Der zināt: Ko par cilvēka veselību atklāj pilna asinsaina

Pilna asinsaina domāta galvenokārt asiņu formelementu analīzei. Formelementi ir sarkanie asinsķermenīši jeb eritrocīti (to ir visvairāk, skaits mērāms miljonos), trombocīti – asinsplātnītes, kas atbildīgas par recēšanu, un dažādu formu leikocīti. Izpētot asiņu parauga formelementus un to attiecības, iespējams gūt apliecinājumu, ka ar veselību viss kārtībā, vai apstiprināt aizdomas par kādu slimību un tad veikt papildu pārbaudes, meklējot konkrētākā virzienā.
 

• Eritrocīti (apzīmē ar Er) ir sarkani, jo tajos ir hemoglobīns (saīsinājumā asinsanalīzēs – Hb). Līdz ar to viens no jautājumiem, uz kuru gan ārsts, gan pacients meklē atbildi, pētot pilnu asinsainu, ir šāds: kāds ir hemoglobīns? Veicot analīzi, nosacīti ņem vienu eritrocītu un skatās, cik tas ir sarkans, – ar speciālām metodēm nosaka hemoglobīna saturu sarkanajā asinsķermenītī. Ja hemoglobīna koncentrācija ir samazināta, eritrocīts ir blāvāks. Tas liecina par mazasinību. Otrs variants – arī mazāks eritrocītu skaits vedina domāt par mazasinību.
• Hematokrīts (saīsināti – Ht). Tas rāda asinsšūnu masas un šķidrās daļas jeb plazmas attiecību – būtībā to, cik asinis ir šķidras vai biezas. Ja pacientam ir, piemēram, mazasinība, noteiktā daudzumā asiņu ir mazāk eritrocītu. Attiecīgi arī hematokrīts ir zemāks.

Hematokrīts paaugstinās, ja samazinās asiņu šķidrā daļa – plazma. Tā notiek, piemēram, vasarā, kad pastiprināti svīstam. 

Asinis zaudē daļu šķidruma, hematokrīts pieaug. Līdzīgi, ja ir kāda vīrusinfekcija, sākas stipra caureja un vemšana, cilvēks nespēj neko iedzert un zaudē daudz šķidruma. Asinsanalīzē atspoguļojas paaugstināts hematokrīta līmenis. Norma ir aptuveni 51–52 %, un tas nozīmē, ka asinīs puse ir šķidrā daļa, puse – biezumi (šūnas).

Svarīgi

Hematokrīts ir paaugstināts, ja ir eritrēmija – reta slimība, kas ir pretēja mazasinībai, proti, pacienta asinīs ir nevis samazināts, bet gan paaugstināts asinsšūnu daudzums.

• Leikocīti (L vai Leu). Tie ir baltie asinsķermenīši, kuriem nav nekādas krāsas. Parastā asiņu iztriepē tos vispār neredz. Lai tos varētu pamanīt, lieto speciālus laboratoriskus iekrāsotājus. Tad parādās interesanta aina, jo balto asinsķermenīšu forma ir dažāda. Vieni ir neitrofilie, kas ir galvenie aizstāvji pret dažādiem iekaisumiem. Vēl ir eozinofilie – tie parasti liecina par alerģijām vai tārpu invāzijām. Mazā skaitā (dažkārt – nemaz) mēdz būt bazofilie leikocīti. Vēl ir monocīti, kas arī piedalās ātrā, spēcīgā aizsardzībā pret infekciju, un limfocīti. Tiem ir paliels specifiska izskata kodols un neliela citoplazma; to galvenais uzdevums ir sniegt imūnatbildi – no cilvēka dzimšanas līdz nāves brīdim ražot antivielas pret jebko svešu, kas nonāk organismā. Piemēram, ja dzeramajā ūdenī būs kāda baktērija, limfocīti ar to iepazīsies un izstrādās pret to antivielas. Nākamreiz dzerot šādu ūdeni, varēsim būt diezgan droši, ka antivielas aplips apkārt baktērijai un iznīcinās to. Leikocītu kopējais normālais daudzums ir no 4000 līdz 8000.

Sīkāk par leikocītiem!

Laika gaitā leikocītu skaits ir samazinājies, turklāt ne tikai Latvijas iedzīvotājiem, bet cilvēkiem visā pasaulē.

Iespējams, tā ir cilvēces vājuma (lai neteiktu – degradācijas) pazīme. Proti, pirms 100 gadiem normāls leikocītu skaits bija ap 10 000. Tagad šādu daudzumu uzskata par paaugstinātu. To ietekmē mainīti procesi kaulu smadzenēs, kas ražo asinsšūnas. Dažos gadījumos tas ir izskaidrojams, piemēram, cilvēki jebkurā situācijā, kad kaut kas iesāpas, mēdz iedzert ibuprofēnu. Diemžēl tamlīdzīgi medikamenti ietekmē kaulu smadzeņu aktivitāti. Ilgtoši lietojot ibuprofēnu un līdzīgas zāles, leikocītu skaits var palēnām samazināties. Iemesls ir neapzinīga zāļu lietošana.

Pirms 100 gadiem normāls leikocītu skaits bija ap 10 000, tagad šādu daudzumu uzskata par paaugstinātu.

