Pieci riska faktori centimetros un ciparos, kas bojā tavu sirdi
Jau vairākus gadus kardiologi neatlaidīgi vērš valsts iedzīvotāju uzmanību uz kādu nepatīkamu faktu — Latvijā vairāk nekā pusē gadījumu cilvēki mirst no sirds un asinsvadu slimībām. Agrāk infarktu uzskatīja par vecu cilvēku slimību, bet tagad infarkts bieži vien ir cilvēkiem 30 un 40 gados. Jaunākais infarkta slimnieks ir tikai 27 gadus vecs.
Vairumā gadījumu sirds asinsvadu slimības progresē nepareiza
dzīvesveida dēļ (neracionāls uzturs, smēķēšana, mazkustīgums,
pastāvīgs stress utt.). Tas, protams, ir atkarīgs arī no
ekonomiskās situācijas valstī, no medicīniskās apkalpošanas, bet
lielā mērā no tā — cik lielu uzmanību cilvēks pievērš savai
veselībai. No daudzām slimībām var izvairīties, un daudzas var arī
novērst. Tādēļ ļoti svarīga ir sirds asinsvadu slimību
profilakse.
Ir vairāki riska faktori, kas ietekmē sirds un asinsvadu stāvokli.
Cenšoties izvairīties no lietām, kas kaitē sirdij, vai vismaz
piedomājot, kādu dzīves stilu izvēlamies, varam sirdi saglabāt
jaunu un stipru līdz sirmam vecumam, sola kardiologi.
Pirmais riska faktors — smēķēšana!
Iespējams, ārstu aicinājums atmest smēķēšanu dažreiz šķiet
apnicīgs. Tomēr pretēji gaidītajam efektam un bargākiem likumiem
smēķējošo skaits pēdējos desmit gados praktiski nav mazinājies.
1991. gadā smēķēja puse aptaujāto vīriešu; 2012.gadā ikdienā
smēķēja 52% vīriešu un 18% sievietes. Pirmo cigareti izmēģina
arvien jaunāki bērni. Aptaujas liecina, ka gandrīz normāli ir sākt
kūpināt jau 11–13 gadu vecumā. Jauniešu vidū (7. līdz 9. klase)
smēķēšana meiteņu vidū ir izplatītāka, nekā starp zēniem - smēķē 39
procenti zēnu un 41 procents meiteņu.
Trešdaļa no visām sirds un asinsvadu sistēmas saslimšanām tiek
saistītas ar tabakas lietošanu. Smēķētājiem 2–4 reizes biežāk
attīstās koronārā sirds slimība nekā nesmēķētājiem. Smēķēšana
dubulto miokarda infarkta un piecas reizes palielina insulta risku.
Bet, smēķējot vairāk par 20 cigaretēm dienā, sevišķi pirmajās 30
minūtēs pēc pamošanās, risks nomirt no sirds slimībām pieaug jo
īpaši.
Otrs riska faktors — paaugstināts
asinsspiediens
Normāls asinsspiediens nedrīkst pārsniegt 140/90 mm Hg.
Hipertensija jeb paaugstināts asinsspiediens ir viens no
galvenajiem insulta cēloņiem. To sauc arī par «kluso slepkavu», kas
savu darbu padara nemanāmi. Izplatītāko faktoru vidū minama
iedzimtība, palielināta ķermeņa masa, pārmēru lietota vārāmā sāls,
hormonpreparāti, nieru slimības, cukura diabēts un stress. Ar
hipertensiju nu jau slimo vairs ne tikai padzīvojuši cilvēki. Tā
aizvien biežāk skar gados jaunus cilvēkus. Īpaši tos, kas smēķē,
kam ir straujš dzīves ritms un ikdienas spriedze. Pacientam jāzina
— ja ārsts ir izrakstījis asinsspiedienu pazeminošus medikamentus,
tie jāturpina lietot arī tad, kad asinsspiediens būs normāls.
Faktiski zāles jālieto visu mūžu. Katru reizi izsitot
asinsspiedienu no normālā stāvokļa, nākamreiz to normalizēt ir
arvien grūtāk.
Būtu vēlams asinsspiedienu pārbaudīt vismaz reizi gadā, bet, ja ir
tendence uz paaugstinātu spiedienu, tad biežāk. Interesanti, ka,
mērot spiedienu pie ārsta, bieži izrādās, ka tas ir par augstu,
bet, to pašu darot ārpus medicīnas iestādes vai mājās, izrādās, ka
spiediens ir normas robežās. Pierādīts, ka medicīnas darbinieks
baltā halātā rada neapzinātu stresu, kas ietekmē rādītājus. Tāpēc,
iespējams, ir vērts apsvērt asinsspiediena mērīšanas aparātiņa
iegādi lietošanai mājās.
