Siltās sezonas bieds – sēnīte. Kā atpazīt un cīnīties ar to?

Premium Medical dermatoloģe-veneroloģe Ludmila Čigorevska skaidro, ka tas tādēļ, ka pēdas ik brīdi nonāk tiešā saskarē ar sauli, smiltīm, putekļiem. Kāju un nagu sēnīšu infekcija ir izplatīta, kā arī nepatīkama un traucējoša slimība, tādēļ, rūpējoties par savu kāju veselību profilaktiski, iespējams sev aiztaupīt liekas raizes.

Kādas ir pēdu sēnīšu infekcijas pazīmes un simptomi?

Dermatoloģe-veneroloģe Ludmila Čigorevska uzsver, ka galvenie simptomi kā atpazīt pēdu sēnīti ir apsārtusi pēdu āda, plaisas kāju pirkstu starpās, ap kurām var veidoties mazi pūslīši, kas var plīst un radīt ādas eroziju. Parasti šīs pazīmes rada nepatīkamu diskomfortu, un, infekcijai ilgstot nedēļu vai vairāk, apsārtušajā un saplaisājušajā ādā var vairoties baktērijas un rasties strutas, kas sāpes palielina. 

Piemēram, sportistiem, kuri regulāri valkā sporta apavus, nereti ir “snaudošā” jeb latentā pēdu infekciju, kuras simptomus atpazīt grūtāk. Citreiz tie var izpausties kā nelielas plaisas ar apsārtumu un ādas sabiezējumiem. Daktere norāda, ka svarīgi laicīgi ieraudzīt problēmu un attiecīgi rīkoties – kopt pēdas un rūpēties par infekcijas novēršanu, jo pretējā gadījumā pēdu sēnītes infekcija var izplesties arī uz nagiem.

Labi palīdz jodu saturošie preparāti, tinktūras, pulverīši, spreji un smēres. No tautas līdzekļiem daktere iesaka izmantot zilo graudiņu šķidruma vanniņu, kumelīšu tējas vai ozolu mizu novārījumus, kas sniedz atvēsinošu un sāpju mazinošu efektu.

Pirmā palīdzība sēnīšu infekcijas gadījumā

Ja ir radušās aizdomas par sēnīšu infekciju, protams, vislabāk būtu apmeklēt dermatologu. Tomēr, arī pirms vizītes var veikt dažas “pirmās palīdzības” aktivitātes, lai mazinātu sāpes un iekaisumu. Vislabāk būtu doties uz aptieku, konsultēties ar farmaceitu, lai viņš ieteiktu piemērotākos dezinfekcijas un antiseptiskos līdzekļus, kas paredzēti baktēriju un sēnīšu infekciju profilaksei. Labi palīdz jodu saturošie preparāti, tinktūras, pulverīši, spreji un smēres. No tautas līdzekļiem daktere iesaka izmantot zilo graudiņu šķidruma vanniņu, kumelīšu tējas vai ozolu mizu novārījumus, kas sniedz atvēsinošu un sāpju mazinošu efektu. Mentolu un tējas koka eļļas saturošās smēres gan dezinficē, gan noņem sāpes. Svarīgi ir atcerēties, ka dodoties pie ārsta ar aizdomām par kāju sēnītes infekciju, nav ieteicams divas vai trīs dienas pirms vizītes lietot spēcīgus pretsēnīšu  un dezinfekcijas līdzekļus, jo diagnozes precizēšanai ārstam būs nepieciešams paņemt paraugu, kurš varētu būt neprecīzs, ja lietoti dezinfekcijas līdzekļi, kas iznīcina baktērijas. 

Strādājot lauku darbus, noteikti būtu jālieto cimdi, jo no dažādiem augiem, piemēram, pētersīļiem, var būt neliels fitofotodermatīts – iedarbībā ar sauli un augu sulu rodas reakcija uz ādas. Sevišķi bīstama ir latvāņu sula. 

Kā sevi pasargāt no šīs infekcijas?

Kāju sēnīti var iegūt gan mājās, gan sabiedriskās vietās, jo to pārnēsā cilvēki. Infekcijas baktērijām patīk vairoties tādās mitrās un siltās vietās kā vannās, dušās, saunās, kā arī SPA centros, akvaparkos, pludmales pārģērbšanās kabīnēs, sporta zālēs un citās telpās, kur ik dienas uzturas daudz cilvēku. Sabiedriskās vietās noteikti būtu jāvalkā atbilstoši apavi, kas var aizturēt infekcijas baktēriju nonākšanu uz pēdām. Tāpat būtu jālieto arī kāju dezinfekcijas līdzekļi.

Lai sevi un tuviniekus pasargātu no kāju sēnīšu infekcijas mājvietā, nepieciešams regulāri uzkopt grīdas, ūdenim nedaudz pievienojot dezinfekcijas līdzekli. Tāpat jāievēro elementāras higiēnas normas – katram ģimenes loceklim jālieto savs dvielis, švamme, pumeks birstīte un citi higiēnas piederumi. Arī bērniem un zīdaiņiem jāparedz savs dvielītis. Ieteicams roku un kāju nagiem iegādāties atsevišķas šķērītes, kā arī regulāri dezinficēt manikīra un pedikīra piederumus.

Apavu izvēle un kāju veselība

Gumijas apavi labi pasargā pēdas no infekcijām, tomēr tos nevajadzētu lietot regulāri. Vispiemērotākie apavi pēdām būs gatavoti no dabīgiem materiāliem, bet arī tos vajadzētu kopt ar atbilstošiem dezinfekcijas līdzekļiem. Apavus ir nepieciešams mainīt, jo pretējā gadījumā var rasties kāju apsārtums un nepatīkams aromāts. Tāpat jārūpējas arī par kājām un pēdām – ieteicami krēmi, kuru sastāvā ir urīnviela, tējas koka vai smiltsērkšķu eļļa. Kājas jākopj gan sievietēm, gan vīriešiem, gan bērniem. Vakarā, ja redzams, ka āda ir sasprēgājusi, tad nepieciešams to dezinficēt, piemēram ar zilo graudu vanniņām. 

Vasarā nereti arī gadās, ka dažādi izsitumi rodas kā alerģiju un svīšanas reakcijas. Strādājot lauku darbus, noteikti būtu jālieto cimdi, jo no dažādiem augiem, piemēram, pētersīļiem, var būt neliels fitofotodermatīts – iedarbībā ar sauli un augu sulu rodas reakcija uz ādas. Sevišķi bīstama ir latvāņu sula.  Dermatoloģe-veneroloģe Ludmila Čigorevska uzsver, ka jebkura apsārtuma, nepatīkamas niezes, sāpju vai cita pēdu diskomforta gadījumā, noteikti būtu ieteicams vērsties pie speciālista, kurš uzstādīs precīzu diagnozi un noteiks atbilstošāko ārstēšanu. Noteikti nevajadzētu šādas nepatīkamas situācijas “ielaist”, jo tas apgrūtinās un pagarinās ārstēšanās procesu.