Vai tumšajā gadalaikā jālieto D vitamīns? Jaunākie pētījumi un fakti

Normai atbilstīgs D vitamīna līmenis ir organismam nepieciešams, lai tas varētu pilnvērtīgi darboties. Arī jaunākie pētījumi (1; 2) apraksta D vitamīna iespējamo būtisko nozīmi dažādu slimību profilaksē. Tomēr laikā, kad parādās atziņas par nepietiekamiem pierādījumiem multivitamīnu un uztura bagātinātāju lietošanā (3), pamatoti kļūstam aizdomīgi ikreiz, kad saņemam ieteikumu lietot D vitamīnu vai dot to savam bērnam.

Kā darbojas D vitamīns?

D vitamīns patiesībā ir hormons, kura galvenā funkcija ir saistīta ar šūnu darbības nodrošināšanu. Vairāk nekā 90% šā hormona organisms saražo, kad mūsu āda saskaras ar tiešiem saules stariem (ar ultravioleto B starojumu – UV-B).

Mūsu organismā ir miljoniem šūnu, kuras nepārtraukti dalās. Katrai šūnai ir savi D vitamīna receptori. Reizēm šūnu dalīšanās procesā kaut kas noiet greizi – mutē šūnas ģenētiskais materiāls. Kad tā notiek, D vitamīns sazinās ar šūnas kodolu, nododot informāciju, kā šūna var palīdzēt pati sev atveseļoties. Ja šūna nespēj atveseļoties, D vitamīns tai pastāsta, kā tā var pašiznīcināties, lai šāda bojāta šūna nedalītos un neizplatītos organismā. Tagad iztēlosimies, kas notiek, ja organismā nav pietiekama D vitamīna daudzuma, – bojātās šūnas nekontrolēti vairojas.

D vitamīns ir nepieciešams arī tādēļ, lai organisms spētu pilnvērtīgi izmantot kalciju un fosforu (abi ir nozīmīgi elementi kaulu veidošanās procesā). Nav nozīmes, cik daudz kalcija uzņemsiet, organisms to nespēs izmantot, ja jums nebūs pietiekama D vitamīna daudzuma.

D vitamīna nozīme grūtniecības laikā

Laikā, kad mazulis vēl ir māmiņas vēderā, D vitamīns palīdz veidoties bērna kauliem un šūnām. D vitamīns ir saistīts ar nervu sistēmas stabilitātes, normālas sirdsdarbības nodrošināšanu, kā arī ir nozīmīgs elements, lai kopā ar kalciju garantētu normālu asins recēšanu. D vitamīns spēj sazināties arī ar imūnšūnām, palīdzot tām rūpēties par mūsu organisma spēju pretoties dažādiem infekciju izraisītājiem.

D vitamīna uzņemšanas veidi

Lai organisms spētu saražot aktīvu D vitamīna hormonu, tam ir vajadzīgs:

1. atbilstīgs uzturs;

2. laiks, kurā mūsu āda atrodas tiešos saules staros;

3. pilnvērtīgi strādājošas aknas;

4. pilnvērtīgi strādājošas nieres.

Lai uzņemtu D vitamīnu un nodrošinātu vidi tā ražošanai, ir ieteicams ēst olas dzeltenumu, aknas, sviestu, lasi, sardīnes, ikrus vai sēnes. Ir produkti, kuriem D vitamīns tiek pievienots īpaši (parasti tas ir atzīmēts uz iepakojuma), piemēram, piens, sojas produkti vai brokastu pārslas, kas bagātināti ar šo vitamīnu. Augu izcelsmes D vitamīna avots ir alfalfa un nātre.

Cilvēkiem, kuri strādā iekštelpās, kuriem ir tumša ādas krāsa, kuru dzīvesvietā ir maz saulainu dienu vai kuru apģērbs gandrīz pilnībā sedz viņu ādu, visticamāk, organisms nespēs caur ādu uzņemt D vitamīnu pietiekamā apjomā. Lai mēs paši spētu saražot sev vajadzīgo D vitamīna daudzumu, vismaz trīs dienas nedēļā ne mazāk kā 20–30 minūtes būtu nepieciešams atrasties tiešos saules staros un tā, lai tie piekļūtu mūsu ādai.

Vai man trūkst D vitamīna?

D vitamīna līmeni organismā iespējams noskaidrot ar asins analīzēm. Ja uzzini, ka tavā organismā D vitamīns nav nepieciešamā daudzumā, ir vērts apdomāt, vai mērķtiecīgi un pietiekami uzturā uzņem iepriekš minētos produktus, kā arī – vai saņem tiešu saules staru iedarbību uz savu ādu (esi godīgs pret sevi, atbildot uz šiem jautājumiem!). Ar savu aprūpes sniedzēju ir vērts aprunāties arī par nieru un aknu veselību, kas var ietekmēt pilnvērtīgu D vitamīna ražošanas un aktivizēšanas procesu organismā.

Analīžu rezultātus pārrunā ar savu aprūpes sniedzēju, vienojoties par piemērotāko veidu D vitamīna rezervju atjaunošanai.

