Kad un kā pareizi ievākt ārstniecības augus

Augu ievākšanas galvenie noteikumi

• Plūc tikai veselus un tīrus augus (augus tējas pagatavošanai nedrīkst mazgāt!). Plūc tos savā vai kaimiņu dārzā, dzīvžogos, sausās piekalnēs, atmatās, meža norās, aizaugušās lauku, meža un pļavu malās, strautu un upju krastos. Ievāc tikai tik daudz augu, cik nepiecieša,s, atstājot pietiekami daudz pavairošanai.
• Ievākšanas instrumenti - lupa, rokasgrāmata, kā arī grieznes un nazis cietu kātu nogriešanai; mīkstos un tievos augus vari noplūkt ar roku. Augus vislabāk saliec lēzenā groziņā, auduma (nevis plastmasas) maisiņā vai papīra turzā un ātri nogādā mājās. Tā augi netiks saspiesti, neapkaltīs un nezaudēs darbīgās vielas.
• Neievāc apdraudētos un aizsargājamos augus, nedari arī to dabas rezervuāros. "Sarkanajā grāmatā" pieejams precīzs aizsargājamo augu saraksts. Neievāc arī ar pesticīdiem apstrādātus un šosejas tuvumā augošus augus.

Padomi savvaļas augu ievākšanai

• Ievāc tikai tik daudz augu, cik varēsi apstrādāt un patērēt tuvākajās dienās, un tikai tās augu daļas, kuras varat sakošļāt, - galvenokārt jaunās un mīkstās daļas. Ja ceļā pavadīsi ilgāku laiku, ietin augus mitrā drānā, lai tie nesavīstu. Šādi iesiaņotus augus dažas dienas vari uzglabāt arī ledusskapī. Jo augi svaigāki, jo tie labāki.
• Jau pļavā uzmanīgi un rūpīgi sakārto augus, jo zeme un nevajadzīgās zāles apgrūtinās augu sakārtošanu mājās un sabojās tos.
• Ievāc tikai simprocentīgi pazīstamus augus. Piemēram, laksi viegli var sajaukt ar maijpuķīti, jaunu purva cūkausi vai rudens vēlziedi.

Ievākšana pareizā laikā

Ievāc augus saulainā laikā, jo saule pastiprina auga aromātu un veicina auga vielmaiņu. Vislabāk to darīt ilgstošā labvēlīgu laikapstākļu posmā; lietus daļēji "izskalo" auga vērtīgās vielas.

Ārstniecības augi ir "nogatavojušies" tad, kad to darbīgo vielu saturs ir visoptimālākais, tāpat kā zemene vislabāk garšo tad, kad ir nogatavojusies. Tas, kad kādi augi ievācami, atkarīgs no to augšanas reģiona un laikapstākļiem, un katram augam šis laiks ir citāds: dažus ievāc priekšpusdienā, citus - pusdienlaika karstumā vai vēlā pēcpusdienā.

Piemēram, rasaskrēsliņš, kas labi palīdz sieviešu veselībai, ievācams no maija līdz jūlijam, pusdienlaikā. Šajā pašā laikā ievācama asinzāle, kuru var plūkt jūnijā un jūlijā.

Ārstniecības augu žāvēšana un uzglabāšana

Žāvēšana konservē augus: ūdens iztvaicēšana ļauj saglabāt tējas augus. Šos augus nedrīkst mazgāt, lai nebojātu audus un tie nezaudētu vērtīgās vielas. Lai tējas augi saglabātu savu iedarbību, lapām jāpaliek veselām: pa mazāko bojājumu aizplūst vērtīgās aromātvielas (ēteriskās eļļas) un aizsākas nevajadzīgi oksidēšanās un noārdīšanās procesi. Tāpēc augus nedrīkst smalcināt. Veselas un nebojātas lapas divkārt atdos savas vērtīgās vielas, tās būs divkārt darbīgākas un divtik ilgi glabāsies.

Melisas un piparmētras lapas jāžāvē bez kātiem, proti, pēc ievākšanas lapas jānokniebj no kātiņiem.

Vislabākais žāvēšanas paņēmiens: izklāj veselās lapas vai ziedus tieši pēc ievākšanas uz koka stalažām, veļas žāvētāja vai kaltēšanas plauktiem (30-40 grādu temperatūrā) un ļauj ēnā izžūt. Melisas un piparmētras lapas jāžāvē bez kātiem, proti, pēc ievākšanas lapas jānokniebj no kātiņiem. Pēc 3-7 dienām tēja ir sausa - trausla un kraukšķīga kā pārslas.

Izžāvētos augus uzglabā tumšā, vēsā vietā hermētiski noslēgtā traukā. Tas ir svarīgi, jo gaisma izbalina augus, bet auga krāsa satur flavonoīdus un antociānus. vispiemērotākie ir tumši stikla trauki ar uzskrūvējamu vāku.

Neaizmirsti pierakstīt auga nosaukumu un ievākšanas datumu, jo tēju nedrīkst uzglabāt ilgāk nekā divus gadus!

Avots: Urzula Bīringa "Veselības enciklopēdija" (izd.Jumava).