Pārtikas provokācijas tests - efektīva metode alerģiju noteikšanai
Bērnu slimnīcā ieviesta Latvijā jauna diagnostikas metode pārtikas alerģiju diagnostikai – pārtikas provokācijas tests. Šis ir vienīgais tests, ar kura palīdzību var apstiprināt vai izslēgt pārtikas alerģiju pacientam, kā arī noteikt, vai pacients drīkst atsākt uzturā lietot pārtikas produktu, pret kuru agrāk konstatēta alerģija.
Pārtikas provokācijas testa laikā pacientam tiek dota ļoti maza
"pārbaudāmā" produkta deva, to pakāpeniski kāpina, līdz sasniegta
deva, kādu bērnam būtu jāsaņem vienas ēdienreizes laikā. Testa
norisi uzrauga gan ārsts, gan māsiņa, lai laikus tiktu pamanītas
pirmās alerģiju izpausmes, ja tādas ir, un tās novērstu.
Pārtikas alerģijas biežāk sastopamas tieši agrīnā vecumā, proti, bērniem biežākais alergēns dzīves pirmajā gadā ir piens, tad parasti olas baltums un dzeltenums
Pārtikas alerģijas biežāk sastopamas tieši agrīnā vecumā, proti,
bērniem biežākais alergēns dzīves pirmajā gadā ir piens, tad
parasti olas baltums un dzeltenums, pēc tam seko citi produkti –
zivis, rieksti u.c.
Pozitīvi ādas alerģijas testi un specifisku antivielu atrašana
asinīs ne vienmēr nozīmē, ka bērns nevar lietot attiecīgo pārtikas
produktu, kā arī šie testi var saglabāties pozitīvi vēl ilgstoši
pēc tam, kad bērna organisms jau spēj uzturā lietot konkrēto
pārtikas produktu bez simptomu parādīšanās, tādēļ pārtikas alerģiju
apstiprināšanai vai izslēgšanai, nozīmē pārtikas provokācijas
testu, uzsvēra Bērnu slimnīcas alergologs Elīna Aleksejeva.
Atkarībā no pacienta
vecuma, simptomiem, kā arī psiholoģisku reakciju iespējamības
bērnam, iespējams veikt atvērtu vai „dubulti aklo”- placebo
kontrolētu pārtikas provokācijas testu. Atvērta provokācijas testa
laikā pacients, vecāki, māsiņa un ārsts zina, kāds produkts bērnam
tiek dots, savukārt „dubulti akls”- placebo kontrolēta provokācijas
testa laikā pacients saņem garšas, smaržas un izskata ziņā
identiskus pārtikas produktus, taču vienā reizē tajā ir paslēpts
testējamais produkts, bet otrā reizē nav. Šī testa norisi kontrolē
uztura speciālists, tādējādi par to, kurā reizē tiek pievienots
testējamais produkts, nezina ne pacients, ne vecāki, ne atbildīgais
ārsts, stāsta Bērnu slimnīcas pediatrs Regīna Pakalne, kura uzrauga
pārtikas provokācijas testa gaitu.
Pacientu uz pārtikas provokācijas testu nosūta alergologs, kurš
izlemj par provokācijas testa nepieciešamību un vienlaikus nosūta
pacienta pieteikumu formu Bērnu slimnīcas alergologiem. Pirms šī
testa vismaz vienu mēnesi ir jāievēro stingra izslēgšanas diēta,
kuras laikā pacients uzturā nedrīkst lietot pārtikas produktu, ar
kuru paredzēts provokācijas tests.
Pēc statistikas datiem pasaulē apmēram 15% cilvēku uzskata, ka viņiem ir pārtikas alerģija, taču, pielietojot pārtikas provokācijas testu, pārtikas alerģijas diagnoze tiek apstiprināta tikai apmēram 1%. Veikto pārtikas provokācijas testu rezultāti Bērnu slimnīcā liecina, ka pacientiem pārtikas alerģijas diagnoze biežāk tiek izslēgta, nevis apstiprināta.