Labāk mazāk nekā par daudz: Nevajadzīgi medicīniskie izmeklējumi, kurus veic ārsti
Viens no ārstu baušļiem ir – nekaitē. Diemžēl ne vienmēr šis bauslis tiek ievērots, jo, gribot labu, iznāk kā parasti. Autoritatīvais izdevums „The Guardian” pievērsis lasītāju izmanību jaunai kampaņai „Izvēlies gudri” jeb „Choosing Wisely”. Kampaņas mērķis paskaidrot, kādas procedūras un manipulācijas medicīnas iestādēs visbiežāk tiek veiktas pilnīgi bezjēdzīgi, turklāt tās ne tikai nepalīdz, bet pat kaitē cilvēka veselībai.
Kampaņu pirms diviem gadiem aizsāka Amerikas Internās medicīnas
asociācija ar mērķi izskaidrot saviem kolēģiem, kuras no veiktajam
manipulācijām visbiežāk vispār nav vajadzīgas. Tagad šo praksi
pārņēmuši arī Lielbritānijas ārsti. Viņu izveidotajā sarakstā
iekļautas biežāk pieļautās ārstu kļūdas veselības diagnostikā un
ārstēšanā. Tātad, ko ārstiem iesaka nedarīt!
Muguras sāpju gadījumā iztikt bez rentgena un
magnētiskās rezonanses
Muguras jostasvietas sāpes ir viens no izplatītākajiem sāpju
veidiem, par ko sūdzas pieaugušie sava ģimenes ārsta
kabinetā. Ģimenes ārsts pacientu nosūta veikt muguras
izmeklējumus un, kā liecina statistika, pacienti, kuri ir veikuši
rentgenu vai līdzīgus izmeklējumus, daudz biežāk tiek nosūtīti uz
muguras operācijām. Bet 99% gadījumu muguras sāpes pāriet
pašas, ja vien tiek pildīti ārsta un fizioterapeita ieteiktie
vingrojumi. Tikai 1% gadījumu tiešām nepieciešama operācija. Ar
rentgena stariem izmeklēto pacientu vidū šis cipars ir ievērojami
lielāks. Tāpēc jaunā kampaņa aicina ārstus labāk iepazīt
muguras sāpju iemeslus un to ārstēšanas veidus, un pirmās 6 nedēļas
pēc sūdzībām neveikt nopietnākus izmeklējumus. Piemēram, mugura var
sāpēt arī onkoloģisko saslimšanu un osteoporozes dēļ, kā arī
neveiksmīga kritiena rezultātā. Ne visos šajos gadījumos ir jāveic
operācijas.
Neizrakstiet bērniem pretklepus sīrupus
Klepus un saaukstēšanās bērniem visbiežāk ir vīrusinfekcijas sekas
– klepus, paaugstināta temperatūra un iesnas parasti pāriet dažu
dienu laikā. Ja ir ļoti augsta temperatūra, tad var lietot bērniem
domātos temperatūru pazeminošos līdzekļus. Antibiotikas vīrusus
neiznīcina, un tieši tikpat neefektīvi līdzekļi ir daudzveidīgie
pretklepus sīrupi, ar kuriem ir pilni aptieku plaukti, apgalvots
kampaņas „Izvēlies gudri” vadlīnijās. Toties visi klepus sīrupi
satur dažādas komponentes, kas lietotas kopā ar citiem, tiešām
nepieciešamiem medikamentiem, var izraisīt nopietnu medikamentu
pārdozēšanu.
Neveiciet alerģijas testus bez vajadzības
Pēdējos gados ārsti lielāko daļu vainu – neskaidras izcelsmes
vēdera sāpes, svara zudumu u.tml simptomus noveļ uz dažādām
alerģijām, visbiežāk „Tā jau ir pārtikas alerģija!” un nosūta
pacientu uz alerģiju testiem. Gandrīz vienmēr alerģiju testi
arī uzrāda paaugstinātu jūtību uz kādu no produktiem, kas tiek
izslēgts no uztura, bet sūdzības paliek. Tādā veidā var nepamanīt
kādu tiešām nopietnu saslimšanu. Visbiežāk alerģijas reakcijas uz
konkrētim pārtikas produktiem parādās uzreiz un ir nepārptotamas –
ēdi magoņu sēklas? Sākas tūska un sejas piesārtums? Tātad tā ir
alerģija. Ja testi uzrāda alerģiju uz zemesriekstiem, bet tos ēdos,
alerģijas izpausmes neparādās, tad visdrīzāk šī alerģija neietekmē
arī jūsu veselību.
Nemeklējiet bērniem slimības
Vai no sava pediatra esat dzirdējuši diagnozi „gastroezofageāls
reflukss”? Arvien biežāk šo diagnozi, kas izpaužas kā ēdiena
atgrūšana, pieraksta bērniem un izraksta kuņģa skābi pazeminošus
preparātus. Ja mazulis pieņemas svarā labi, viņam nav elpošanas
problēmu un jūtas omulīgs, nemēģiniet padarīt viņu par slimu.
Atgrūšana ir normāls process – bērni tā dara. Turklāt pētījumos
atklāts, ka kuņģa skābi pazeminošie preparāti nav efektīvs
gastroezofageālā refluksa ārstēšanas veids.
Šīs ir tikai dažas no izplatītākajām problēmā. Kampaņā vērsta uzmanība arī uz to, ka ne vienmēr bērnu ausu infekciju ārstēšanai ir nepieciešams izrakstīt antibiotikas, bet kontracepcijas tablešu uzrakstīšanai nav nepieciešama vispārēja ginekoloģiskā izmeklēšana. Daudzas no man manipulācijām un dažādi izmeklējumi nereti ir lieki un nesniedz nepieciešamo informāciju, toties raisa trauksmi pacientos un novirza no īstā ceļa arī pašus ārstus.