Pazīmes, kurām jāpievērš uzmanība, — galvassāpes un smaguma sajūta
pakausī. Liela nozīme ir iedzimtībai. Asinsspiedienu var
paaugstināt arī dažādas neizārstētas slimības, piemēram, hroniskas
infekcijas kakla–deguna sistēmā, bet sievietēm arī ginekoloģiskās
saslimšanas.
Trešais riska faktors — paaugstināts holesterīna līmenis un
aptaukošanās
Normāls holesterīna līmenis ir 5 milimoli litrā. To nosaka,
izmantojot ātras un vienkāršas analīzes. Pēdējos 15 gados par
holesterīnu ir uzzināts ļoti daudz jauna, arī runāts un stāstīts
par tā ietekmi tiek arvien biežāk. Paaugstināts holesterīna līmenis
veicina aterosklerozi — asinsvadu un artēriju aizķepšanu ar
taukiem, tāpēc sirdij tiek piegādāts par maz skābekļa vai
asiņu.
Vieglākais un efektīvākais veids holesterīna līmeņa normalizēšanai
ir diēta jeb pareizs uzturs. Efekts ir jūtams jau pāris mēnešu
laikā, vienlaikus samazinās arī svars, kas ir vēl viens riska
faktors, kas nelabvēlīgi ietekmē sirdi.
Ieteikumi pareizam uzturam:
• gaļu lietot ne vairāk kā 2 reizes nedēļā (vai
pa 100 g 4 reizes nedēļā). Jāizvēlas pārsvarā liesa gaļa, arī putnu
gaļa (noņemot ādu). Jāizvairās no žāvējumiem, desām, šķiņķa;
• zivis var un vajag lietot vismaz 2 reizes
nedēļā. Drīkst ēst arī treknās zivis (skumbrijas, siļķes u. c.).
Centieties zivis lietot gaļas vietā;
• no piena produktiem jālieto tikai vājpiens un
tā produkti. Pilnīgi pietiek ar 0,5% pienu, kurā saglabājas visas
vērtīgās piena sastāvdaļas, bet ir mazāk nevajadzīgo tauku.
Jāatceras, ka piena tauki ir neveselīgāki nekā dzīvnieku tauki.
Ēdiet tikai lieso sieru;
• no ogļhidrātiem mazāk jālieto tīrie cukuri,
saldumi, kūkas, biskvīti. Ogļhidrātu un sevišķi saldumu
ierobežošana ir būtiska, ja ir lieka ķermeņa masa;
• vairāk jāēd kompleksie ogļhidrāti (graudu
maize, dārzeņi, augļi). Labāk lietot pilngraudu vai rupjo maizi,
maizi ar kliju piedevām. Balto maizi ēdiet mazāk. Biežāk
izmantojiet putraimus, sevišķi auzu pārslas. Augļus un dārzeņus
ēdiet pēc iespējas vairāk — līdz 1 kg dienā.
Ir arī speciālas zāles, kas mazina holesterīna līmeni, bet tās
izraksta ārsts, un medikamentu lietošanas nenozīmē, ka var ēst
visu, kas līdz tam uzskatīts par neveselīgu.
Ceturtais riska faktors — mazkustīgums
Mazkustīgums un nepareizi ēšanas paradumi veicina aptaukošanos.
Pēdējā laikā tas īpaši ir raksturīgi jauniem vīriešiem, kas
aizbildinās ar aizņemtību un gandrīz visu dienu atrodas automašīnā.
Peldēšana, skriešana, pat iešana pastaigās ar suni — tas viss
noteikti nāks par labu sirds veselībai. Ideāli, ja fiziskās
aktivitātes palīdz izvēlēties ģimenes ārsts.
Viens no kontrolmērījumiem, kas var likt aizdomāties par to, cik
veselīgs ir ķermenis un sirds, ir vidukļa mērījums. Ir pierādīts,
ka sievietēm vidukļa apkārtmērs nedrīkst pārsniegt 80–88 cm, bet
vīriešiem — 94–104 cm. Ja šie cipari ir lielāki, pieaug sirds
slimību risks.
Piektais riska faktors — diabēts
Arī cukura diabēts ir jāārstē, lietojot medikamentus. Ja to
regulāri dara, tad cilvēks labi jūtas, ir vesels un viņa asinsvadi
netiek bojāti.
Konsultēja kardiologs Vilnis Dzērve