Šis skumjais svētku laiks. Kā nezaudēt veselo saprātu?

Ziemassvētku skumjas jeb svētku depresija piemeklē daudz vairāk cilvēku, nekā mēs varētu iedomāties. Psihiatre Sandra Pūce apstiprina, ka pirms svētkiem vairāk nākas uzklausīt sūdzības par trauksmi un bezcerību. Reklāmu uzspiestā idille ar laimīgu, pārtikušu ģimeni gaišā, siltā mājā īpaši sāpina tos, kuriem šo lietu nav vai ir bijušas, bet zudušas. Smagi ir vientuļiem cilvēkiem, veciem, slimiem, arī tiem, kas zaudējuši tuviniekus vai kuriem ir ģimene, bet tajā nav saskaņas un siltuma.

Un, protams, gaismas trūkums, kas kulmināciju sasniedz tieši ap ziemas saulgriežiem, ir stimulējošs faktors nomāktam garastāvoklim.

Depresija no depresijas atšķiras

Ierasts teikt: "Ak, man ir šodien depresija!" - uz ko tikpat ierasti atbild: "Nu, saņemies taču!" Patiesībā depresija nesākas vienā dienā un nepāriet arī uzreiz. Depresīvs noskaņojums - slikts garastāvoklis, īgns noskaņojums, sajūta, ka neveicas - var piemeklēt katru no mums. Te līdzēs saņemšanās un sevis sapurināšana! Savukārt, ja ir īsta depresija, saņemšanās nelīdzēs, vajadzēs ārsta padomu un, iespējams, arī zāles. Endogēnās depresijas cēlonis ir bioķīmisks - smadzenēs trūkst īpašu vielu, tāpēc ar depresiju slims cilvēks nespēj "saņemties" un izveseļoties, tāpat kā diabēta slimnieks nespēs ražot sev insulīnu ar gribasspēku vien.

Tomēr šoreiz vairāk tieši par depresīvo noskaņojumu. Ko iesākt, ja jūtam, ka nu, nav..., nevelk uz svētku priekiem. Vieniem iestājas izdegšanas sindroms, kad, gādājot dāvanas tuviniekiem un apdarot pēdējos gada darbus, organisms vienkārši ir fiziski pārguris. Citiem iemesli ir emocionālas dabas - vientulība, cerību nepiepildīšanās, vilšanās, ka pagājušais gads nav nesis cerēto.

Palīdz ikdienišķas lietas
Daktere Pūce skaidro, ka drīkstam atļauties gan priecāties, gan arī paskumt. Svarīgi ir ilgstoši neiestrēgt vienās emocijās un būt patiesiem vismaz attiecībās ar sevi. Palīdzēt izkļūt no skumju loka var pavisam ikdienišķas lietas, kas turklāt neko nemaksā.
 

Lai arī sākumā ir grūti sevi piespiest doties ārā no mājām sabiedrībā, tomēr tas ir labs veids, kā neļaut sevi šaustīt ar drūmām domām.
 

Jāizmanto svētku laikā sniegtā iespēja apmeklēt visdažādākos kultūras pasākumus, smeļoties jaunas pozitīvas emocijas.
 

Ļoti svarīgs ir stingrs dienas režīms - no rīta celšanās, duša vai citas ūdens procedūras, došanās uz darbu vai ikdienas gaitās. Naktī ir jāguļ! Diemžēl bieži slikts noskaņojums nāk kopsolī ar bezmiegu. Tomēr, ja aizmigt neizdodas ilgstoši, var lietot medikamentus (pirms tam konsultējoties ar ārstu). Smadzenes miega laikā atpūšas. Pa dienu nedrīkst gulšņāt vai vispār necelties no gultas.
 

Noteikti brokastīs kaut kas jāapēd. Ja nemaz negribas ēst, vismaz jāizder tase siltas tējas. Jāēd vairāk zaļumu un ar šķiedrvielām bagāts uzturs. Depresīvs kļūst ne tikai prāts, bet arī ķermenis un zarnas tai skaitā. Tām ir jāpalīdz darboties. Depresijas gadījumā bieži ir apetītes trūkums, tāpēc labi būtu atrast kaut ko, kas tomēr garšo, un to ēst, turēt uz galda riekstus, rozīnes, žāvētus augļus. Iespējams, ka fiziskā un garīgā noguruma sekas ir vitamīnu trūkums. Lietojiet vitamīnus. Tagad labāk der aptiekās nopērkamie, jo augļos un dārzeņos to pašlaik paliek arvien mazāk.
 

