Baidīties, sadzīvot vai operēt? Astoņi jautājumi par olnīcu cistām

Vai jāuztraucas par ikvienu cistu?

Visbiežāk ar šķidrumu val citu saturu pildītais pūslītis sūdzības neizraisa. Nereti sieviete, kas regulāri neapmeklē ginekologu un kurai nav veikta ultrasonoskopijas apskate, nostaigā ar to visu mūžu, un nekas slikts nenotiek. Cita gadiem ilgi gaida, ka cista pazudīs un atnāk pie ārsta ar izteikti palielinātu vēderu, kad veidojums atņēmis pēdējo spēku. Ginekologs cistu pārbauda ar ultrasonoskopijas palīdzību, izvērtējot tās sieniņu biezumu un virsmu, pildījuma saturu un izaugumus. Šādi olnīcas vajadzētu izmeklēt ik pēc astoņiem deviņiem mēnešiem. Ja sācies ļaundabīgs process, pēc gada tas jau var būt izplatījies pārāk tālu. Ne vienmēr pirmajā reizē nekaitīgu veidojumu iespējams atšķirt no ļaundabīga. Rodoties šaubām, talkā ņem ultrasonoskopijas metodi doplerogrāfiju, lai noskaidrotu, cik intensīvi tas tiek apasiņots, pēc kā var spriest par procesa bīstamību.


Olnīcas ir aktīvs iekšējās sekrēcijas dziedzeris, tādēļ cistas var veidoties, tiklīdz tās sākušas ražot hormonus. Katra menstruālā cikla vidū ar šķidrumu pildītā pūslītī, ko dēvē par folikulu, nobriest viena olšūna, kas, tam plīstot, izsprūk laukā - notiek ovulācija. Ja tas nepārsprāgst, bet turpina palielināties, aizkavējot mēnešreizes, rodas funkcionālā jeb dzeltenā ķermeņa cista. Par to nav jāraizējas, jo tā ir labdabīga, nerada sūdzības un parasti izzūd divu trīs mēnešu laikā. Šādi veidojumi mēdz rasties, ja kontracepcijas vai ārstniecības nolūkā dzemdes dobumā ievietota hormonālā spirāle. Tad var lemt par pretapaugļošanās līdzekļa izņemšanu, taču parasti tas nav nepieciešams.
 

Kādā vecumā cistas veidojas visbiežāk?

Cistas olnīcās atrod jau agrā bērnībā, un tās mēdz būt arī ļaundabīgas. Ja meitenīte sūdzas par sāpēm vēdera lejasdaļā, viņai noteikti jāved pie ginekologa un jāveic ultrasonoskopija. Īpaši bieži šos veidojumus novēro ap trīsdesmit gadu vecumu, kad olnīcas ir visaktīvākās. Menopauzes laikā, kad tās iemigušas, funkcionālās cistas vairs neveidojas. Tad, ja orgānā parādījies lieks šķidrumsi, jāpārbauda, vai nav sācies ļaundabīgs process. No cistas olnīcā sieviete nav pasargāta nevienā vecumā.
 

Kuras cistas nedrīkst atstāt bez ievērības?

Pastiprināta uzmanība jāpievērš olnīcu jaunveidojumiem - cistomām, kas rodas no tajās esošajām šūnām. Tās var būt pavisam maziņas, bet prāvākajā, ko dakteris redzējis, ietilpuši astoņi litri šķidruma.

Nereti cistu iekšpusē ir kārpiņām līdzīgi izaugumi. Dažas izplešas ļoti lielas, sastāv no vairākām kamerām un ir pildītas ar biezāku vai šķidrāku gļotainu saturu. Prāvi veidojumi mēdz izraisīt smaguma sajūtu un sāpes vēdera lejasdaļā, vēdera izejas un urinēšanas traucējumus, apgrūtināt pat elpošanu un ēšanu. Tā sauktajās dermoīdcistās, kur atrodas cilmes šūnas, var slēpties arī zobu, kaulu, ādas, matu, tauku un vairogdziedzera audu daļiņas. Lai netraucētu olnīcai, tās jāoperē. Savukārt endometriomu iekšpusē ir sīki dzemdes gļotādas dziedzeraudi. Tā kā to saturs - sarecējušās, tumši brūnās asinis atgādina šokolādi, agrāk tās dēvēja par šokolādes cistām. Šo veidojumu rašanās cēļoņi nav skaidri.

Pastāv teorija, ka mēnešreižu laikā daļa no menstruālajām asinīm kopā ar nolietojušos dzemdes gļotādu iztek laukā caur maksti, taču neliels daudzums pa olvadiem nonāk vēdera dobumā, arī olnīcās, kur var izveidoties ar tām pildīta cista. Dzīvotspējīgās šūnas te sāk augt un asiņot, izraisot iekaisumu un sāpes pirms mēnešreizēm un to laikā. Pēc citas teorijas olnīcu sedzošās šūnas bioloģiski aktīvu vielu ietekmē pārvēršas par dzemdes gļotādai līdzīgām šūnām un veic savu slikto darbu. Tad orgāns, cenšoties šo perēkli nosegt, sāk to paslēpt, un izveidojas cista. Endometriomas uzskata par neauglības lemeslu, taču par to vēl diskutē. Ir viedoklis, ka tās jāoperē tikai pēc noteikta izmēra sasniegšanas. Taču drošāk būtu veidojumus likvidēt jau laikus, jo tie mēdz klūt ļaundabīgi.
 

