdot neko pēc vakara zobu tīrīšanas (arī nedzerot neko izņemot ūdeni), neko ogļhidrātus saturošu nedodot bērnam naktī (sulas, jogurti, saldie kefīri, arī saldinātas tējas, maisījums utt.), ļoti kārtīgi tīrot 2 reizes dienā (vismaz 2 minūtes un tas ir jādara kādam no pieaugušajiem, jo bērns pats neiztīrīs tik kārtīgi, cik vajadzētu) ar fluoru saturošu zobu pastu, tīrot ar pareizu tīrīšanas tehniku, kā arī lietojot emalju stiprinošus gēlus, dodot bērnam fluora tabletes (to iesaku bērniem, kam agrīni parādās kariess vai arī tā ir ļoti daudz), kariesu sākuma stadijā var apstādināt.

 Piena zobiem ir īpatnība, ka kariess attīstās ļoti strauji – ir mazi ieejas vārti (ar aci redzamais defekts), bet pašā zobā dziļāk kariess jau ir ļoti plašs.

Vecāki ļoti bieži saka Jūsu frāzi – mēs saprotam, ka plombe var izkrist, ka var notikt šis un tas. Bet, kad tas notiek, tad ārsta brīdinājums tiek aizmirsts un pie ārsta vecāki dodas ar lielām pretenzijām. Uz sānu zobiem var likt silantus, bet priekšējiem zobiem tie nav izmantojami.

Par labošanas laiku – ir bērni, ar kuriem labošanu var sarunāt jau no 2 ar pusi gadu vecuma, bet tādu ir ļoti maz. Manam jaunākajam pacientam ir nepilni 3 gadiņi. Liela nozīme ir tam, ka vecāki paši sagatavo bērnu higiēnista vai zobārsta apmeklējumam. Vēl labāk, ja bērns vispirms tiek aizvests pie higiēnista, kas ir patīkams process (bērnam higiēna tiek veikta savādāk kā pieaugušajiem). Pie higiēnista var doties no 2 līdz 2 ar pusi gadu vecuma. Vēl labs psiholoģiskais paņēmiens ir došanās pie zobārsta kopā ar bērnu – ja kādam no vecākiem kaut ko labo un bērns redz, ka mammai vai tētim viss ir labi, tad viņam rodas drošības sajūta. Kā arī viņš pierod pie skaņām un aparātiem, gūst priekšstatu par rūcošo zobārstniecības mašīnu.