Breketes un zobu kopšana. Kas ir jādara citādi?

Kas ir ortodontiskā ārstēšana?
Tā ir nepareizu zobu pozīciju un/vai žokļu attiecību korekcija ar dažādām aparatūrām. Aparatūras var būt gan izņemamas, gan arī neizņemamas jeb fiksētas pie zobiem. Mūsdienās lielākajā daļā gadījumu zobu rindu izlīdzināšanu veic tieši ar brekešu palīdzību, kas ir neizņemamas aparatūras un tiek pielīmētas pie zobu ārējās virsmas jeb emaljas. Zobi tiek izlīdzināti, breketēs iestiprinot speciālus lokus, kuri mijiedarbojas ar breketēm, tā koriģējot zobu rindas. 


Pastāv uzskats, ka breketes var bojāt zobus. Vai tā ir? 
Šis ir viens no visbiežāk uzdotajiem jautājumiem ortodontam. Atbilde īsumā – ne breketes, ne citas ortodontiskās aparatūras nebojā zobus. Un tomēr – zobu, smaganu un arī zobus noturošā kaula veselība var tikt ietekmēta, ja ortodontiskās ārstēšanas laikā zobi netiek kārtīgi tīrīti un netiek uzturēta laba mutes dobuma higiēna. 

Breketes kopā ar koriģējošajiem lokiem, dažādiem stiprinājumiem, gumijām un atsperītēm veido brekešu sistēmu, kas viennozīmīgi uzkrāj aplikumu un apgrūtina zobu tīrīšanu. Iemesls pavisam vienkāršs – kamēr uz zoba virsmas nav nekas pielīmēts, notiek labāka pašattīrīšanās ar siekalām un tīrīt zobus ar zobu suku un diegu ir salīdzinoši vienkārši. Līdzko uz zobu virsmas tiek piestiprināta brekešu sistēma, ēdiena paliekas saķeras ap breketēm, siekalas vairs tik labi neapskalo zobu virsmu un arī zobu tīrīšana, diegošana kļūst sarežģītāka un laikietilpīgāka. Ja pacients pēc brekešu uzlīmēšanas nemaina savus zobu tīrīšanas paradumus – rūpīgāk un ilgāk netīra zobus, tad viennozīmīgi apkārt breketēm uzkrājas slānis ar aplikumu. 


Kādas ir pirmās pazīmes, kas liecina, ka zobi brekešu nēsāšanas laikā netiek pienācīgi kopti? 
Vidējais brekešu nēsāšanas laiks ir 2 gadi, un visu šo laiku uz noteiktām zobu virsmām pastiprināti krājas aplikums. Zobu aplikumā ir ļoti daudz baktēriju, kuras producē skābes. Savukārt skābes šķīdina zoba ārējo virsmu (emalju). Ar laiku zem regulāri un kārtīgi nenotīrītā aplikuma slāņa sāks veidoties zobu bojājumi. Zobu bojājumi sākotnēji izpaužas kā balti plankumi, kas ļoti sliktas mutes dobuma higiēnas gadījumā var būt manāmi jau pirmajos brekešu nēsāšanas mēnešos. Baltie plankumi ir uzskatāmi par zobu caurumu sākumstadiju, un tas jau ir neatgriezenisks bojājums. Ar laiku baltie plankumi var iekrāsoties tumšāki, kļūt brūni, dzelteni, vai arī veidoties dziļāki caurumi ar bedrītēm un robiem zobu virsmā. Tā kā visizteiktākā aplikuma uzkrāšanās vieta pacientiem ar breketēm ir gar smaganas malu, tad arī visbiežākais plankumu un caurumu veidošanās rajons ir zobu ārējās virsmās pie smaganas. 

Tomēr ļoti sliktas mutes dobuma higiēnas gadījumos var būt skartas arī pārējās ārējās virsmas daļas. Tāpat aplikuma ietekmē var attīstīties smaganu iekaisums (gingivīts) – smaganas kļūst apsārtušas vai pat spilgti sarkanas, sāpīgas, asiņo, paliek lielākas. Ar laiku smaganu iekaisums var progresēt un kļūt arī par zobus noturošā kaula iekaisumu. Vēl viena papildu problēma – pastiprināti uzkrājoties aplikumam un saķeroties brekešu spraugās, koriģējošais loks nespēj slīdēt pa brekešu spraugu, tādēļ zobu pārvietošanās notiek daudz lēnāk, kas nozīmē ilgāku brekešu nēsāšanas laiku. Bet vēlreiz jāuzsver, ka viss iepriekš minētais attiecas tikai uz tiem gadījumiem, kad netiek ievērota pareiza mutes dobuma higiēna un zobu tīrīšana.