Zīdītāja, jaundzimušais un D vitamīns

Mazulim noteikts D vitamīna daudzums ir nepieciešams ne tikai grūtniecības laikā, bet arī pēc piedzimšanas, lai turpinātu pilnvērtīgi augt un attīstīties. D vitamīnu zīdainis var saņemt ar mammas pienu. Tikai ir viens nosacījums – mammas organismā ir jābūt pietiekamam D vitamīna daudzumam, lai viņai būtu, ar ko dalīties. Mūsdienās nereti ir sastopama situācija, kad mammas D vitamīna līmenis ar grūtībām nodrošina viņas pašas vajadzības (4).

Ir vērts iedrošināt māmiņu rūpēties par sevi – noskaidrot, kāds viņai ir D vitamīna līmenis asinīs, un veikt atbilstošas darbības (uzturs, pastaigas saulē, sintētiskā D vitamīna uzņemšana), lai spētu parūpēties par savu mazuli. Rezultātā ieguvēji būs abi.

Pilieni vai tomēr pastaiga?

Lai cik daudzsološi un vērā ņemami šķiet pēdējā laika atklājumi par D vitamīna nozīmi mūsu organismā, paši pētījumu autori stāsta, ka rezultāti tomēr nedod pamatu visiem bez šaubīšanās ieteikt papildus uzņemt D vitamīnu. Piesardzīgumu veicina vispārzināmais fakts, ka D vitamīna rezerves atjaunojas lēni, savukārt solis no vēlamā daudzuma organismā līdz toksiskam līmenim ir ļoti neliels. Zinātnieki pret D vitamīnu izturas kā pret abpusgriezīgu zobenu – viņi sāk arvien vairāk iepazīt šā hormona nozīmi organismā, bet apzinās arī neskaidrības un riskus. Varbūt tieši tāpēc viena no aktuālākā pētījuma (5) autorēm Dr. Evropi Teodorato (Evropi Theodoratou) raksta: „Tā vietā, lai dzertu tabletes, cilvēki varētu uzlabot savu D vitamīna līmeni ar adekvātu diētu un 30 minūšu garu pastaigu saulainā laikā divas dienas nedēļā.”

Rīcības plāns:

Ja tu esi jaunā māmiņa, kura zīda mazuli, un vēlies zināt, vai bērnam jādod D vitamīns, ieteikums būtu – pārbaudīt D vitamīna līmeni sev, koriģēt to savā organismā un uzticēties, ka mazulis no tava piena saņems sev vajadzīgo D vitamīna daudzumu.

Ikvienam pieaugušajam, kuru interesē, vai viņam vai bērnam papildus nepieciešams D vitamīns, ieteikums būtu – pārbaudīt D vitamīna līmeni organismā gan sev, gan bērnam, izrunāt ar aprūpes sniedzēju, kas būtu darāms, lai sasniegtu vēlamo D vitamīna līmeni.

Rezumējot rīcības plāns ir vienkāršs: rīkoties saskaņā ar savām sajūtām un vajadzības gadījumā ņemt palīgā asins analīzes, ar D vitamīnu bagātīgu uzturu un sauli, jo augi nav vienīgie, kam piemīt spēja sintezēt vielas ar saules gaismas palīdzību. Mēs, cilvēki, arī to spējam. Augi no saules gaismas uzņem ogļskābo gāzi un rada skābekli. Cilvēki, saņemot saules staru glāstus ādai, rada D vitamīna hormonu un dāvā savam organismam spēju būt veselam.

Autore: Linda Vītuma, dūla, speciāli žurnālam "Mammām un Tētiem"

Žurnāls "Mammām un Tētiem" iznāk 4 reizes gadā, un to bez maksas topošie un jaunie vecāki var saņemt pie ārstiem un dzemdību namos visā Latvijā. Tāpat šo žurnālu bez maksas vari lasīt Mammamuntetiem.lv sadaļā Mūsu izdevumi. Žurnāla izdevējs ir portāls Mammamuntetiem.lv un nodibinājums "Fonds Mammām un Tētiem".

Izmantotie avoti:

1. Vitamin D and risk of cause specific death: systematic review and meta-analysis of observational cohort and randomised intervention studies (BMJ 2014; 348:g1903)

2. Vitamin D and multiple health outcomes: umbrella review of systematic reviews and meta-analyses of observational studies and randomised trials (BMJ 2014; 348:g2035)

3. Fortmann, S. P., Burda, B. U., Senger, C. A., Lin, J. S., Whitlock, E. P. Vitamin and Mineral Supplements in the Primary Prevention of Cardiovascular Disease and Cancer: An Updated Systematic Evidence Review for the U.S. Preventive Services Task Force. Ann Intern Med. 2013;159:824-834.

4. Robert, P., Heaney, M. D. Vitamin D and the nursing mother, 2014.

5. Sunlight Institute, How Vitamin D Works (video).

6. Abbott Labs, Understanding Vitamin D (video).

7. Dr. Holly Roberts, D. O. FACOG „Your Vegetarian Pregnancy”, A Fieside Book, 2003.

8. Aviva Jill Romm. „The Natural Pregnancy Book”, Celestial Arts, 2003

9. Harvard School of Public Health, The Nutrition Source, Vitamin D and Health.