Kāpēc drīkst un vajag dusmoties un kā to darīt, lai nekaitētu citiem

Ar dusmām saistās daudzi kļūdaini mīti. Te būs daži mītu atspēkojumi un arī ieteikumi, ka tikt ar tām galā.
Dodiet sev atļauju justies dusmīgiem, kad jums ir tāda vajadzība. Dodiet arī citiem cilvēkiem atļauju justies dusmīgiem.

Jūtiet savas emocijas. Pat ja tās ir dusmas, to ir tikai emocionāla enerģija. Tā nav pareiza vai nepareiza, to neprasa nekādu novērtējumu. Dusmām nav jābūt attaisnotām vai izskaidrotām. Ja enerģija ir, jūtiet to. Jūtiet arī visas citas emocijas, kas ir zem tā visa - sāpes vai bailes. Apzinieties domas, kas nāk līdzi šīm jūtām. Labāk pasakiet šīs domas skaļi.

Pieņemiet atbildīgus lēmumus par to, kas ir jādara un vai vispār ir kas jādara. Mēģiniet iedomāties, ko mūsu dusmas mēģina pastāstīt. Vai dusmas mums uzrada problēmas vidē ap mums, kurām vajadzētu pievērst. Liela daļa dusmu nāk no neapmierinātām vajadzībām. Viens no ātriem veidiem. ka kliedēt dusmas, ir patraukt kliegt uz cilvēku, uz kuru dusmojaties. Aptvert, kas ir tas, ko mēs no šīs cilvēka vēlamies un palūgt viņam to. Ja viņš nevēlas vai negrib to dot, tad padomāt, kā mēs paši par sevi varam parūpēties.
 

Neļaujiet dusmām kontrolēt sevi. Ja atklājam, ka esam dusmu varā, mēs varam sevi apturēt. Mums nav jāturpina kliegt. Nepārprotiet - reizēm kliegšana palīdz. Tomēr reizēm tā nepalīdz. Tā vietā, lai lautu dusmām pieņemt lēmumu, labāk to izdarīt pašiem. Mums nav jāzaudē kontrole par mūsu rīcību.


Emocionāli atdalieties. Aizejiet uz citu istabu. Aizejiet uz citu māju. Nomierinieties. Tad izdomājiet, kas jums ir jāaizdara. Mums nav jāļauj, lai citu cilvēku dusmas kontrolētu mūsu rīcību. Bieži vien cilvēki, kas dzīvo līdzatkarīgās attiecībās, saka: "Es nedarīšu to kaut vai tāpēc, ka viņš dusmosies". Nepakļaujiet briesmām savu drošību, bet centieties atbrīvoties no dusmu varas - gan savas, gan citu. Mums nav jāreaģē uz dusmām. Tā ir tikai emocionālā enerģija.


Nevainojiet citus vai sevi par dusmošanos. Neļaujiet citiem cilvēkiem sist vai citādi jūs apvainot brīžos, kad viņi jūtas dusmīgi. Nesāpiniet citus cilvēkus, kad dusmīgi esat jūs.

Rakstiet vēstules, pat ja neplānojat tās nosūtīt. Rakstīšana tiešām palīdz, ja dusmojoties, jūtamies vainīgi. Sāciet vēstuli ar vārdiem " Ja es varētu dusmoties par jebko, neviens nekad to neuzzinātu, un nebūtu nepareizi tā justies; tas, par ko es būtu dusmīgs, būtu...". Kad dusmas ir uz papīra, mēs varam tikt galā ar vainas sajūtu un saprast, kā to uzdarīt. Šis vingrinājums der arī tad, ja ciešat no depresijas.

Godīgi un atklāti pārrunājiet savas dusmas.  Kad ir iespējams, runājiet par savām dusmām. Tomēr pievērsiet uzmanību tam, kā jūs izturaties pret cilvēkiem dusmu brīdī. Dusmas bieži vien rada dusmas. Tā vietā, lai izgāztu savas dusmas uz konkrēto cilvēku, mēs varam just savas jūtas, apzināties savas domas, saprast, ko no šī cilvēka vēlamies. Tad doties pie viņa atpakaļ un paust savu vajadzību, nevis vienkārši bļaut.


Uzņemies atbildību par savām dusmām. Mēs varam teikt „Es jūtos dusmīgs, ja tu tā dari….”, bet neuzlieciet atbildību par dusmu izraisīšanu uz citiem cilvēkiem. Jebkurā gadījumā, jums ir tiesības dusmoties uz kāda cilvēka rīcību, ja tā nav bijusi adekvāta.

Runājiet ar cilvēkiem, kuriem uzticaties. Runāšana par dusmām un uzklausīšana un pieņemšana patiešām palīdz tikt galā ar šīm emocijām. Tas ļauj pieņemt arī pašam sevi.


Izdedziniet dusmu enerģiju. Dusmas rada tiešām daudz enerģijas. Lieciet to lietā – iztīriet virtuvi, uzspēlējiet bumbu, notīriet sniegu vai izrociet grāvi. Dusmas rada ļoti lielu spriedzi un tā kaut kur ir jānovada.
 

Ja dusmas ilgstoši esat apspiedis un tikai tagad sākat tās izjust, iespējams, ka sākumā dusmu būs daudz un tās būs grūti kontrolēt. Tas ir tāpat kā bērnam, kas ticis pie jaunas rotaļlietas, bet ar laiku dusmošanās iemaņas izlabosies un iestāsies iekšējs miers.

Fragments no grāmatas „Pārtraukt līdzatkarību”