Ko tu zini par zarnu vēzi?

Vairums iedzīvotāju gan Latvijā, gan citās Eiropas valstīs pat neiedomājas, ka zarnu vēzis ir viens no biežāk sastopamajiem vēžu veidiem gan sievietēm, gan vīriešiem. Ik minūti pasaulē vismaz trim cilvēkiem tiek diagnosticēts zarnu vēzis. Vidēji skatoties – 1 no 20 cilvēkiem pastāv nopietns risks tikt diagnosticētam ar zarnu vēzi. Lai gan tiek uzskatīts, ka vislielākās iespējas saslimt ar zarnu vēzi ir tieši vecumā pēc 50 gadiem (90% no visiem zarnu vēža saslimšanas gadījumiem), tomēr ik gadu šīs slimība statistika paliek arvien nepielūdzamāka – saslimst gados daudz jaunāki cilvēki.
 

Dažādi pētījumi rāda, ka ne bez vainas ir mūsdienu cilvēka dzīvesveids, kas nereti nozīmē sēdošu darbu, maz fizisko aktivitāšu un aizraušanos ar neveselīgu pārtiku. Aptaukošanās ir tieši saistīta ar zarnu vēža palielinātu risku. Eiropas iedzīvotājiem liekā svara problēmas kļūst arvien aktuālākas – pēdējos 20 gados cilvēku, kam ir liekais svars, skaits ir faktiski dubultojies.

Ik gadus aptuveni miljons iedzīvotāju Eiropā šo statistiku pavairo. Lielākā daļa no mums ir dzirdējuši - jāēd veselīgi, jāvingro, jādodas pastaigās, jāizvēlas fiziskas aktivitātes un jāmazina kaitējums, ko organismam nodara cigaretes, alkohols un citas atkarību izraisošas vielas.

Vieglāk ir runāt par ādu, par galvu, par rokām un kājām, bet par zarnām nē.

Tomēr iedzīvotāju nevērīgā attieksmē pret veselību, kūtrums ("Vingrošu rīt…", "Veselīgāk ēdīšu pēc algas dienas…" utml.) un pastāvošie stereotipi saistībā ar zarnām un gremošanas sistēmu situāciju nepadara labāku, un zarnu vēzis kā slimība, kas ir gan apkarojama, gan ārstējama turpina savu uzvaras gājienu, iznīcinot daudzas dzīves. Tomēr runāt par zarnu veselību, par gremošanas sistēmas veselību, Latvijā joprojām ir tabu. Vieglāk ir runāt par ādu, par galvu, par rokām un kājām, bet par zarnām nē.
 

Tas ir fakts: cilvēkam ir zarnas. Tas ir fakts: pusē no visiem zarnu vēža gadījumiem audzējs attīstās nemanāmi, un simptomi nav redzami vai viegli pamanāmi. Tas ir fakts: pusē gadījumu pacienti, pat neraugoties uz reālām sūdzībām – sāpes, asinis fēcēs, grūtības nosēdēt, uzpūsts vēders utml. – nevēršas pie ārsta, jo kaunas, nolemj, ka "tā ir visiem" un arvien atrod derīgus attaisnojumus.

Pusē gadījumu pacienti, pat neraugoties uz reālām sūdzībām – sāpes, asinis fēcēs, grūtības nosēdēt, uzpūsts vēders utml. – nevēršas pie ārsta, jo kaunas, nolemj, ka "tā ir visiem" un arvien atrod derīgus attaisnojumus.

Zarnu vēža skrīninga rādītāji Latvijā ir bēdīgi. Kamēr citās Eiropas valstīs skrīninga rādītāji sasniedz pat 80-95% no populācijas, Latvijā tie joprojām ir tikai ap 10% no ap 800 000 lielās iedzīvotāju mērķauditorijas. Vēža skrīnings ir nesāpīga analīze, to atgādina gan ārsti, gan medmāsas, gan tie, kas šo skrīningu veikuši. Skrīninga veikšanu iedzīvotājiem vecuma grupā pēc 50 gadiem apmaksā valsts.

Biedrība "EuropaColon Latvija" aicina iedzīvotājus veikt veselības pārbaudes un vērsties pie ģimenes ārsta pēc padoma, kā rīkoties, lai pārbaudītu savu zarnu un gremošanas sistēmas veselību. Droši jautājiet savam ārstam testus, lai veiktu pamata pārbaudi. Latvijas statistika ir kliedzoša - zarnu vēzi lielākajā daļā gadījumu atklāj tikai 3. vai 4. tā stadijā, kad ārstēšana ir ļoti dārga, un iespēja vēzi izārstēt ir būtiski mazinājusies.  Citviet Eiropā zarnu vēzi atklāj 1. un 2.stadijā – mazāk 3. un 4., Latvijā tas ir pretēji.
 

Daudzās valstīs pacientiem ir pieejamāki modernāki zarnu vēža testi un ārstēšana, nekā to šobrīd var atļauties Latvijas valsts. To zinot, vēl stingrāk piekodinām – pie ārsta jāvēršas savlaicīgi, un katram pašam ir sevi jāsargā un jārūpējas par savu veselību. Kamēr nav par vēlu, kamēr nav nepieciešami galēji līdzekļi, lai izdzīvotu. Ja nepieciešams – jāsniedz atbalsts saviem tuvākajiem – mudiniet vecākus cilvēkus veikt skrīningu, prasiet informāciju par zarnu un gremošanas sistēmas veselību ģimenes ārstiem, veiciet testus un neizliecieties, ka zarnu nav, vai domāt un runāt par to veselību ir nepieņemami. Varbūt tad, ja rīkosimies katrs pats savai un līdzcilvēku drošībai - zarnu vēža mirstības statistiku (700 cilvēku gadā Latvijā ik gadus) nepapildinās mums dārgu cilvēku zaudējums.