Bērniņš svīst. Kā saprast, vai tas ir normāli?

Kas ir svīšana?

Tiešām daudzas mammas satraucas, ja bērniņš svīst, tomēr jāsaprot, ka tā ir normāla fizioloģiska ķermeņa reakcija, ar kuras palīdzību organisms uztur nemainīgu ķermeņa temperatūru un izdalītu vielmaiņas galaproduktus un sāļus.  Izrādās, ka svīšana ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā no organisma pastiprināti izdalās smagie metāli. Pētījumi rāda, ka sportisti, kuri svīst regulāri, salīdzinoši retāk slimo ar onkoloģiskajām slimībām.

Kas veicina svīšanu?

Sviedru dziedzeru darbību vai aktivizēt dažādi procesi, piemēram, apkārtējā vide, siltuma plūsma, bezgaisa telpa, blakus esoši radiatori. Ja pastiprināta svīšana ir pat vēsā telpā, bez ievērojamas fiziskas slodzes, tas var būt saistīts ar nestabilu veģetatīvo nervu sistēmu vai vielmaiņas traucējumiem, ko izraisa stress, neizgulēšanās, pārlieka slodze. Jā, arī maziem bērniem.

Jāatceras, ka sviedru dziedzeru darbību dažādās situācijās, kas saistītas ar stresu un fizisko slodzi, bērniņš var pārmantot no vecākiem.

Dažreiz svīšanu izraisa arī neatbilstošs kalcija, fosfora līmenis asinīs. Iespējams, svīšana ir D vitamīna trūkuma pazīme.

Pastiprinātu sviedru izdalīšanos izraisa arī vienkāršas vīrusa infekcijas, piemēram, gripa. Taču šis simptoms var liecināt arī par kādu nopietnu vīrusa infekciju organismā. Cilvēki mēdz uzskatīt, ka par kādu nopietnu veselības problēmu var liecināt regulāra pastiprināta svīšana naktīs, jo miegā ķermenis atrodoties miera stāvoklī, un, ja vien bērns nav pārāk silti sasegts vai saģērbts, naktī nevajadzētu svīst. Tomēr tas nav gluži precīzi sacīts. Jā, tā var būt saslimšanas pazīmē, bet var būt arī tāds cilvēka tips (konstitūcija).  Dažiem svīst tikai galva aizmiegot, citi nosvīst visi. Bet bērns ir vesels un analīzes viņam ir normālas.

Ko darīt?

Svīšanu nevajag censties nomākt, tomēr ir jāmazgājas regulāti neatkarīgi no svīšanas intensitātes. 

Ja pie vainas ir veģetatīvās nervu sistēmas problēmas, to stabilizē žeņšeņa, baldriāna, eleiterokoka preparāti, B vitamīns.

Svīšanu mazina fizioterapijas procedūras, labs miegs, regulāra fiziska aktivitāte.

Labvēlīgas ir ūdens procedūras - kontrastduša, cirkulārā duša un peldēšana, kas uzlabo zemādas asinsvadu tonusu.

Efektīvas būs arī skuju ekstraktu vanniņas - tās uzlabos asinsriti, no kuras lielā mērā arī ir atkarīga svīšanas intensitāte.

Jāizvēlas piemērots apģērbs (iespējams, ka svīšanu izraisa kāds sintētisks materiāls). Apģērbam nevajadzētu būt pārāk pieguļošam, īpaši ķermeņa daļās, kas visvairāk svīst.

Ja bērniņš jau lielāks, svarīgi izvēlēties piemērotus apavus – pēdiņām jājūtas ērti, tās nedrīkst būt sažņaugtas un nospiestas. Vēlams izvēlēties apavus, kas ir no dabīga materiāla – auduma vai ādas, lai āda tajos varētu elpot.

Jālieto bērniem piemērotas ziepes, krēmi.

Var palīdzēt profilaktiskas masāžas, kas uzlabo asinsriti, atslābina muskulatūru un stabilizē veģetatīvo nervu sistēmu.

Jāizslēdz no ēdienkartes vielas, kuras stimulē svīšanu, piemēram, tēja,  kakao, šokolāde, kola.

Vai nav jābaidās, ka bērns saaukstēsies?

Jābaidās no saaukstēšanās nav. Bet katrs vecāks ļoti labi pazīst savu bērnu. Ja bērns parasti „viegli saķer” kādu vīrusu, tad, protams ir jāuzmanās. Bet ir arī bērni, kas svīst un slimo pietiekoši reti. Tas ir par svīstošajiem bērniem.

Vienīgi, ja bērns ir tikko pēc slimošanas, tad, protams, svīšanai jāvelta papildus uzmanība un arī bērna ģērbšanai - lai nav par siltu saģērbts. Jo pēc slimošanas var būt, ka organisms nav vēl pilnībā atguvies un tādēļ saslimt ir vieglāk.

Vēl viena problēma - bērnu dārzā bieži vien (sevišķi jaunākajās grupiņās), kur bērnus ģērbj auklītes un audzinātājas, tie bērni, kas tiek saģērbti pirmie, gaida līdz saģērbs pārējos. Pa šo laiku viņi paspēj sasvīst, un izejot ārā, viegli var saaukstēties.