Pētījums: cukura diabēta pacients pie stūres var kļūt bīstams

Latvijā pirmais pētījums par hipoglikēmijām un autovadīšanu 

2013. gadā endokrinologa Ingvara Rasas vadībā tika uzsākts Latvijā pirmais pētījums DRIVELAT par hipoglikēmijām un autovadīšanu, lai noskaidrotu veselības aprūpes speciālistu zināšanas un pacientu informētību par hipoglikēmijas riskiem un autovadīšanu, kā arī veiktu apmācību šajā jomā. 

Veselības aprūpes speciālistu zināšanas par hipoglikēmijām un autovadīšanu nav optimālas 

Pirmais posms paredzēja anketēt veselības aprūpes speciālistus, uzzinot viņu zināšanas par drošas autovadīšanas principiem cukura diabēta pacientiem. Aptauja notika 2013. gada rudenī, un kopumā tika noskaidroti 158 veselības aprūpes darbinieku viedokļi: ģimenes ārstu un internistu (77,9%), endokrinologu (16,5%), diabēta apmācības māsu un ģimenes ārstu māsu (5,7%). Šī projekta posma rezultāti pērn jūnijā prezentēti 74. Amerikas Diabēta Asociācijas kongresā SanFrancisko[2] un parāda, ka veselības aprūpes speciālistiem nav optimālas zināšanas par šo tēmu.

„Iegūtie rezultāti liecina, ka gandrīz trešdaļa Latvijas veselības aprūpes darbinieku ar cukura diabēta pacientiem nepārrunā jautājumus par autovadīšanu. Gandrīz puse Latvijas veselības aprūpes darbinieku saviem cukura diabēta pacientiem neiesaka veikt glikozes līmeņa asinīs kontroli tieši pirms autovadīšanas uzsākšanas. Daļa veselības aprūpes darbinieku uzskata, ka biežas un smagas hipoglikēmijas epizodes nav kontrindikācija autovadīšanai,” ar rezultātiem iepazīstina I. Rasa.

Ir skaidrs, ka diabēta pacientiem ir jābrauc un jāizmanto transportlīdzekļi tāpat kā jebkuram citam, bet ir jāievēro īpaši piesardzības pasākumi. 

Kādas ir pacientu zināšanas? 

Otra šī projekta daļa ir pacientu anketēšana, un šie dati tiks publicēti šī gada martā un jūnijā. Tika anketēti cukura diabēta pacienti neatkarīgi no vecuma, dzimuma, ticības, etniskās piederības, kā arī pacienti ar cukura diabētu un vienlaicīgi ar sirds un asinsvadu slimībām. 

Apmācības veselības aprūpes speciālistiem 

Projekta ietvaros tika apmācīti veselības aprūpes speciālisti (ģimenes ārsti, internisti, arodārsti, endokrinologi) par hipoglikēmijām un hipoglikēmiju saistību ar autovadīšanu. „Esam bijuši Daugavpilī, Rēzeknē, Valmierā, Jelgavā, Ventspilī, Liepājā, Rīgā un citviet Latvijā. Tas ir liels ieguvums, ka veselības aprūpes darbinieki ir sapratuši, ka cukura diabēts un autovadīšana ir īpaša sfēra,” ir gandarīts I. Rasa. 
Vēl viens būtisks projekta posms ir rekomendāciju izstrādāšana gan cukura diabēta pacientiem, gan arī veselības aprūpes darbiniekiem, lai būtu iespējams pareizi apmācīt pacientus šajā jautājumā. Šis materiāls tiks prezentēts šogad. 

Vienlaicīgi ar šo materiālu ikdienā būtu jālieto arī tā saucamā cukura diabēta pase, kas palīdz gadījumos, ja kaut kas notiek ar cukura diabēta pacientu, arī situācijā, kad viņš vada transporta līdzekli, tas norādītu, ka transporta līdzekļa vadītājs ir cukura diabēta pacients. „Šādā gadījumā viņam, piemēram, transporta līdzeklī ir diabēta pase, kur būtu rakstīts, kas jādara hipoglikēmijas gadījumā. Diabēta pase norādītu, ka cilvēkam ir konkrētā diagnoze, un kā apkārtējie var palīdzēt šim cilvēkam hipoglikēmijas gadījumā. Pases nodrukātas pietiekošā apjomā un bezmaksas saņemamas pie ģimenes ārsta vai endokrinologa. Tomēr, pirmkārt, zināšanas ir nepieciešamas visiem – kas ir cukura diabēts, kas ir hipoglikēmija, kā jārīkojas hipoglikēmijas gadījumā.” skaidro I. Rasa.

