Katrai piektajai sievietei draud insults. Sekas smagākas nekā vīriešiem
Ik gadu pasaulē atzīmē Insulta dienu. Īpaša vērība ir pievērsta tam, ka paaugstināts risks saslimt ar insultu ir sievietēm.
Saskaņā ar Pasaules Insulta organizācijas (World Stroke organization) datiem – katrai piektajai sievietei dzīves laikā draud insults (salīdzinājumam - šāds risks ir arī katram sestajam vīrietim). Īpaši augsts insulta risks, salīdzinot ar jebkuru citu demogrāfisko grupu, ir sievietēm pēc 85 gadiem. Saskaņā ar statistikas datiem – 60% no visiem insulta izraisītiem nāves gadījumiem ir bijuši sievietēm.
Pasaules dati liecina, ka sievietes retāk saņem reperfūzijas terapiju pēc insulta, viņām biežāk izveidojas invaliditāte, un biežāk mēdz būt arī depresija pēc insulta. Latvijā ik gadu stacionāros ārstējas ap 8.5 tūkstošiem cilvēku ar dažāda veida insultiem.
Doc.Evija Miglāne, neiroloģe, Latvijas Insulta biedrības
vadītāja: “Sievietēm, salīdzinājumā ar vīriešiem, ir lielāks
insulta risks, jo to ietekmē ne tikai tradicionālie asinsvadu
slimību riska faktori, bet arī dažādi specifiski riska faktori, kas
saistās ar hormonālām izmaiņām, kā piemēram, hormonāla
kontracepcija, hormonaizvietojoša terapija, grūtniecība un
dzemdības. Sievietēm biežāk, nekā vīriešiem,
sastopama migrēna, kas pati par sevi paaugstina insulta
risku.
Arī mirdzaritmija biežāk izraisa insultu sievietēm. Vaskulāru
slimību risks sevišķi palielinās pēc menopauzes, kad estrogēnu
līmenis sievietes organismā samazinās. Turklāt, pasaules dati
liecina, ka sievietes retāk saņem reperfūzijas terapiju
(tromba šķīdināšanu vai izvilkšanu no asinsvada) pēc
insulta, viņām biežāk izveidojas invaliditāte, un biežāk mēdz būt
arī depresija pēc insulta. Latvijā ik gadu stacionāros
ārstējas ap 8.5 tūkstošiem cilvēku ar dažāda veida
insultiem.
Pēc P.Stradiņa Insulta vienības reģistra datiem,
sievietes sastāda lielāko daļu, 57% no visiem insulta
pacientiem kopumā, bet pēc 85 gadu vecuma jau 82% insulta
pacientu ir sievietes. Diemžēl, pēc mūsu reģistra
datiem, Latvijā, tāpat kā pasaulē, sievietēm ir sliktāki
ārstēšanas rezultāti, kas attiecas gan uz augstāku mirstību,
gan smagāku nespēju pēc insulta.
Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi sievietēm apzināties visus šos riskus
un dzīvot veselīgi, lai maksimāli rastu iespēju izvairīties no
insulta un ar to saistītām smagām sekām.”
Inese Mauriņa, pacientu biedrības “ParSirdi.lv” vadītāja: “Insults
ir viena no tām slimībām, kuru daudzos gadījumos iespējams
novērst, savlaicīgi veicot profilaktiskus pasākumus, kā arī
diagnosticējot insulta izraisošus riskus un uzsākot
atbilstošu ārstēšanu. Tāpēc jāseko līdzi pulsam un
asisnsspiedienam, jāmēra holesterīns un jānosaka citi sirds
veselības rādītāji. Ja cilvēkam jau ir diagnosticēta
kāda kardioloģiska saslimšana, piemēram, mirdzaritmija, ir
ļoti svarīgi, konsultējoties ar ārstu, uzsākt atbilstošu
ārstēšanos, lai novērstu slimības komplikācijas un
sekas. Tāpēc aicinām iedzīvotājus uz izglītojošo pasākumu, kur
būs iespēja gan noteikt mirdzaritmijas un insulta risku, kā
arī uzdot speciālistiem interesējošus jautājumus.”