Kādus vēl sarežgījumus var izraisīt cistas?

Fiziskas slodzes laikā vai arī sievietei veicot rotējošas kustības, piemēram, veļoties uz sāniem, cista var sagriezties ap savu asi, apgrūtinot asinsapgādi un izraisot akūtu iekaisumu, kas izpaužas ar stiprām sāpēm vēdera lejasdaļā. Parasti šādā situācijā talkā steidzas vēdera dobuma sanitārs - lietā tauku plēve, norobežojot katastrofas vietu no apkārtējiem audiem. Dažkārt, problēmu risinot laikus, cistu izdodas likvidēt, saglabājot olnīcas audus, bet reizēm orgānu nākas izņemt. Par laimi, šādi negadījumi nenotiek pārāk bieži. Fizisku aktivitāšu laikā vai ceļot smagumus, cista var pārplīst. No tās izlijušais saturs uzsūcas vēdera dobumā, taču, ja ir spēcīga asiņošana un sāpes, nepieciešama operācija.  Sevišķi bieži tā notiek ar funkcionālajam cistām. Nereti kundzes ar šādu problēmu ierodas slimnicā pēc rīta seksa. Tad reizēm asinsizplūdumu caur maksti ultraskaņas kontrolē var atsūkt, taču ne vienmēr ar to pietiek.  Šādi negadījumi mīlas brīžos mēdz atkārtoties. Tad, lai izvairītos no nepatikšanām, ieteicams menstruālā cikla vidū un tūlīt pēc ovulācijas, kad pastav lielāka iespēja, ka dzimumloceklis pūslīti pārspiedīs, ar seksu nodarboties rāmāk.
 

Vai arī labdabīgas cistas jāoperē?

Diemžēl diagnostikas iespējas, lai pavisam droši atšķirtu nekaitīgu cistu no ļaundabīgas un prognozētu tās tālāko attīstību, ir ierobežotas. Agrāk tādas cerības saistīja ar onkomarķieru ieviešanu, taču izrādījies, ka tie ne vienmēr atvieglo diagnozes noteikšanu, jo reaģē arī tādas ginekoloģiskas slimības kā endometriozes un iekaisuma gadījumā. Cistas uzsūkšanos var paātrināt, divus trīs mēnešus lietojot hormonālās kontracepcijas tabletes, taču funkcionālais veidojums izzudīs arī bez medikamentu palīdzības. Ja cista šajā laikā nav samazinājusies, jāgatavojas operācijai. Kad jau radīsies sūdzības, ārstēšana būs daudz sarežģītāka.
 

Kā rīkoties, atklājot cistu grūtniecības laikā?

Dzeltenā ķermeņa  cista ap 16. gaidību nedēļu uzsūksies pati. Ko darīt aizdomīga veidojuma gadījumā, Iems ārstu konsīlijs: dzemdību speciālists, ginekologs un onkologs. Ķirurģiska iejaukšanās ne vienmēr nozīmē grūtniecības pārtraukšanu. Auglis guļ dzemdē kā mājiņā, tādēļ vismaz daļēji ir pasargāts, tomēr spontāna aborta drauds šajā gadījumā ir liels.
 

Vai ir iespējams izsargāties no jaunveidojumu attīstības olnīcās?

Tā kā cistu cēlonis  visbiežāk nav nosakāms, ko ieteikt grūti. lr pieņemts uzskatīt, ka to veidošanās risks mazinās, vismaz piecus  gadus lietojot hormonālās kontracepcijas tabletes. Tad tiek nomākta ovulācija un olnīcas nestrādā. Taču tas nelabvēlīgi ietekmē ādu, gļotādu, matus un kaulus. Mazinās īpašais sievišķais starojums.
 

Ar ko jārēķinās, likvidējot veidojumu ķirurgiski?

Agrāk operāciju veica, izdarot griezienu no nabas līdz kaunuma kaulam vai arī vēdera lejasdaļā pa Venēras kroku, lai gūtu labāku kosmētisko efektu. Mūsdienās cistu no olnīcas izloba ļoti saudzīgi ar laparoskopijas metodi, instrumentu ievadot un manipulāciju veicot caur mazu caurumiņu vēderā. Svarīgi veidojumu nepārraut, lai šķidrums neizlītu vēdera dobumā, jo ārsts nevar būt pārliecināts, ka tajā nav ļaundabīgas šūnas. Ja cista ir apjomīga, var gadīties vienu olnīcu zaudēt. Taču tas nenozīmē, ka sieviete vairs nevarēs dzemdēt — grūtniecībai pietiks ar otru. Pēc operācijas jāpaliek slimnīcā vismaz līdz nākamajai dienai. Pāris nedēļas, kamēr brūce dzīst, jāievēro saudzējošs režīms. Pēc tam var darīt visu, ko pieļauj traumētā naba, caur kuru tika ievadīts laparoskops. Nesaudzīga attieksme var izraisīt bruku.

Teksts: Žurnāls "36,6"