• Eritrocītu mūža ilgums ir 120 dienu, savukārt leikocītu aktivitāte asinīs saglabājas vien 24–48 stundas. Var gadīties, ka vīrusu sezonā slimību ierosinātāji strauji, bet uz neilgu laiku ir iznīcinājuši daudz leikocītu un to skaits strauji krities – arī tas var atspoguļoties asinsanalīzē.
• Reizēm nezināmu iemeslu dēļ arī pilnīgi veselam cilvēkam eritrocītu skaits ir nepietiekams. Viņš neslimo – nav pat iesnu, tomēr leikocītu līmenis pazemināts. Šādos gadījumos pēc mēneša vai diviem asinsanalīze jāveic atkārtoti. Ja leikocītu līmenis nav mainījies un cilvēks joprojām jūtas labi, jāpieņem, ka tā ir viņa individuālā norma, tomēr drošības labad veselība jāpārbauda atkal.
• Leikocītu skaits paaugstinās, ja ir iekaisumi, stress. Tāpēc asinsanalīze jāveic no rīta pirms ēšanas, jo leikocītu skaits var palielināties gluži fizioloģiski.

Piemēram, ja cilvēks ir uztraucies, balto asinsķermenīšu skaits pieaug dažu minūšu laikā.

• Daļa leikocītu ir aktīvi un nemitīgi peld asinsritē, to skaits parasti ir normas robežās. Otra daļa balto asinsķermenīšu ir salipuši gar asinsvadu sieniņām un aktivizējas stresa situācijās.

Piemēram, ja cilvēks ierauj pirkstā skabargu, šīs grupas leikocīti dodas uz ievainojuma vietu kā armijas rezerve. Leikocītu skaita strauja paaugstināšanās liecina par akūtu iekaisumu vai citu slimību.

• Ja leikocītu ir ļoti daudz, desmitiem tūkstošu, vainīgas asinsslimības – leikēmija, leikoze. Nereti tās konstatē pavisam nejauši – cilvēks nodod asinsanalīzi, un atklājas, ka viņam ir hroniska limfoleikoze (ar šo slimību sirgst cilvēki gados). Tāpēc ir vērts asinsanalīzi veikt reizi gadā, lai pārbaudītu veselību.
   
• Trombocīti (Tr) ir asiņu formelementi, kas veic asiņu hemostāzi – neļauj noasiņot. Ja, piemēram, nejauši iedur pirkstā, iztek asiņu piliens. To noslauka, bet iztek vēl viens, un ar to asiņošana beidzas. Šo brīnumu rada trombocīti: tie atrod audu bojājumu, salīp tam apkārt un aizlīmē.

Problēmas sākas, ja trombocītu skaits ir zemāks par normu. Iemesls var būt slimība, kas nomāc kaulu smadzenes, vai vīrusi, vai medikamenti, piemēram, aspirīns, kas bloķē trombocītus – tie peld asinsritē, taču nespēj veikt savu uzdevumu (aspirīns nešķidrina asinis, kā mēdz uzskatīt). Tāpēc iespējams, ka, aspirīnu cītīgi lietojot infarkta profilaksei, pat neliels ievainojums asiņo ilgāk un pamatīgāk. Reti, bet reizēm trombocītu skaits dramatiski pieaug un mērāms miljonos – tas liecina par retu asinsslimību.

Fizioloģiski trombocītu līmenis paaugstinās pēc operācijām, dzemdībām, ja ir iekaisumi.

• Eritrocītu grimšanas ātrums (EGĀ). To mēra, asinis ielejot stobriņā ar milimetru iedaļām. Zemes pievilkšanas spēka ietekmē eritrocīti no trauciņa augšdaļas pamazām nosēžas apakšā.

Grimšanas ātrumu nosaka, vērojot, cik daudz milimetru no eritrocītu slāņa nogrimuši trauka dibenā stundas laikā. Norma ir 15–20 milimetru stundā.

Grimšanu ietekmē hematokrīts. Proti, ja eritrocītu masa ir mazāka, tie nosēžas drīzāk un grimšana ir paātrināta. Svarīga ir arī olbaltumu klātbūtne asiņu serumā. Tie aplīp apkārt eritrocītiem, tie kļūst smagāki un virzās uz leju straujāk – tātad paātrināta grimšana var liecināt par vainu nevis pašos eritrocītos, bet gan plazmā. Jāmeklē cēloņi. Iespējams, ir iekaisuma process, onkoloģiska saslimšana vai citu kaite, kas rada pārmaiņas olbaltumu sastāvā, kas savukārt ietekmē eritrocītu izkārtojumu.

Ņem vērā

1. Vislabāk ir lūgt, lai asinsanalīzes rezultātus izskaidro ārsts. Ja atbilde, ka viss ir normāli, šķiet pārāk īsa, var jautāt paskaidrot sīkāk.
2. Ja asinsainā atklājas atkāpes no normas, labāk nenopūlēties, pašam meklējot izskaidrojumu enciklopēdijās vai internetā. Tā sev var pierakstīt bezgalīgi daudz slimību.
3. Asinsanalīzēs var gadīties kļūdas, tāpēc, ja ir lielas atkāpes no normas, ieteicams analīzi veikt atkārtoti un drošības labad vēl trešoreiz.
4. Starp divām asinsanalīzēm vēlams ieturēt 1–2 nedēļu pauzi.
5. Reizi gadā asinsanalīzi vajadzētu veikt ikvienam neatkarīgi no pašsajūtas. Ja ir slikti, pastāvīgs nogurums un neatkāpjas kāda slimība, pilna asinsaina nepieciešama arī tad, ja no iepriekšējās reizes vēl nav pagājis gads.

Konsultants EDMUNDS JANSONS, ārsts internists

Teksts:  Zane Zālīte, žurnāls “36.6”