Proktoloģiskā ārstēšana – arvien draudzīgāka pacientam

 FOTO: medicīnas zinātņu doktors, docents, ķirurgs  koloproktologs Aigars Martinsons.

"Uzsākot darboties lāzerproktoloģijas jomā, mūsu mērķis Lāzermedicīnas klīnikā bija kliedēt aizspriedumus par šo slimību, padarīt diagnostiku un ārstēšanu pacientiem pieejamu un maksimāli komfortablu, garantējot diskrētu un delikātu attieksmi. Spriežot pēc tā, ka pacientu skaits nemitīgi aug, mums tas izdodas," saka medicīnas zinātņu doktors, docents, ķirurgs  koloproktologs Aigars Martinsons. "Arī turpmāk strādāsim, lai padarītu ārstēšanu vēl neagresīvāku un cenas ziņā pieejamāku."

Ieskaties: http://lazermedicinasklinika.lv/lv/piedavajumi

Kādas  metodes hemoroidālās slimības ārstēšanai praktizē jūsu klīnikā? 
Visvairāk mēs izmantojam metodes, kas pazīstamas ar nosaukumiem HeLP un LHP. 
HeLP procedūras (no angļu valodas – hemorrhoid laser procedure) gaitā ar speciālu doplerzondi atrodam, kurā vietā zem gļotādas ir hemoroīdus barojošais asinsvads un precīzi tajā vietā to piededzinām. Ar šo pašu aparatūru arī kontrolējam, vai asinsvads ir noslēdzies – tiek iegūts skaņu efekts, kas ļauj spriest, vai asins plūsma samazinās. Šo metodi vairāk izmanto agrīnām hemoroīdu stadijām, kad vēl nenovēro hemoroidālo mezglu izkrišanu no anālās atveres, bet pacientam vairāk ir sūdzības par asiņošanu. Ar lāzera palīdzību tiek mainīta asinsvada sieniņas struktūra un asinsvads slēdzas. Mezgli, kuri ir palielināti tikai nedaudz, pēc zināma laika saplok. Labu efektu ar HeLP lāzertehnoloģiju var panākt arī pacientiem, kuriem ir sūdzības par niezi, diskomfortu un citām subjektīvi nepatīkamām sajūtām anālajā zonā. Procedūru parasti veic vietējā anestēzijā ar speciālu atsāpinošu gēlu; atsevišķos gadījumos to papildina ar viegli nomierinošu līdzekli – tableti, retāk injekciju. Ja slimības pakāpe ir lielāka, HeLP lāzerprocedūra ļauj uz kādu laiku samazināt traucējošos simptomus, kamēr pacients ir gatavs nopietnākai ārstēšanai. Lielākās hemoroidālās slimības stadijās efektīva ir LHP (laser hemorrhoidal plastic) operācija. Ja hemoroīdi ir jau pārāk lieli un sāk izkrist, tad saistaudi, kas tos tur pie zarnas sieniņas, ir izstaipīti, tāpēc vairs nav iespējams panākt tik labu efektu, slēdzot artērijas, kas apgādā hemoroidālos mezglus ar asinīm. Mezglā tiek iedurta lāzera „adatiņa” un veikta piededzināšana, mezgls saplok, varētu teikt – pielīp pie zarnas sieniņas. Ir ļoti precīzi aprēķināts, cik liela enerģija vajadzīga šim nolūkam, lai nebojātu taisnās zarnas slēdzējmuskuli vai gļotādu. Pēdējā laikā ārstēšanā izmantojam arī skleroterapiju, kad hemoroidālajā mezglā ievada speciālu medikamentu – sklerozantu.  Nesen ļoti veiksmīgi aizsākām arī CO2 lāzera izmantošanu, ko plaši lieto dermatoloģijā.

CO2 lāzers tiek raksturots kā agresīvs. Dzirdēts, ka sejas ādas atjaunināšanai to izmanto gadījumos, kad saudzīgākas lāzerprocedūras vairs nedod gaidīto efektu un pēc tam zināmu laiku jāpaliek mājās. Kā ir proktoloģijā?
Šīs divas lietas nav salīdzināmas – estētiskajā dermatoloģijā tiek apstrādāta visa sejas āda kopumā,  bet mēs iedarbojamies tikai uz konkrētiem ārējiem hemoroīdiem un nelieliem veidojumiem anālajā apvidū, ar lāzera stariņu  tos «nogriežam».  Apstrādātā vieta ir jutīga, varbūt nākas iedzert pretsāpju tableti vai lietot kādu ziedi, bet darba nespējas nav. Kosmētiskie rezultāti ir labi.

Vai var būt tā, ka cilvēkam ir hemoroidālā slimība, kas prasa ārstēšanu, bet viņu uztrauc tikai kosmētiskais defekts un viņš nāk pie jums, lai to novērstu?
Reizēm gadās arī tā. Bet, protams, vispirms veicam apskati, atrodam pamatslimību un izstāstām pacientam par visām konstatētajām problēmām. Izskaidrojam, ka kosmētiskais defekts ir tikai aisberga virsējā daļ,a un varam piedāvāt kompleksu ārstēšanu. Mums jāpārliecinās, ka aiz šķietamajiem hemoroidālās slimības simptomiem neslēpjas vēzis; dažkārt cilvēkam ir gan viens, gan otrs. Bet, ja tas nav nekas bīstams un pacients pieņem informētu lēmumu, ka viņš šoreiz vēlas tikai novērst kosmētisko defektu, tad varam arī sākt ar aisberga redzamo daļu un pārējās problēmas risināt, kad pacients būs tam nobriedis. Tomēr pārāk ilgi atlikt ārstēšanos nevajadzētu, jo vēlīnā slimības stadijā var palīdzēt tikai klasiska ķirurģiska operācija, kas veicama stacionāra apstākļos un kam seko ilgāka darbnespēja.