Kāda ir pareiza zobu tīrīšana un kā jāmaina zobu kopšanas paradumi, ja cilvēkam ir breketes? 
•    Jāmaina uztura paradumi
Pirmkārt, būtu jāmaina ne tikai mutes dobuma higiēnas, bet arī uztura paradumi. Tā kā baktērijas skābi ražo no ogļhidrātiem, tad būtu ieteicams samazināt cukura, saldumu, arī gāzēto, saldo un skābo dzērienu lietošanas daudzumu un biežumu ortodontiskās ārstēšanas laikā. Nosacījums būtu arī – nenašķoties starp ēdienreizēm. Jo vairāk un ilgstošāk ap breketēm dienas laikā ir barības atliekas un aplikums, jo lielāks risks ir sākt veidoties caurumiem. 

•    Brekešu nēsāšanas laikā zobi būtu jātīra pēc katras ēdienreizes
Otrkārt, brekešu nēsāšanas laikā zobi ir jātīra biežāk un rūpīgāk. Parasti zobārsti iesaka pacientiem tīrīt zobus vismaz 2 reizes dienā – no rīta pēc brokastīm un vakarā pirms gulētiešanas. Savukārt brekešu nēsāšanas laikā zobi būtu jātīra pēc katras ēdienreizes. Tas nepieciešams, lai saglabātu zobus veselus un pēc ēdienreizes varētu droši smaidīt, neuztraucoties, ka “kaut kas saķēries zobos”. No ēdiena iesprūšanas starp breketēm izvairīties nav iespējams, bet ir iespējams to visu pēc ēšanas iztīrīt. Rūpīgāka tīrīšana nozīmē to, ka tīrīšanai tiek veltīts ilgāks laiks, lai notīrītu it visu aplikumu, kas sakrājies apkārt breketēm. Minimālais komplekts, kas nepieciešams, lai kārtīgi iztīrītu zobus brekešu nēsāšanas laikā, sastāv no parastas zobu sukas, zobu diega un speciālām starpzobu sukām. Ar parasto zobu suku zobus tīra tāpat kā ikdienā, īpašu uzmanību veltot zobu virsmai pie smaganas. Pēc tam talkā tiek ņemtas sukas, kas izskatās kā mazas pudeļu sukas. Ar šīm sukām tiek notīrīta zobu virsma zem loka un starp breketēm. Visbeidzot ar zobu diegu tiek izdiegotas starpzobu jeb zobu sānu virsmas. Var izmantot klasisko zobu diegu vai tā saucamo “superfloss” diegu, kas ir vieglāk un ērtāk lietojams. Papildu minimālajam komplektam var iegādāties arī dažādas citas zobu sukas, piemēram, ar ļoti mazām galviņām vietām, kur īpaši grūti piekļūt, ļoti smalkas un šauras starpzobu sukas zobu spraugām, kur nevar piekļūt ar zobu diegu. Tāpat pacienti var lietot arī elektriskās zobu sukas. Mutes dobuma skalošanas līdzekļi var palīdzēt stiprināt zobu emalju un samazināt plankumu un caurumu veidošanās risku. Un tomēr – vieni paši tie noteikti neatsver zobu tīrīšanu un mehānisku aplikuma noņemšanu ar zobu suku. Ieteicams lietot zobu pastu, kas satur fluorīdus. 

•    Regulārs zobu higiēnista apmeklējums
Treškārt, profesionālo mutes dobuma higiēnu pie zobu higiēnista brekešu nēsāšanas laikā būtu ieteicams veikt vismaz 2 reizes gadā. Gadījumos, kad aplikums uzkrājas ar pastiprinātu intensitāti (to var veicināt nepareizi uztura paradumi, siekalu sastāvs, nepietiekama vai nepareiza zobu tīrīšana un diegošana), zobu higiēnists būtu jāapmeklē vēl biežāk – 3 līdz 4 reizes gadā. Parasti zobu higiēnista apmeklējums tiek apvienots ar ortodonta apmeklējumu – higiēnists noņem koriģējošos lokus, notīra zobakmeni, aplikumu, uzklāj emalju stiprinošus fluora gelus, pēc tam seko ortodonta apmeklējums, kur tiek uzlikti jauni koriģējošie loki un stiprinājumi.


Raksts tapis Veselības ministrijas un Slimību profilakses un kontroles centra organizētās kampaņas „Man ir tīri zobi!” ietvaros.