Sāk plosīties vēdervīrusi. Kā pasargāt sevi un bērnus no vemšanas un "ātrām kājām"?
Vēdera vīrusi ir aktuāli visu cauru gadu, tomēr lielākie uzplaiksnījumi parasti notiek pavasarī un rudenī. Tā kā šobrīd esam jauna uzliesmojuma priekšā, par svarīgākajām lietām, ko atcerēties un ievērot, stāsta ģimenes ārste Linda Zēģele.
Ar ko ir saistīti vēdera vīrusu
uzliesmojumi?
Laikā, kad vīrusi ir aktīvi, tie ļoti labi vairojas un izplatās.
Cilvēki ir kļuvuši mobili, ikdienā notiek intensīva komunikācija,
tiek apmeklētas publiskas vietas, kurās var ērti apmainīties ar
vīrusiem. Ātrā dzīves ritma dēļ nav laika izslimot slimības līdz
galam, saslimušais dodas laukā un tādējādi inficē citus.
Jāsaprot, ka tad, kad slimojam, svarīgi ne tikai pievērst
uzmanību savai pašsajūtai un ļaut sev izveseļoties, bet arī
neinficēt citus. Tāpat katru gadu varam novērot arvien jaunas
vīrusu mutācijas formas, kuru noturība un spēja izdzīvot
medikamentu un dezinfekcijas priekšā ir paaugstinājusies.
Kādēļ cilvēks saslimst ar vēdera vīrusu?
Pirmkārt, cilvēkiem ir ļoti pavājinātas imunitātes. Tā vietā, lai
mēs brauktu pie dabas, svaigā gaisā, kur mēs stiprinām savu
imunitāti, mēs labāk dodamies uz veikaliem, kino, teātriem,
muzejiem, kur esam pastiprinātā kontaktā ar citiem. Cilvēka
imunitāti ļoti ietekmē stresa līmenis. Daudzi no mums ir pastāvīgā
satraukumā, kas organismā rada disbalansu un samazina pretošanās
spējas. Tomēr, pat ja cilvēkam ir laba imūnā sistēma, dažreiz gadās
saņemt vīrusu trieciendevu, pret kuru ir ļoti grūti pretoties.
Piemēram, ja publiskajā tualetē bijis kāds vīrusa pārnēsātājs, un
mēs pieskaramies tiem pašiem priekšmetiem un tad mutei, tā ir
trieciendeva, kura garantē, ka vīruss tiks organismā. Cilvēki arī
dažkārt neapzinās, ka tie, kas nedzīvo pārspīlēti sterilā vidē un
neaizraujas ar visa dezinficēšanu, ar vēdera vīrusiem slimo
ievērojami retāk. Sterila vide izolē mūs no dabīgās mikrovides,
kura norūda organismu. Ja nav normālas mikrovides, organisms
saasināti reaģē uz baktērijām un sāk slimot, lai atbrīvotos no
tām.
Tie, kas nedzīvo pārspīlēti sterilā vidē un neaizraujas ar visa dezinficēšanu, ar vēdera vīrusiem slimo ievērojami retāk. Sterila vide izolē mūs no dabīgās mikrovides, kura norūda organismu.
Cik ilgi vēdera vīrusa slimnieks var inficēt
citus? |
Uz šo jautājumu nav viennozīmīgas atbildes, jo dažādiem vīrusiem
šis laiks ir atšķirīgs. Es kā ģimenes ārsts pacientiem mācu, ka
svarīgi ir "izgulēt" mājās visus simptomus. Ideālā gadījumā, būtu
jāpaliek mājās vēl vienu vai divas dienas pēc tam, kad simptomi ir
beigušies. Protams, cilvēki negrib kavēt darbus un skolas, un
atgriežas cilvēkos tiklīdz jūtas labāk. Galvenais ir nedoties uz
publiskām vietām, kamēr vēl ir vemšana un caureja, pat, ja tā vairs
nav bieža.
Kā jārīkojas, kad cilvēks ir saslimis ar vēdera
vīrusu?
Katram vīrusam ir sava forma, un katrs cilvēks to var pārdzīvot
citādāk. Kādam būs caureja, vemšana, kādam būs abi. Tajā brīdī, kad
organisms ir saņēmis vīrusu, tas uzreiz cenšas no tā tikt vaļā,
izvadot to laukā jebkurā iespējamā veidā, tādēļ pie pirmajiem
simptomiem nav nekādas vajadzības un jēgas lietot medikamentus.
