Bērns jau liels, bet kakā biksēs. Vai vecākiem būtu jārīkojas?
Diezgan bieži dzirdēta situācija - bērns jau liels. Iet dārziņā vai pat skolā, bet bikšelēs joprojām ir regulāri netīras. Portāls saņēma kādas mammas jautājumu: "Nezinu pie kā vērsties. Bērns līdz 5 gadu vecumam dažas reizes ir prasījies uz tualeti "pa lielam", bet parasti spiež biksēs un staigā smaidīgs tālāk. Neizjūt diskomfortu, ir priecīgs. Vai šī problēma būtu jārisina?"
Klīniskā psiholoģe - psihoterapeite Līga Bernāte skaidro, ka
svarīgi saprast, kā šāda situācija ir veidojusies. Kas ir mēģināts
darīt līdz šim, jo piecu gadu vecumā bērnam vajadzēt just
vajadzību iet uz tualeti. Tāpat bērnam šajā vecumā būtu jājūtas
neērti vai pat jāizjūt kauns par to, ja gadās iekakāt biksēs.
Kaunu bērns var nejust vai neizrādīt, ja šī problēma ir bijusi
vienmēr vai arī viņš fizioloģiski nespēj sevi kontrolēt.
Iemesli tam, ka bērns kakā biksēs, var būt dažādi. Sākot ar to, ka
tas var būt emocionāls pārdzīvojums, vai protests pret
vecākiem. Sliktākajā gadījumā kakāšana biksēs var liecināt par
nopietnu psihiatrisku saslimšanu un attīstības traucējumiem.
Šai problēmai var būt arī fizioloģisks iemesls, kas saistīts ar
muskuļu (sfinkera) darbības vājumu, bet tādā gadījumā ir jādodas
pie ārsta. Ja problēma ir bijusi ilgstoša, tad pirmkārt jāvēršas
pie pediatra, kurš nosūta uz pārbaudēm pie attiecīgā
speciālista.
Ja fizioloģiski viss ir kārtībā, tad reizēm nepieciešama neirologa
vai psihiatra konsultācija. Ja šie ārsti konstatē, ka ar bērna
veselību viss ir kārtībā, var vērsties pie psihologa un meklēt
emocionālos cēloņus. To var izdarīt, piemēram,
izmantojot spēļu vai smilšu spēļu terapiju vai
arī ģimenes psihoterapiju.
Kakāšana un nekākšana ir saistīts ar bērna un vecāku attiecībām. Tas ir varas, robežu un kontroles jautājums.
Kakāšana un nekākšana pamatā ir saistīts ar bērna un vecāku attiecībām, jo tas ir varas, robežu un kontroles jautājums. Būtībā šī ir lieta, ko kontrolēt un ietekmēt var tikai pats bērns. Laba, ''pareiza'' un regulāra vēdera izeja ir dāvana vecākiem.
Par varas. robežu jautājumi vai kādu emocionālu pārdzīvojumu var domāt tikai tad, ja problēma sākas pēkšņi. Tad ir vērts pārdomāt, vai mājās, dārziņā vai kādā citā situācijā, kur bērns ir nokļuvis, nav atgadījies kaut kas traumējošs.
Varbūt bērns kaut kādā ziņā ir atstāts novārtā un demonstratīvā kakāšana ir sauciens pēc uzmanības. Vai vecāki nav pārāk prasīgi un emocionāli vēsi? Vai tieši pretēji – mamma bērnu hiperaprūpē, rūpējas par daudz un neļauj bērnam pašam izpaust savas vajadzības. Kakāšana biksēs var būt kā viena no pazīmēm, kas var liecināt par piedzīvotu seksuālu vardarbību.
Parasti šī problēma ir risināma, bet tas prasa laiku. Vispirms ir jāvēršas pie ārsta, lai novērtu fizioloģisku problēmu esamību. Pēc tam nepieciešama ģimenes un paša bērna izpēte, lai saprastu uzvedības iemeslus un meklētu risinājumu.