No astmas gadā mirst 40 cilvēki. Nevainīga klepošana var maksāt dzīvību

Mūsdienu medicīna klepotājiem var palīdzēt ar daudz efektīvākām metodēm. Taču  daudzi cilvēki ar hronisku klepu uzvedas tā, it kā dzīvotu tālā pagātnē – klepo, bet pie ārsta iet baidās, jo bail no ārstēšanas un zālēm. 

Ilgstoši klepojot un nemeklējot ārsta palīdzību, cilvēks sevi pakļauj lielam riskam un pat nāves briesmām. Nav izslēgts, ka klepus aizsegā paslēpusies bronhiālā astma, kas negaidīti var pārsteigt ar smagu lēkmi, un cilvēks vienkārši nosmok.

 

Ik gadu mirst ap 40 cilvēku
Latvijā ar diagnozi astma ik gadu mirst ap 30-40 cilvēku, liecina SPKC dati. Lai gan ir pagājuši laiki, kad astmas slimniekiem ar ilgstošu klepu nereti kļūdaini noteica diagnozi „bronhīts”, izrakstīja antibiotikas, kas nedeva rezultātu, un cilvēki biežāk piedzīvoja smagas astmas lēkmes, tai skaitā ar letālu iznākumu.

Kopš 90.gadu vidus Latvijā ir pieejama mūsdienīga, ātra un efektīva astmas diagnostika – spirometrija, kas viegli ļauj pārliecināties par plaušu veselību. Tāpat ikviens var saņemt mūsdienīgu ārstēšanu, kas astmu ļauj kontrolēt  un noturēt „rāmjos” tā, ka tā netraucē dzīvot. Pareizi lietojot ārsta izrakstītās zāles, arī astmas lēkmes risks tiek samazināts līdz nullei. Arī Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka attīstītajās valstīs ar lielu astmas izplatību, kur slimnieki nodrošināti ar pretiekaisuma hormonu terapiju, mirstība no astmas praktiski vairs netiek konstatēta.

Savukārt valstīs, piemēram, Krievijā, kur slimība netiek atklāta un ārstēta, tāpēc ar astmu slimo šķietami maz, mirstība no šīs slimības ir daudz augstāka.
 

Astmas lēkmes anatomija
Ja astma netiek ārstēta jeb kontrolēta, elpceļi iekaist – tie pietūkst un kļūst šaurāki, apgrūtinot gaisa plūsmu plaušās. Cilvēkam ir grūti elpot. Moka  elpas trūkums, klepus, sēkšana, smaguma sajūta krūtīs u.c. nepatīkami simptomi. Sākoties astmas lēkmei, bronhi, reaģējot uz konkrētu kairinājumu, strauji sašaurinās, kas smagos gadījumos var izraisīt spēcīgu elpas trūkumu un smakšanu.

 

Lēkmes izraisītāji var būt ļoti dažādi:

• vīrusa infekcijas;
• alergēni -mājas putekļu ērce, ziedputekšņi, pārtika u.c.; 
• stress vai emocionāla pārslodze, spēcīgas bailes, dusmas u.c.;
• smēķēšana;
• fiziskā slodze, īpaši aukstā laikā;
• alerģija pret zināmiem medikamentiem;
• gaisa piesārņojums u.c.

Par smagu astmas lēkmi liecina tas, ka simptomi kļūst arvien smagāki un nemazinās arī pēc elpceļus paplašinošo zāļu jeb glābējmedikamenta (bronhodilatatora) lietošanas. Cilvēkam elpas trūkuma dēļ var būt grūti runāt – tādā gadījumā nekavējoties jākonsultējas ar ārstu.
 

Viens no iemesliem, kas var izraisīt smagu astmas lēkmi, ir nepareiza ārsta izrakstīto medikamentu lietošana. Jūtoties labi, slimnieki bieži zālēm atmet ar roku, un iekaisums bronhos netiek ārstēts. Pēkšņi parādoties astmas simptomiem, lielās devās tiek lietots medikaments bronhu paplašināšanai, taču, nekombinējot tās ar pretiekaisuma zālēm, var sākties smaga lēkme, tāpēc šādi rīkoties nedrīkst. Arī tad, ja ārsts ir izrakstījis inhalējamo hormonu preparātu astmas ārstēšanai, bez ārsta ziņas pārtraukt tā lietošanu nedrīkst, lai neradītu draudus veselībai. 


Konsultēja Ineta Grīsle, pneimonoloģe, alergoloģe