Cenšoties apstādināt vemšanu vai caureju, mēs darbojamies pret sava
organisma interesēm. Vajag ļaut organismam darīt to, kas darāms.
Vienīgais, kas sākumā jāievēro- jādzer ūdens vai minerālvielu un
glikozes maisījums "Rehidrons". Pieaugušie var dzert arī atgāzētu
minerālūdeni. Tas jādara maziem malciņiem un bieži. Lielu daudzumu
vienā reizē nevajag dzert, jo tas izraisīs vemšanu. Atūdeņošanās ir
bīstamākais, kas var notikt, pārslimojot vēdera vīrusu, tādēļ ir
nepieciešams sekot līdzi uzņemtajam ūdenim un urinācijas biežumam.
Piemēram, ja bērns ir ļoti savārdzis, atsakās dzert un nav urinējis
jau 6-7 stundas, tad visticamāk, ka vecāki mājās netiks galā, un ir
jābrauc uz slimnīcu. Tas attiecas arī uz pieaugušajiem, ja
urinācija nav bijusi vairāk nekā 7 stundas un organisms ir
savārdzis. Šādi nopietni gadījumi gan ir ļoti reti. Ja ir šaubas,
ko darīt, vērtīgi ir piezvanīt uz ģimenes ārstu konsultatīvo
tālruni 66016001. Ja saslimšanas laikā vispār ir apetīte, tad ir
jāēd tikai sausa, vienkārša, netrekna, nesaldināta un nerūgstoša
pārtika. Drīkst lietot skābpiena produktus, tvaicētus dārzeņus,
sausiņus. Organisms slimības laikā cenšas atbrīvoties no visa,
tādēļ arī pārtiku tas varētu vēlēties atgrūst. Tā iemesla dēļ
nevajag spiest ēst, ja slimnieks atsakās to darīt. Jāuzticas
organismam, kurš vienmēr zina, kas darāms.
Cenšoties apstādināt vemšanu vai caureju, mēs darbojamies pret sava organisma interesēm. Vajag ļaut organismam darīt to, kas darāms.
Kādēļ vēdera vīrusu laikā nepieciešams lietot labās
baktērijas?
Pirmkārt, mūsu organisma imunitāte vīrusa slimības laikā ir
novājināta. Lai to stiprinātu, mums ir jāatjauno kuņģa un zarnu
trakta mikroflora, kas ir spēcīgas imunitātes atslēga. Ir divi
varianti: vai nu organisms ir saņēmis vīrusu trieciendevu, un tie
noēd zarnu mikroflorā esošās labās baktērijas, vai arī mikroflorā
jau ir bijis labo baktēriju iztrūkums un disbalansa rezultātā
vīrusiem ir bijis ērti tajā sākt vairoties. Abos gadījumos mēs pret
vīrusu cīnāmies, atjaunojot līdzsvaru mikroflorā un tādējādi
uzlabojot organisma imunitāti. Tādēļ ir svarīgi lietot probiotiķus
jeb labās baktērijas, kas palīdz atjaunot mikrofloru un cīnās pret
vīrusiem. Ļoti vērtīgas ir BioGaia probiotikas, kuras ātrā laikā
panāk līdzsvara atgriešanos. Probiotikas jāturpina dzert 2-3 dienas
pēc simptomu izzušana. Labās baktērijas ir ieteicams lietot arī
profilaktiski, lai saglabātu imunitāti. Gadījumā, ja mājās kāds
ģimenes loceklis slimo vai ir jākontaktējas ar lielu skaitu
cilvēku, tad labās baktērijas palīdzēs novērst inficēšanos.
Vai vīrusa uzplaiksnījuma laikā būtu jālieto roku
dezinficēšanas līdzekļi?
Ja cilvēks nav biežā kontaktā ar slimniekiem, tad izmantot
dezinfekciju nav nekādas nepieciešamības. Kā jau minēju, pārāk
sterila vide var radīt pretēju efektu. Ja ģimenē kāds slimo,
pietiek ievērot pamata lietas- neēst no vieniem traukiem, karotēm,
nelietot kopīgu dvieli. Visādi citādi pietiek ar roku mazgāšanu un
profilaktisku labo baktēriju lietošanu.