No astmas gadā mirst 40 cilvēki. Nevainīga klepošana var maksāt dzīvību
Ja mūsdienu cilvēks ar astmatisku klepu laika mašīnā negaidīt aizceļotu uz Seno Ēģipti, tur pielietotās ārstēšanas metodes viņu patiešām šokētu. Dakteris slimajam liktu elpot tvaikus, kas iegūti, uz akmeņiem karsējot ļoti indīga auga – dzeloņainā velnābola – pulveri. Ja tas nelīdzētu, talkā ņemtu krokodilu vai kamieļu izkārnījumus.
Mūsdienu medicīna klepotājiem var palīdzēt ar daudz efektīvākām
metodēm. Taču daudzi cilvēki ar hronisku klepu uzvedas tā, it
kā dzīvotu tālā pagātnē – klepo, bet pie ārsta iet baidās, jo
bail no ārstēšanas un zālēm.
Ilgstoši klepojot un nemeklējot ārsta palīdzību, cilvēks sevi
pakļauj lielam riskam un pat nāves briesmām. Nav izslēgts,
ka klepus aizsegā paslēpusies bronhiālā astma, kas negaidīti
var pārsteigt ar smagu lēkmi, un cilvēks vienkārši nosmok.
Ik gadu mirst ap 40 cilvēku
Latvijā ar diagnozi astma ik gadu mirst ap 30-40 cilvēku, liecina
SPKC dati. Lai gan ir pagājuši laiki, kad astmas slimniekiem
ar ilgstošu klepu nereti kļūdaini noteica diagnozi „bronhīts”,
izrakstīja antibiotikas, kas nedeva rezultātu, un cilvēki biežāk
piedzīvoja smagas astmas lēkmes, tai skaitā ar letālu
iznākumu.
Kopš 90.gadu vidus Latvijā ir pieejama mūsdienīga, ātra un
efektīva astmas diagnostika – spirometrija, kas viegli ļauj
pārliecināties par plaušu veselību. Tāpat ikviens var saņemt
mūsdienīgu ārstēšanu, kas astmu ļauj kontrolēt un noturēt
„rāmjos” tā, ka tā netraucē dzīvot. Pareizi lietojot ārsta
izrakstītās zāles, arī astmas lēkmes risks tiek samazināts
līdz nullei. Arī Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka
attīstītajās valstīs ar lielu astmas izplatību, kur slimnieki
nodrošināti ar pretiekaisuma hormonu terapiju, mirstība no
astmas praktiski vairs netiek konstatēta.
Savukārt valstīs, piemēram, Krievijā, kur slimība netiek
atklāta un ārstēta, tāpēc ar astmu slimo šķietami
maz, mirstība no šīs slimības ir daudz augstāka.
Astmas lēkmes anatomija
Ja astma netiek ārstēta jeb kontrolēta, elpceļi iekaist – tie
pietūkst un kļūst šaurāki, apgrūtinot gaisa plūsmu plaušās.
Cilvēkam ir grūti elpot. Moka elpas trūkums, klepus, sēkšana,
smaguma sajūta krūtīs u.c. nepatīkami simptomi. Sākoties
astmas lēkmei, bronhi, reaģējot uz konkrētu kairinājumu, strauji
sašaurinās, kas smagos gadījumos var izraisīt spēcīgu elpas
trūkumu un smakšanu.
Lēkmes izraisītāji var būt ļoti dažādi:
- vīrusa infekcijas;
- alergēni -mājas putekļu ērce, ziedputekšņi, pārtika u.c.;
- stress vai emocionāla pārslodze, spēcīgas bailes, dusmas u.c.;
- smēķēšana;
- fiziskā slodze, īpaši aukstā laikā;
- alerģija pret zināmiem medikamentiem;
- gaisa piesārņojums u.c.
Par smagu astmas lēkmi liecina tas, ka simptomi kļūst arvien
smagāki un nemazinās arī pēc elpceļus paplašinošo zāļu jeb
glābējmedikamenta (bronhodilatatora) lietošanas. Cilvēkam
elpas trūkuma dēļ var būt grūti runāt – tādā
gadījumā nekavējoties jākonsultējas ar ārstu.
Viens no iemesliem, kas var izraisīt smagu astmas lēkmi, ir
nepareiza ārsta izrakstīto medikamentu lietošana. Jūtoties
labi, slimnieki bieži zālēm atmet ar roku, un iekaisums
bronhos netiek ārstēts. Pēkšņi parādoties astmas simptomiem, lielās
devās tiek lietots medikaments bronhu paplašināšanai, taču,
nekombinējot tās ar pretiekaisuma zālēm, var sākties smaga
lēkme, tāpēc šādi rīkoties nedrīkst. Arī tad, ja ārsts ir
izrakstījis inhalējamo hormonu preparātu astmas ārstēšanai, bez
ārsta ziņas pārtraukt tā lietošanu nedrīkst, lai neradītu
draudus veselībai.
Konsultēja Ineta Grīsle, pneimonoloģe, alergoloģe