Svētku laikā var aiziet uz dievnamu arī tie, kas nav ticīgi. Baznīcā saņemam gan vairāk gaismas, gan komunikāciju ar citiem cilvēkiem. Tas uzmundrina un dod gaišuma sajūtu. Savukārt īstas depresijas gadījumā baznīca pat nav ieteicama, jo jau tā smagās domas kļūst vēl smagākas.


Lieliski palīdz fiziskās aktivitātes, baseins. Iegādājieties sporta kluba abonementu tuvākajam mēnesim, lai grūtāk būtu atrunāties un neiet sportot. Ja ir mājdzīvnieks, tad viņš noteikti ir jāved ārā pastaigāties pašam. Suns neļauj ieslīgt mazkustībā. Uz kiosku, veikalu vai pēc avīzes labāk iet kājām. Der arī skriešana, bet jāatrod kāds, kas palīdz "izvilkties" no mājas. Vienam un nomāktam tas var būt par grūtu.
 

Palīdz arī gaismas terapija (var doties uz solāriju un mājās iedegt sveces), aromterapija (uzmundrina saldā apelsīnu eļļa, lavandas eļļa, jasmīns, greipfrūts), mūzika. Depresijas terapeitiski ārstē ergoterapija - šūšana, adīšana, pudeļu apgleznošana, krustvārdu mīklas, kas nodarbina smadzenes, trenē atmiņu un izrauj no drūmām domām.
 

Un pats svarīgākais - vajag kārtīgi izgulēties. Ja jūtat, ka ir pavisam slikts noskaņojums un nogurums, nav grēks paprasīt ģimenes ārstam slimības lapu. Tikai kad pats esat atpūties un harmonisks, jums ir ko dot citiem.
 

Jāpulcējas kopā
Grūtāk ir šādu programmu īstenot veciem cilvēkiem, kuru materiālais stāvoklis ir sliktāks, bet izkļūšana no mājām sarežģītāka. Tomēr tas pats televizors, radio, grāmatas ir labs līdzeklis, lai izrautu sevi no sliktām domām. Ja ir iespēja, ir tomēr jāpulcējas un jāmeklē sabiedrība. Lielisks veids ir dziedāšana korī, dejošana, kaut vai rokdarbu pulciņš. Galvenais, lai ir iemesls saposties, uzvilkt tīras drēbes. Svarīgi ir sajust atšķirību starp ikdienu un svētkiem un akcentēt labo - ārā uzsnidzis sniegs, noklausīts labs koncerts, saņemts apsveikums no tuvinieka.
 

Ja ir pavisam slikti
Diemžēl daudziem šis svētku laiks ir ļoti smags. Ja līdzcilvēks - ģimenes loceklis, draugs, kaimiņš neinteresējas par lietām, kas viņu līdz šim ir aizrāvušas, nemazgājas, kļūst nevīžīgs, ir pamats domāt, ka viņš ir saslimis ar depresiju. Šāds cilvēks nespēj objektīvi novērtēt savu stāvokli, tāpēc jāiesaistās ir ģimenes locekļiem, un viņš vismaz ir jāaizved pie ģimenes ārsta, lai meklētu piemērotāko ārstēšanu.

Krīzes situācijā var zvanīt arī uz krīzes centru "Skalbes" (tālr. 7222922), kur var saņemt bezmaksas konsultāciju. Telefonsaruna ilgst 30-40 minūtes un ir pierādīts - ja cilvēkam ir domas par pašnāvību, tad saruna par to var samazināt pašnāvības risku pat par 30 %.

Un, protams, šajā laikā ir jāatceras piezvanīt vai uzrakstīt vēstulīti sen neredzētiem tuviniekiem un draugiem. Jau janvārī, kad dienas ir garākas, kļūst labāk. Sākas jauns gads, un ir jaunas cerības.