Padomi, kā izvairīties no infekcijām publiskās peldvietās
Pamata higiēnas principi, kas jāievēro apmeklējot publisku peldvietu, stāsta „BENU Aptieka” farmaceite Jūlija Kovaļova.
Ar piesardzību pret peldvietu
Lai gan peldēšanas pozitīvā ietekme uz veselību ir nenoliedzama,
„BENU Aptieka” farmaceite atgādina, ka, dodoties uz izvēlēto
peldvietu, noteikti būtu jau iepriekš jāpārliecinās par ūdens
tīrību. Noteikti nevajadzētu dodoties peldēt uz vietām, kuras
izziņotas kā piesārņojumu vai, piemēram, zilaļģes saturošu. Arī
peldēšana ezeros un upēs var radīt draudus veselībai, jo saldūdens
ūdenstilpnes var saturēt veselībai kaitīgus mikroorganismus, kas
ūdenī var nonākt no notekūdeņiem, vai motoreļļas, kas raksturīgi
vietās, kur atļauts pārvietoties ar ūdens moto transportu. Eļļas,
kas nonāk ūdenī, var radīt ādas kairinājumu, niezi un izsitumus,
bet, šim ūdenim nokļūstot gremošanas traktā, iespējams pat
saindēties. Ja nu to, ka ūdens ir piesārņots, ievērojat pēc peldes
sākuma, noteikti uzreiz būtu ūdens jāpamet un pēc iespējas ātrāk
jānoskalojas tīrā ūdenī.
Plānojot līdzi ņemamās uzkodas, noteikti jau iepriekš jāpadomā par to, vai tās nesabojāsies karstajā saulē un vai nepieciešamības gadījumā varēsiet nomazgāt augļus un dārzeņus, ja tie nav mazgāti jau mājās.
Otrs būtisks faktors, kas būtu jāņem vērā, dodoties uz plaši
apmeklētām peldvietām, ir tāds, ka smiltīs, iespējams, paslēpušās
stikla lauskas, kuras šeit atstājuši iepriekšējie atpūtnieki. Lai
izvairītos no šādām traumām, pludmalē iesākumā vēlams nēsāt apavus,
līdz kļūst skaidrs, ka izvēlētā apkārtne ir tīra. Ja nu tomēr
gadījies gūt traumu, Zilā karoga pludmalēs pēc palīdzības iespējams
griezties pludmales glābēju posteņos, taču, dodoties uz pludmalēm,
kur pludmales glābēju patruļas nestrādā, noteikti pašiem būtu jāņem
līdzi pirmās palīdzības aptieciņa. Ja stikls vai cita veida asums
pēdā nav iedūries un brūcē iesprūdis, brūce iesākumā būtu jānoskalo
ar tīru ūdeni. Taču, ja stikls vai cits asums brūcē ir iesprūdis,
labāk uzreiz meklēt palīdzību pie speciālistiem. Ja pēc asuma
izvilkšanas traumētā vieta sapampst, tā ir apsārtusi un veidojas
tūska, tas ir drošs signāls, ka brūcē ir kas palicis un ne vienmēr
strutas to izspiedīs ārā pašas. Līdz ar to arī šādā gadījumā BENU
aptieku farmaceite rekomendē steidzami meklēt palīdzību pie
ārsta.
Lai izvairītos no vēdersāpēm
Aktīva atpūta pludmalē ātri vien raisa apetīti, tāpēc, dodoties
atpūtā, līdzi parasti tiek ņemtas arī uzkodas. Plānojot līdzi
ņemamās uzkodas, noteikti jau iepriekš jāpadomā par to, vai tās
nesabojāsies karstajā saulē un vai nepieciešamības gadījumā
varēsiet nomazgāt augļus un dārzeņus, ja tie nav mazgāti jau mājās.
Neievērojot piesardzību ar ēdienu, cilvēks riskē ar saindēšanos.
Tāpat pirms ēšanas arī pludmalē būtu jāmazgā rokas. Tā kā Latvijas
peldvietās šāda iespēja visticamāk nebūs pieejama, kārtojot
pludmales somu, līdzi iepakojiet arī dezinficējošas salvetes vai
roku dezinfekcijas gelu. Farmaceite atgādina, ka īpaši
piesardzīgiem jābūt arī vecākiem, kuri uz peldvietām devušies ar
maziem bērniem, jo nereti pat ūdens, kas gana tīrs peldēšanai, vai
izraisīt infekcijas, to iedzerot.
Neaizmirst arī par intīmo higiēnu
Diemžēl pludmales apmeklējums var radīt draudus arī intīmajām
zonām. Peldkostīma sintētiskais audums rada dzimumorgāniem
mehānisku kairinājumu, bet mitrums pēc peldes izjauc maksts dabīgo
mikrofloru – abi šie faktori paaugstina risku attīstīties sēnītes
infekcijai. Turklāt sēnītes riskam pakļauti arī bērni, uzturoties
pludmales smiltīs bez apakšbiksītēm. Mitrajās smiltīs atrodas
smilšu graudiņi un gliemežvāki, kas traumē ādu, bet smilšu
piesārņojums, iekļūstot pat mikrotraumā, var radīt iekaisumus, kā
arī labvēlīgu vidi dažāda veida sēnītēm. Tāpēc pēc pludmales
apmeklējuma pēc iespējas ātrāk jānoskalojas tīrā ūdenī, kas mazinās
saslimšanu risku.