Cik lielā mērā ārstēšanas metodes izvēli nosaka medicīniski apsvērumi un cik lielā – paša pacienta vēlmes?
Ja hemoroidālā slimība nav ielaista, tad mēs piedāvājam dažādas metodes, ko izvēlēties. Jautājums ir par to, cik radikālu risinājumu pacients grib. Vienam šķiet pieņemamāk pavadīt pusstundu ārsta kabinetā, kur viņam veic HeLP procedūru, varbūt nākošā dienā vēl jūt nelielu diskomfortu, bet pēc tam viss ir kārtībā. Ja pēc dažiem gadiem atkal parādās sūdzības, mēs procedūru atkārtojam. Tas ir lētāk un nav jāpārtrauc darbs, kas bieži vien ir ļoti būtiski biznesa aprindu cilvēkiem. Citi pacienti saka: izdariet tā, lai man šīs problēmas nekad vairs nebūtu! Es atklāti atbildu – to mēs nevaram. Ja kāds ārsts to sola, tad viņš vienkārši nezina savus rezultātus. Bet mēs varam veikt LHP operāciju – tā ir lielāka iejaukšanās, kur nepieciešama operāciju zāle, narkoze, ir ilgāks pēcoperācijas periods un neliela darbnespēja, bet pēc tam recidīvu skaits ir stipri mazāks. Tas ir pacientam pašam jāizvērtē. Ir pacienti ar tādu slimības stadiju, kurā no medicīnas viedokļa optimālā izvēle būtu LHP, hemoroīdi viņiem traucē, bet visā drīzumā paredzēts ļoti aizņemts darba periods vai darījumu brauciens. Tad mēs varam veikt HeLP procedūru vai skleroterapiju, tas ļauj labāk justies un iegūt laiku, bet radikālāku ārstēšanu plānot pēc mēneša vai diviem.

Kā jūs vērtējat pacientu informētību un izpratni?
Pacientu vidū ir daudz zinošu, lasošu un domājošu cilvēku. Viņi pieņemšanā uzdod ieinteresētus, pamatotus jautājumus, tos argumentēti apspriežam, skaidrojam, zīmējam. Šādu komunikāciju es, varētu teikt, izbaudu. Protams, ir arī nevērīgāki cilvēki ar ielaistu slimību un viņiem varam tikai ieteikt ārstēšanos slimnīcā. 

Cik bieži gadās, ka cilvēks vēršas pie proktologa, jo domā, ka viņam ir hemoroidālā slimība, bet patiesībā tā ir kāda cita kaite? 
Hemoroidālā slimība ir bieži sastopama un par to atrodams daudz informācijas, tāpēc cilvēki visbiežāk nekļūdās speciālista izvēlē. Tomēr ir gadījumi, kad tā nav hemoroidālā slimība vai arī kombinējas vairākas diagnozes. Par vēzi jau minēju. Var būt arī ādas slimības. Hemoroīdi mēdz izraisīt niezi anālajā apvidū, tas var būt saistīts ar asinsrites izmaiņām, blīves funkcijas problēmām, nevēlamu apmatojumu vai ilgstošu nekontrolētu medikamentu lietošanu. Bet niezes cēlonis var būt arī ādas iekaisums ap anālo atveri. Ādas slimību izpausmes anālās atveres apvidū bieži ir atšķirīgas nekā citās ķermeņa daļās, un tas apgrūtina diagnostiku, tāpēc rodas situācijas, kad proktologs sūta pacientu pie dermatologa, bet dermatologs – atkal pie proktologa, taču tā arī nekļūst skaidrs, kas pacientam par vainu. Lāzermedicīnas klīnikā proktologi strādā kopā ar dermatologiem, sadarbība iet plašumā un mums izdodas noskaidrot diagnozi, nesūtot pacientu no vienas medicīnas iestādes uz citu. Šeit strādā arī divas pieredzējušas ginekoloģes, kuras nekad neatsaka konsultāciju. Dažkārt sāpes starpenes apvidū rodas no muguras problēmām un tad talkā nāk algologi – sāpju ārstēšanas speciālisti, kuri arī pieejami mūsu klīnikā. Darbošanās komandā ir interesanta mums pašiem, esam cits citu iepazinuši, ir labs kontakts un atgriezeniskā saikne, un tas dod lielāku drošību un ērtības arī pacientiem,  jo varam kompleksi sakārtot vairākas viņu veselības jomas. 

Vai šī ārstēšana pieejama tikai Rīgā?
Pagaidām – jā, bet mums ir iecere piedāvāt mazinvazīvās lāzerprocedūras, kurām nav vajadzīga operāciju zāle un narkoze, arī ārpus Rīgas. Novembrī plānojam tās uzsākt Daugavpilī. 

Ieskaties: http://lazermedicinasklinika.lv/lv/piedavajumi