Pēteris Apinis: Tiesībsargam piespēlēts "izdevīgs" viedoklis par smēķēšanas ierobežojumiem automašīnās

 
Tabakas industrija, rūpēs par savu noietu un milzu peļņu, izmanto pārbaudītas metodes– atrod sabiedrībā pazīstamus un ietekmīgus cilvēkus, kas neiedziļinoties problēmā, pauž tabakas industrijai tuvu viedokli. Šoreiz par runasvīru atrasts Tiesībsargs Juris Jansons, kuram „piespēlēts” viedoklis par smēķēšanas ierobežojumu automašīnās. 
Praktiski neiespējami noteikt– vai mašīnā smēķē viens, abi, vai viens vienkārši no braucējiem ir tabakas otrreizējo dūmu upuris. Otrreizējie un trešējie dūmi ilgi paliek mašīnas salonā.

FOTO: Shutterstock.com

Praktiski neiespējami noteikt– vai mašīnā smēķē viens, abi, vai viens vienkārši no braucējiem ir tabakas otrreizējo dūmu upuris. Otrreizējie un trešējie dūmi ilgi paliek mašīnas salonā.

Juris Jansons LNT raidījumā „900 sekundes” pavēstīja, ka aizliegums smēķēt automašīnā ir ielaušanās personīgajā telpā (es neiedziļināšos jautājumā: vai Tiesībsargs pats smēķē) 

Smēķēšana pie stūres izraisījusi tūkstošiem autoavāriju uz zemeslodes. Tās notiek galvenokārt tad, kad uzmanība tiek novērsta aizsmēķēšanai. Smēķējot tiek samazināta asins apskābekļošana plaušās un smēķētāja asinīs ir mazāka skābekļa saturācija, līdz ar to ātrāk veidojas nogurums, rodas uzmanības traucējumi. Pasaules Veselības organizācija ir pierādījusi uzmanības deficīta problēmas smēķētājam, tostarp autovadītājam. Smēķēšana pie stūres ir daudzkārt bīstamāka par runāšanu pa mobilo telefonu, kas jau ir aizliegta, ko neviens neapstrīd.

 

Smēķētājs, kurš smēķē cita klātbūtnē, darbojas kā terorists pašnāvnieks – cenšas nogalēt citus kopā ar sevi.

 

Otrkārt, smēķēšana otra cilvēka klātbūtnē ir ļoti bīstama kā otrreizējo dūmu ieelpošana. Praktiski neiespējami noteikt– vai mašīnā smēķē viens, abi, vai viens vienkārši no braucējiem ir tabakas otrreizējo dūmu upuris. Otrreizējie un trešējie dūmi ilgi paliek mašīnas salonā.

Reklāma
Reklāma


Smēķētājs apdraud ne tikai savu, bet arī līdzcilvēku veselību. Tad, kad blakusstāvētājs ievelk piesmēķētu gaisu, tā būtībā ir tāda pati smēķēšana. Otrreizējie tabakas dūmi ir gandrīz tikpat kaitīgi kā tiešie. Smēķētājs, kurš smēķē cita klātbūtnē, darbojas kā terorists pašnāvnieks – cenšas nogalēt citus kopā ar sevi. Vissliktāk, ja pieaugušais smēķē bērna klātbūtnē – viņš šādi nolemj bērnu (bieži vien – savējo bērnu) slimībām vai pāragrai nāvei. Tie, kas smēķē grūtnieces klātbūtnē, pakļauj vēl nedzimušo bērnu riskam – nedzimušais bērns ļoti cieš no smēķēšanas indēm, smēķētājām 100 reižu biežāk grūtniecība beidzas ar bērna nāvi. Patiesībā mums Latvijā ir nopietni panākumi cīņā ar otrreizējiem dūmiem – pie mums nevar smēķēt kafejnīcās, restorānos, kultūras un sporta iestādēs, sabiedriskās vietās. Desmit gadu laikā Latvijā daudzkārt samazinājies otrreizējo dūmu izraisītais risks.

Smēķētājs jebkurā gadījumā ar savu rīcību aizskar Latvijas iedzivotāju solidārās intereses. Smēķētājs vienkārši tērē Latvijas iedzīvotāju budžetu (tieši un netieši alkohola un tabakas pārmēra lietošana patērē 28% Latvijas veselības aprūpes naudas). Amputēta kāja, izgriezts plaušu vēzis, starošana un ķīmijterapija kuņģa vēža gadījumā – tas viss smēķētājiem uz līdzcilvēku nodokļu rēķina.

Smēķētājs vairāk slimo, bet šajā laikā nestrādā, nerada pievienoto vērtību, bet pārtiek no sociālā budžeta, tas ir, no nodokļu maksātāju nudas. Smēķētāju darba ražīgums ir mazāks par nesmēķētāju darba ražīgumu – smēķējot samazināta asins apskābekļošana plaušās un smēķētāja asinīs ir mazāka skābekļa saturācija, līdz ar to ātrāk veidojas nogurums, uzmanības traucējumi. Turklāt smēķētājs pamanās darba laikā uzsmēķēt, šajā laikā nestrādājot.


Tiesībsargu aicinu pavērot– vai tas, ka Veselības ministrija likumprojektā „Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likums”– nav Darba likuma pārkāpums, jo cilvēkam ir tiesības arī darba vietā neapdraudēt savu veselību.