Apinis: Poliomielīts ir klāt, bēgļi arī, vēlreiz par vakcināciju
Poliomielīts jeb bērnu trieka ir akūta (trīs tipu) poliovīrusa
izraisīta slimība. Organismā vīruss nokļūst caur gremošanas
traktu un izplatās ar asinīm uz centrālo nervu sistēmu. Tas
sagrauj perifērās, muskuļus inervējošās nervu šūnas.
Slimība izraisa smagu neatgriezenisku paralīzi vai pat nāvi.
Infekcijas avots ir cilvēks, visbiežāk vīrusu uzņem ar ūdeni,
un izplatīšanās ceļš ir fekāli orālais. Poliovīruss ūdenī
dzīvo ļoti ilgi, ir izturīgs ārējā vidē. Inkubācijas periods ilgst
5–40 dienas pēc vīrusa iekļūšanas organismā.
Šeit vēlos norādīt, ka abus slimības gadījumus Ukrainā izraisīja
1. tipa vakcīnas izcelsmes poliovīruss (cVDPV1), proti,
poliomielīta vakcīna ir novājināta dzīva vīrusa vakcīna, kas
gluži kā dabiskais vīruss izplatās ūdenstilpēs un laiku pa laikam
atrasts arī Latvijas ūdenstilpēs. Ar šādu vīrusu var saslimt
nevakcinēti bērni ar novājinātu imunitāti. Pēc Pasaules
Veselības organizācijas datiem, 2015. gadā pasaulē
reģistrēti vēl 10 vakcīnas izcelsmes poliomielīta vīrusa
(cVDPV1) infekcijas gadījumi (no tiem 9 gadījumi tika
konstatēti Madagaskarā un viens gadījums Nigērijā).
Ievērojami bīstamāka ir slimība, ko izraisa savvaļas poliovīruss. Šogad īsta (savvaļas) vīrusa (WPV1) izraisīti 29 slimības gadījumi novēroti Pakistānā, bet 8 – Afganistānā. Atklātie poliomielīta gadījumi būtiski palielina poliovīrusa ievešanas un izplatīšanās risku Eiropā.
Patiesībā mums blakus atrodas lielas teritorijas ar cilvēkiem, kas, iespējams, nav imunizēti pret poliomielītu.
Autors šīs rindas raksta no Ukrainas, kur
piedalās Dienvidaustrumeiropas ārstu konferencē un diskusijās.
Iespējams, man nav taisnība, bet iespaids rodas, ka Ukrainā
vakcinācijas uzskaites dati ir tik ļoti sagrozīti, zagšana tik
izplatīta un vakcīnu piegādēs ir tik milzīgi pārrāvumi, ka,
domājams, pēdējos gados poliomielīta imunizācijas aptvere
bērniem realitātē ir bijusi ap 40%. Neviens skaidri šos
skaitļus nezina. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas
datubāzi straujš vakcinācijas aptveres kritums, sākot no 2009.
gada, acīmredzami ir iedragājis kolektīvo imunitāti Ukrainā.
Vēl sliktāk– Pasaules Veselības organizācija norāda,
ka līdzīgs vakcinācijas aptveres kritums bijis Krievijā no
1995. līdz 2000. gadam. Patiesībā mums blakus atrodas lielas
teritorijas ar cilvēkiem, kas, iespējams, nav imunizēti pret
poliomielītu.
PVO rekomendācijās norādīts, ka visiem ceļotājiem pirms došanās
uz teritorijām, kur cirkulē savvaļas poliovīruss, jābūt
pilnībā vakcinētiem pret poliomielītu. Realitātē tas nozīmētu
ne tikai Pakistānu, Afganistānu, Kirgizstānu un Tadžikistānu, bet
arī visu bijušo PSRS. Visiem, kas iepriekš saņēmuši trīs vai
vairāk dzīvas (OPV) vai inaktivētas (IPV) vakcīnas devas,
ieteicams saņemt vēl vienu poliomielīta vakcīnas devu. Tiem,
kas nav saņēmuši nevienu vakcīnas devu (vai kam nav ziņu par to
– vakcinēts vai nevakcinēts), līdz braucienam būtu ieteicams
veikt vakcinācijas kursu pret poliomielītu atbilstoši primārās
vakcinācijas shēmai – proti, 3 devas.
Steidzama ceļojuma gadījumā būtu ieteicams saņemt vismaz vienu
vakcīnas devu, ideālā gadījumā – 4 nedēļas pirms
izbraukšanas.
Šo rindu autors nav karojošs vakcinācijas aizstāvis, piemēram, jautājumā par nepieciešamību imunizēties pret gripu, bet uzskata, ka jautājums par nepieciešamību visus bērnus vakcinēt pret poliovīrusu nav diskutējams.
Viss tas, ko es rakstu, visvairāk attiecas uz bērniem. Pašlaik
pārlieku aktīvi norit propaganda pret vakcināciju. Šo rindu
autors nav karojošs vakcinācijas aizstāvis, piemēram,
jautājumā par nepieciešamību imunizēties pret gripu, bet uzskata,
ka jautājums par nepieciešamību visus bērnus vakcinēt pret
poliovīrusu nav diskutējams. Nemaz nerunājot par to, ka
vakcinācija ir viens no galvenajiem un
efektīvākajiem veselības profilakses veidiem un kopumā vienmēr
ir lētāka un izdevīgāka par ārstēšanu un rehabilitāciju – kā
indivīdam, tā valstij. Poliovīrusa vakcinācija nodrošina
iespējas bērnam dzīvot, nesaslimt un nenomirt no šīs ļoti bīstamās
slimības.Kāpēc vēl mums būtu jānodrošina visu bērnu vakcinācija
pret poliovīrusu?
Reāla problēma ir romu tautības cilvēku migrācija, pieņemot,
ka tieši Bulgārijā un Rumānijā pastāvīgi dzīvojošie romu
tautības cilvēki ir ar zemāko vakcinācijas aptveri, bet
viņi vairāk vai mazāk brīvi pārvietojas pa visu Eiropu.
Savukārt imigranti no trešajām (piem., Ziemeļāfrikas) valstīm
allaž uzrāda dokumentus par vakcināciju pret visām zināmajām
infekcijām, bet Eiropas ārstiem ir pamatots viedoklis, ka
Ziemeļāfrikā par lētu naudu var iegūt vakcinācijas dokumentu,
nevis vakcīnu. Imigranti no Afganistānas un Pakistānas tiešām
var būt nevakcinēti pret poliovīrusu un būt šīs slimības
nēsātāji.