Cukura diabēta pacients pie stūres ir īpašs gadījums

„Šādi līdzīgi projekti ir bijuši daudzās valstīs. Ļoti līdzīgas aptaujas ir bijušas Vācijā, Lielbritānijā, Portugālē. Mums nav statistisko rādītāju par to, cik ceļu satiksmes negadījumus ir izraisījuši diabēta pacienti Latvijā, bet mēs varam balstīties uz datiem, kas iegūti Lielbritānijā un Amerikas Savienotajās Valstīs, kuri parāda to, ka cukura diabēta pacients pie stūres ir īpašs gadījums. Šādiem pacientiem, sēžoties pie jebkura transporta līdzekļa stūres, kas piedalās ceļu satiksmē, ir jāievēro īpaša piesardzība un īpaši uzvedības noteikumi, lai visi būtu drošībā, dzīvi un veseli, neviens neciestu. Ļoti iespējams, ka Ceļu Satiksmes drošības direkcijai un Ministru kabinetam būs jāievieš kādi labojumi vai papildinājumi attiecībā uz transportlīdzekļu vadīšanas apliecinājumu – ka pacients to var vadīt, nenodarot skādi ne sev, ne citiem. Mēs absolūti neesam izņēmums, jo šāda veida dokumenti attiecībā uz diabēta pacientiem tiek pieņemti arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs,” skaidro I. Rasa. „Ir skaidrs, ka diabēta pacientiem ir jābrauc un jāizmanto transportlīdzekļi tāpat kā jebkuram citam, bet ir jāievēro īpaši piesardzības pasākumi. Pirmkārt, viņiem būtu jāiziet diabēta apmācība un jāzina, ko nozīmē hipoglikēmija.”

Aci pret aci – hipoglikēmijas 

Tiek izdalīta: 1.viegla hipoglikēmija (pacients pats var sev palīdzēt; var noorientēties; izdarīt pareizus secinājumus; noteikt cukura līmeni asinīs); 2.vidēja smaga un 3.smaga hipoglikēmija (visbiežāk ir bezsamaņa). Šo iedalījumu ir būtiski atcerēties, lai nepieļautu smagas hipoglikēmijas attīstību. 

Hipoglikēmijas pazīmes

Tie izdalītas divas grupas, vērtējot hipoglikēmijas pazīmes. Pirmā grupa raksturo hipoglikēmiju, kad netiek iesaistīta centrālā nervu sistēma – piemēram, trīce, sirdsklauves, svīšana, nemiers, izsalkums, slikta dūša, bālums. Otrā grupa raksturo hipoglikēmiju, kurā tiek iesaistīta centrālā nervu sistēma – piemēram, koncentrēšanās grūtības, apjukums, dezorientācija, muskuļu vājums, galvassāpes, krampji, bezsamaņa, koma. Otrā grupa ir vairāk raksturīga smagai hipoglikēmijai un daļēji raksturīga arī vidēji smagai hipoglikēmijai. Abas simptomu grupas var būt arī vienlaicīgi un kombinēties.

Hipoglikēmiju risks 
Hipoglikēmijas var izraisīt medikamenti, nepareizi izvēlēta medikamentu deva un dzīvesveida faktori (piemēram, alkohola lietošana, ēdienreižu izlaišana). Pēdējā laikā Latvijā ienākuši daudz jaunu medikamentu, kas hipoglikēmijas izraisa ievērojami mazāk. „Tie ir daudz drošāki medikamenti. Līdz ar to pacients, lietojot šos medikamentus, būs drošāks arī pie stūres.”

Atjēdzas automašīnā, nepazīstamā Rīgas rajonā

I. Rasa izstāsta gadījumu, kas noticis ar vienu no viņa pacientiem 80. gados un ir saistīts ar hipoglikēmijām. „Pacients ar insulinējamu cukura diabētu reiz atklāja man savu atgadījumu. Viņš braucis no Rīgas centra uz Āgenskalnu, kur viņam bija paredzēta tenisa spēle. Tā bija vasara. Viņš braucis pēcpusdienā. Pēkšņi atjēdzies vēlā vakarā, kad sācis krēslot, savā mašīnā, nepazīstamā Rīgas rajonā, uz ielas, kur nekad nav bijis. Aizdedzē stāvējusi atslēga, motors darbojies, automašīna noparkota ielas malā. Cilvēks braucis autopilotā visu šo laiku un nezināja, cik ilgi braucis un cik ilgi stāvējis ceļa malā. No šī viena gadījuma jāizdara daudz secinājumu gan ārstiem, gan tiem, kuri sēžas pie stūres, gan ierēdņiem, gan gājējiem, gan veselības aprūpes organizatoriem, gan arī ceļu satiksmes uzraugošām institūcijām.”

Izmantotā literatūra:

1. S.Mathews, Diabetes and the CMV driver, 2013
2. Gita Avotina, Ingvars Rasa. Driving Performance Analysis of Diabetes Mellitus (DM) Patients (pts) in Latvia (DriveLat)—Do Health Care Practitioners (HCP) in Latvia have Sufficient Knowledge? Part I.The American Diabetes Association’s 74th Scientific Sessions.  Diabetes. 2014; June, 63: Supplement 1, 696-P.